Iedzīvotāju sapulcē Kur paliek mūsu nauda? MAF

Sapulces pirmā un laika ziņā arī ievērojamākā daļa, kā ierasts, tik veltīta skaitļiem un rādītājiem – tam, kā Tukums izskatās novada un mazliet – arī visas Latvijas kontekstā.   

Iedzīvotāju skaits – nākotnes izaicinājums

Kā visos pagastos, ar retiem jeb diviem izņēmumiem (Engure, Viesatas), arī pilsētā iedzīvotāju skaits gada laikā ir sarucis. 2026. gads iesākts ar nedaudz vairāk nekā 16 000 deklarētu tukumnieku, kas ir 37% no visa novada iedzīvotāju kopskaita (43 000 iedzīvotāju). Pērn piedzimuši 113 bērni, bet aizsaulē devušies 188 novadnieki, kas, protams, ir negatīvs rādītājs, un līdzi nes dažādus jaunus izaicinājumus. To vidū, kā vēlāk sapulcē tika šķetināts, arī jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu skaitu pilsētā, lai arī kopumā tieši Tukumā deklarēto bērnu īpatsvars tāpat ir mazliet lielāks nekā vidēji novadā – ap 16%. 

Vēl, kā norādīja izpilddirektors Ivars Liepiņš, uz Latvijas kopējās kartes tomēr izskatāmies salīdzinoši labi jeb zaudējam procentuāli mazāk iedzīvotāju (pērn tas bijis 1%) nekā novadi, kas tālāk no Rīgas. Taču kaut kāds nebūt pieaugums vērojams nevis galvaspilsētā, bet gan tai tiešā tuvumā esošajās pašvaldībās. Tukums tad nu tiecas tām kā nebūt tikt līdzi jeb nokļūt “Pierīgas burbulī», – piebilda I. Liepiņš. 

Cik būvē, cik ražo? 

Arī, piemēram, būvniecība pie mums ir tāda vidēji aktīva, ja to ņem par vienu no rādītājiem ekonomiskajai aktivitātei. Tas gan tāpat nav vienmērīgi – pārsvarā kaut ko būvē kādreizējā Engures novada teritorijā un pašā pilsētā, kopumā – ap 15 000 m². Tieši Tukumā pērn ekspluatācijā nodotas 20 ēkas, tostarp viens neliels daudzdzīvokļu nams ar četriem dzīvokļiem. Jau tuvākajā laikā gan šis skaitlis būs ievērojami lielāks, jo šobrīd pilsētā jau top vairākas daudzdzīvokļu mājas. Dažas no tām – jau pavisam tuvu nodošanai ekspluatācijā, kā, piemēram, Tukuma centrā un Raudas ielā. Tuvāko gadu laikā tie būs aptuveni 300 jauni dzīvokļi piecās jaunās ēkās.   

Vēl par ekonomisko aktivitāti. Tukumā reģistrēti 47% no novada uzņēmumu kopskaita (1103), kuru kopējais apgrozījums ir 368 miljoni eiro. Kā esam jau vēstījuši, – no pagastiem šajā jomā visattīstītākā ir Tume un Jaunpils, kamēr ir pagasti, kurus, kā skaidroja izpilddirektors, visticamāk, izvēlas dzīvošanai, nevis uzņēmējdarbības attīstīšanai.         

Ja ilgstoši īrē… 

Par pašvaldības saimniecības apmēriem. Tukumā ir 20 iestādes, ieskaitot skolas un bērnudārzus, kā arī deviņas kapitālsabiedrības, kas ir, piemēram, SIA «Tukuma ūdens», SIA «Tukuma siltums», SIA «Tukuma slimnīca» un tamlīdzīgi. No 3 598 izpildvarā nodarbināto, aptuveni puse strādā tieši pilsētā, kas, kā norādīja I. Liepiņš, ir neproporcionāli pret iedzīvotāju skaita un apliecina, ka brauc darbinieki arī no pārējā novada. To, starp citu, varot novērot arī, sekojot līdzi, kur bērni apmeklē skolas un bērnudārzu. Daļa funkciju, protams, ir tādas, kas attiecas uz visu novadu kopumā, – piebilda I. Liepiņš. Un tas attiecīgi parādās arī statistikā, proti, pilsētā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēts vairāk eiro, nekā vidēji  novadā, un tie ir 2618 eiro uz vienu iedzīvotāju (vidēji novadā – 2063 eiro).     

