Andele uz bruģa

Kā jau Bruģa svētkos pieklājas, viss sākas uz bruģa, proti, Talsu ielā pie Kandavas novadpētniecības muzeja, kur ielas malā izvietots miniatūrs tirdziņš ar pašmāju ražotāju labumiem, gan improvizēta Haima “žīdu bodīte” divu čadīgu andelmaņu – Ābrama (Ints Leitarts) un Haima (Inese Auziņa) pārziņā. Abi visnotaļ aktīvi ikvienam garāmgājējam piedāvā savas preces. Turpat enerģiski rosās arī Sāra (Dana Kalpiņa), palīdzot Ābramam andeles lietās, iznēsājot saldumus un darbojoties ar šujmašīnu. Tepat var bez maksas nogaršot Kandavas kultūras nama čaklo dāmu ceptos cepumus, kā arī viņu gatavoto auzu putru ar dažādiem ievārījumiem, kas pieejama Lienes Frīdenbergas pārzinātajā stendā. Netālu izvietojušās arī citu tirgotāju teltis: “Ceiņu maize” ar savas ceptuves produkciju, SIA «Auduros» ar pašu gatavotiem dabīgiem skaistumkopšanas un labsajūtas līdzekļiem, Gita Birkova ar gardām kūkām un Annija Šmita ar medus produktiem. 

Fonā skanot pagājušā gadsimta sākuma jestrajām ziņģēm brāļu Laivinieku un citu pirmskara Latvijas solistu ierakstos, tirdziniekus un pircējus kopā saved un visu notiekošo komentē par Tomuļmāti pārģērbusies Gerda Zeberiņa. 

Bruģa tirdziņā valda visnotaļ omulīga atmosfēra, pat par spīti draudošajiem padebešiem, kas atnes pa retai lietus lāsei. Bet tad pienāk laiks doties muzeja telpās uz svētku svinīgo atklāšanu.

Iesaistot sabiedrību, saglabā ebreju kultūras mantojumu

Senā bruģa svētku centrālā tēma ir ebreju kultūras mantojums, kura izpētei, saglabāšanai un popularizēšanai radīts INTERREG projekts «Sabiedrības iesaiste, saglabājot ebreju mantojumu Lietuvas un Latvijas pārrobežu reģionos». Iniciatīva projekta īstenošanai un Kandavas uzaicināšanai nākusi no Lietuvas. Galvenais projekta īstenošanas partneris ir Jonišķu vēstures un kultūras muzejs, bet piesaistītie partneri – Tukuma novada pašvaldība un Žagares kultūras centrs.

Kā pastāsta projekta koordinatore, Tukuma novada pašvaldības Kultūras nodaļas speciāliste Dana Kalpiņa, Tukuma novads aicināts projektā piedalīties tāpēc, ka ebreju kopiena ar savu kultūru savulaik bijusi mūsu reģionus vienojošs faktors. Tā kā otrā Pasaules kara gados īstenotā genocīda dēļ Tukuma un Kandavas ebreju kopienas tikušas gandrīz pilnīgi iznīcinātas, INTERREG projekta mērķis ir saglabāt ebreju kultūras mantojumu, veicot vēstures pētījumus, īstenojot izglītojošus kultūras pasākumus un iniciatīvas, iesaistot sabiedrību. 

Sabiedrības iesaistei līdz šim notikušas jau vairākas meistarklases, jauniešu pieredzes apmaiņas pasākumi (nometnes), mākslinieku rezidences Žagarē un plenērs Kandavā, savukārt Senā bruģa svētki ir šī projekta kulminācija un savā ziņā arī kopsavilkums, kura laikā dalībnieki demonstrē savu veikumu.

Joprojām varam sajust atstātās pēdas

Jonišķu Mākslas un kultūrvēstures muzeja direktore Rasa Ališauskiene, uzrunājot klātesošos, pauž prieku par to, ka ir tik daudz cilvēku, kas interesējas par ebreju kultūru un šī projekta rezultātiem, un pastāsta par projekta idejas pirmsākumiem. 

“Mēs esam veikuši daudzveidīgus pētījumus, kas saistīti ar pārrobežu kultūru, esam pētījuši zemgaļu tēmu un amatniecības veidus, un gribējās atrast ko jaunu, vēl neizpētītu. Viesojoties Žagares kultūras centrā, nācām pie secinājuma, ka ir vēl kāds pētījumu aspekts, kādi apstākļi, kas mūs vēsturiski vieno, proti, ebreju kultūra. Sapratām, ka šādā veidā ir iespējams iepazīt citu kultūru, pat tad, kad mums vairs nav šīs kultūras pārstāvju, taču viņu atstātās pēdas mēs joprojām varam sajust caur ēkām, caur atmiņām, caur vēsturiskiem materiāliem un fotogrāfijām, caur mūziku, kulināriju, dziesmu un deju. Šis projekts ir tikai sākums, finiša līnija vēl nav redzama, un novēlu jums doties pētījumos, cik vien tālu iespējams,” saka R. Ališauskiene.

Svarīgi, ka stāsts turpinās

Savukārt ebreju kopienas pārstāvis un muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis norāda, – ebreju kopienai ir ārkārtīgi svarīgi, ka šādi pasākumi notiek ne tikai Rīgā vai Latvijas lielpilsētās, bet arī Latvijas novados, un it īpaši, ka tie notiek sadarbībā ar Lietuvas partneriem.

“Diezgan liela daļa ebreju tepat Kurzemē nāca no Lietuvas, no pierobežas, no tiem pašiem Jonišķiem, Žagares, Skodas, Akmenes un daudzām citām pilsētām. Vēl svarīgāk, ka šādi pasākumi notiek vietās, kur šodien diemžēl vairs nav ebreju kopienu, bet cilvēki, kas rīko šos pasākumus, vienalga uzskata par svarīgu tos rīkot,” saka I. Ļenskis. “Bieži vien, runājot par Latvijas sabiedrību pirms Otrā pasaules kara, to raksturo kā sabiedrību, kur katrs dzīvoja savā atvilktnītē vai savā burbulī. Un lai gan attiecības starp dažādām etniskām grupām gan Latvijā, gan Lietuvā kopumā bija labas, katrs dzīvoja savu dzīvi, īpaši neinteresējoties par kaimiņiem. Un mūs ārkārtīgi priecē, ka šodienas situācija ir absolūti citāda, ka ir pašvaldības vai muzeji, vai vietējie kultūras darbinieki, kas uzskata par svarīgu sev atgādināt par ebreju vēsturi savos novados, kaut ko darīt, lai iepazīstinātu savus novadniekus ar ebreju kultūras mantojumu. Un lai gan mēs, protams, nevaram atgriezt tos cilvēkus, ko Kandava, Jonišķi un Žagare ir zaudējuši, bet mums kā ebreju kopienai ir svarīgi, ka tomēr viņu veikums, viņu loma un galu galā arī viņu vārdi netiek aizmirsti vietās, kur viņi reiz dzīvoja, un ka viņu stāsts kaut kādā ziņā turpinās,” uzsver I. Ļenskis.

Pēc projekta dalībnieku uzrunām tiek atklāta šā gada jūnija mākslinieku plenēra laikā tapušo gleznu izstāde. Izstādē skatāmi 13 darbi, kurus radījuši 10 profesionāli mākslinieki – Guna Millersone, Andris Biezbārdis, Andris Vītols, Zigurds Poļikovs, Eduards Mihelēvičs, Gunta Kalsere, Māris Upzars, Katrīna Vīnerte, Agne Misiūte un Aušra Petrauskiene. Katrs gleznojums ataino kādu no Kandavas namiem, kas vēsturiski saistīts ar ebreju kopienu.

Izstāde būs apskatāma Kandavas muzejā līdz 5.novembrim.

Ellas Medaljes stāsts

Arī nākamais pasākums – Ellas Medaljes un līdzautora Dāvida Zilbermana grāmatas «Tiesības dzīvot» atklāšana – notiek muzeja telpās, pulcējot daudz interesentu. Grāmatas prezentāciju vada atbildīgā redaktore Ilze Saulīte, kas pavēsta klātesošajiem par Ellas Medalje neticamo izglābšanos no nāves Rumbulā 1941. gada nogalē, kā arī par viņas dzīves gaitām un cilvēkiem, kas riskēja ar savām dzīvībām, lai glābtu meiteni no Trešā reiha okupācijas varas iestāžu īstenotā genocīda. 

Ar vēstures faktiem klausītājus iepazīstina arī Tukuma bibliotēkas darbiniece, ilggadīga pedagoģe Skaidrīte Prancāne, bet fragmentus no grāmatas lasa Tukuma 2. vidusskolas absolvente, studente Ilze Muceniece un 12. klases skolniece Dina Laura Liepiņa. 

Iepazīstoties ar E. Medaljes likteņstāstu, uzzinām, ka starp viņas dzīvības glābējiem tiek pieminēts arī mums labi pazīstams vārds, proti, Tukuma gleznotājs Ansis Artums. Viņa māte Trīne Hartmane Artuma, neraugoties uz draudošajām briesmām sev un saviem trim dēliem, sniedza oficiālu apliecinājumu varas iestādēm, ka Ella ir nevis ebrejiete, bet tīrasiņu āriete. Ar to bija pietiekami, lai saņemtu personas dokumentu, kas ļāva Ellai izvairīties no nonākšanas geto vai kādā no nāves nometnēm. 

“Šī grāmata ir unikāla, jo tas ir viens no retajiem izglābšanās stāstiem,” atzīst I. Ļenskis. “Ella Medalje ir viena no trim cilvēkiem, kas izdzīvoja masu slaktiņā Rumbulas mežā, nodzīvoja līdz Otrā pasaules kara beigām un pastāstīja savu stāstu nākamajām paaudzēm. Katrs šāds izglābšanas stāsts ir unikāls un atšķirīgs, bet arī viņas tālākais liktenis kara laikā ir absolūti unikāls, jo vairāki cilvēki viņai palīdzēja, lielākoties tie bija cilvēki, kas paši bija briesmās, jo arī tās bija jauktas ģimenes, kas tika uzraudzītas, atradās varas iestāžu redzes lokā. Bet viņi riskēja, līdzīgi kā to darīja Trīne Hartmane, kas faktiski lika galvu ķīlā, riskēja ļoti nopietni, uzdodot Ellu par savu radinieci, pašā okupācijas sākumā, kad vēl nebija nojaušams kara iznākums. Tāda rīcība ir ļoti, ļoti augstu vērtējama. Trīne bija trūcīga amatniece. Bet starp ebreju glābējiem bija arī universitātes profesori un citi turīgi un izglītoti cilvēki, dažādu ticību, dažādu pārliecību cilvēki. Tieši viņu gatavība ieraudzīt vajātā ebrejā, kas lūdz pēc palīdzības, cilvēku, nevis nīstamu kukaini, kā to aprakstīja nacistu propaganda, – tas bija svarīgākais.”

Lai Kandava vienmēr būtu cilvēku un dzīvības pilna

Dienas turpinājumā, kamēr Promenādē jauniešu komandas sacenšas bruģa bumbas spēlē, pie bijušās sinagogas norisinās piemiņas stenda atklāšana Kandavas ebreju kopienai. Kā uzsver muzeja «Ebeji Latvijā» direktors I. Ļenskis un ebreju kultūras mantojuma aktīvas popularizētājas Māra Zvaigznīte un Elita Kreicberga, mūsdienās, kad pēc otrā Pasaules kara un genocīda šausmām ir mainījušās paaudzes, šis stends būs atgādinājums par ebreju kopienas vēsturisko klātbūtni un tās nozīmīgo lomu pilsētas saimnieciskajā dzīvē. Sinagogai pēc Otrā pasaules kara bijis visai smags liktenis, taču visi klātesošie vienojas cerībās, ka ebreju kopienai kopā ar pašvaldību tomēr izdosies atrast risinājumu, kā šī ēka atkal varētu atgriezties pilsētas sabiedriskajā dzīvē. “Jo vēsturiski sinagoga nav tikai reliģiska vieta, bet tā ir arī studiju vieta, pulcēšanās vieta, un, mūsuprāt, būtu pareizi, ja tā atkal kalpotu pilsētai, kur cilvēki pulcētos, biedrotos, mācītos, – lai tā nebūtu pamesta, bet tieši otrādi, lai tā būtu dzīva un plaukstoša,” saka muzeja «Ebreji Latvijā» direktors, noslēgumā novēlot Kandavai uzplaukumu nākotnē. “Jau pēc nedēļas iestājas ebreju Jaunais gads, kurā tradicionāli bieži novēl ko apaļu un saldu, un viens no simboliem ir granātābols, kurā ir ļoti daudz sēklu iekšā. Lai tāpat kā granātābols ar sēklām, arī Kandava vienmēr būtu cilvēku un dzīvības pilna!”

Svētku dienas pasākumi turpinās Kandavas kultūras namā, kur klātesošie var izbaudīt un paši izmēģināt visas ebreju kultūras meistarklases – gan ebreju dziesmas un dejas, gan kulināro darbnīcu ar foršmaka gatavošanu, gan veikt akmeņu apgleznošanu – šie akmentiņi pēc tam dosies uz genocīdā nogalināto ebreju piemiņas vietu Elku mežā. Drīz pēc tam seko vēl viena šīs dienas aktivitāte – foto plenēra atklāšana. 

Jau rakstījām par šā gada 17. maijā projekta ietvaros notikušo foto meistardarbnīcu fotomākslinieka, uguns skulptūru meistara, Talsu Krūmu mākslas grupas dalībnieka un Talsu fotokluba vadītāja Uldis Balgas vadībā, kad dalībnieki devās Kandavas ielās, lai iemūžinātu namus, kuros dzīvojušas ebreju dzimtas. Šīs meistardarbnīcas dalībnieku labākie darbi nu apkopoti izstādē, kas tiek atklāta Kandavas mākslas galerijā «Vējspārns».

Būt vienotiem, līdzcietīgiem un mīlestības pilniem

Tuvojas vakars, un pienāk ebreju kultūrai veltīto pasākumu kulminācija Kandavas kultūras nama lielajā zālē – tējas dzeršanas pasākums ar sirsnīgu E. Kreicbergas uzrunu, kam seko grupas «Latgales Klezmeri» koncerts, kurā puiši pierāda, ka patiešām ir pelnījuši prieka un līksmes ģeneratoru titulu. Savukārt kandavnieki demonstrē kurzemniekiem neraksturīgu degsmi, teju visai zālei metoties ebreju dejas ritmos. Un visbeidzot, E. Kreicbergas aicināti, vakara dalībnieki izsaka savus novēlējumus Kandavai un visai Latvijai – būt vienotiem, līdzcietīgiem un mīlestības pilniem. 

Bet tikmēr Senā bruģa svētku pasākumi turpinās – gan ar orientēšanās pasākumu bērniem, gan velo braucienu un romantiskām pastaigām pa izgaismoto naksnīgo Talsu ielas bruģi, bet visbeidzot – koncertu Promenādē ar Viktora Zemgala, Beātas Melderes piedalīšanos. Bet vakara noslēgums tiek sagaidīts kopā ar grupu «Bruģis». 

Guntis Zariņš