Paturpinot vēl par dzīvojamo fondu, – Tukumā ir ap 6000 dzīvokļu, no kuriem 599 pieder pašvaldībai (14 ēkas – 100% apmērā). Tos gan, cik iespējams, aktīvi cenšoties atsavināt jeb pārdot, atstājot pašvaldībai tikai tos īpašumus, kur tai pieder visa ēka jeb lielākā tās daļa, jo vajadzība neesot tik liela. Proti, dzīvokļi ar sociālā dzīvokļa statusu šobrīd ir 35, 55 tādi, ko izīrē speciālistiem, un tad absolūti lielākā daļa ir bez kāda īpašā statusa. Gala mērķis, kas nosprausts visā novadā, ka ir nepieciešami 300 līdz 400 dzīvokļi, bet pārējos tomēr centīsies pārdot, īpaši gadījumā, ja tie tiek ilgstoši izīrēti. I. Liepiņš vēl sapulcē piebilda jeb atgādināja, ka pirms dažiem gadiem pašvaldība cītīgi pastrādājusi, lai novadā kopumā un arī pilsētā uzlabotu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas jomu – lai tā būtu atbilstoša likumdošanai. Rezultāti izrādījušies pozitīvi – mājas pārņēmuši iedzīvotāji un porblēmjautājumus galvenokārt risina ar izvēlēto apsaimniekotāja palīdzību, nevis par visām nebūšanā sūdzas pašvaldībai, kā tas nereti bijis pirms tam. Tāpat arī apsaimniekošanas uzņēmumu vidū augusi konkurence – Tukumā darbojas jau pieci šādi uzņēmumi, un arvien vairāk ēku iesaistās arī siltināšanas projektos. Savukārt pašvaldība līdzfinansējumam, piemēram, dokumentācijas sakārtošanai šajos projektos ik gadu novirzot ap 180 000 eiro. 

Vispirms tīkli, tad – fasādes

Vēl pašvaldībai īpašumā ir vairāk nekā 100 nedzīvojamās ēkas, kas ir skolas, iestādes u.tml. Jārūpējas par ielām 109,3 kilometru garumā, no kurām 69 km – asfaltētas ielas, 40 km – arvien pilsētā grantētas ielas, kas gan tāpat ir mazāks rādītājs nekā pirms gadiem trim, četriem. Kopumā kopš 2022. gada iespējuši papildus noasfaltēt 8 kilometrus; darbojušies 30 ielās. Vai šādu tempu izdosies arī noturēt un kādā brīdi grantēto ielu pilsētā vairs nebūs, – laiks rādīšot. Šobrīd, skaidroja I. Liepiņš, tuvojas brīdis, kad sāksies lielāku, tā saukto tranzītielu rekonstrukcijas darbi. 

Ceļu pilsētas pārziņā nav, tomēr ir aptuveni 220 hektāri kopjamās teritorijas, kur komunālās nodaļas pārziņā – 202 ha, kas jāpļauj un jāapsaimnieko. Atlikušie hektāri – teritorijas pie skolām un citām iestādēm. Kopumā novadā – ap 800 hektāriem pašvaldībai piederošas zemes. 

Ne gluži pati pašvaldība, bet tās kapitālsabiedrība SIA «Tukuma ūdens» rūpējas par aptuveni 109 kilometriem ūdensvada un 103 km – kanalizācijas tīklu. Pilsētā ir trīs ūdens ņemšanas vietas jeb dziļurbumi, 12 kilometri kanalizācijas spiedvadu un attīrīšanas iekārtas. SIA «Tukuma siltums» pārziņā – ap 40 kilometriem siltumtrases un piecas katlumājas (3 kurina ar šķeldu, 2 – gāzes katlumājas), bet «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra»», protams, rūpējas par atkritumiem, tostarp par dalīto sadzīves atkritumu savākšanu.

I. Liepiņš sapulcē demonstrēja arī shēmu par to, kā SIA «Tukuma ūdens» novērtējis viņu pārziņā esošos tīklus – kādā stāvoklī katrs posms šobrīd atrodas, kur veikt uzlabojumus būtu visaktuālāk. Viens no secinājumiem, vissliktāk šobrīd ir tieši pilsētās centrā, jo no 2007. līdz 2014. gadam, kad jaunus tīklus izbūvēja visaktīvāk, galvenokārt visi projekti norisinājās mikrorajonos. Tas arī  viens no skaidrojumiem, kāpēc Brīvības laukuma pārbūve izmaksājot tik dārgi, proti, jo papildus tiek mainīti arī inženiertīkli. I. Liepiņš uzsvēra, ka tas, viņaprāt, tomēr esot prioritārais darbs, un tikai pēc tam varot domāt, piemēram, par ēku fasādēm pilsētas centrā, par ko arī bieži vien nākoties uzklausīt daudzus un dažādus pārmetumus.

Lai ūdeņi aizplūst… 

Vēl viena no it kā “neredzamajām lietām“, kam pieķērušies, ir lietusūdens kanalizācijas un novadīšanas sistēmas. Pēdējo gadu laikā komunālais dienests šo jautāju esot sakārtojis, piemēram, Raudas ielā, netālu no ražotnes «Daiļrade koks» un tās teritorijā. Nākamajos gados šīs sistēmas iecerēts sakārtot arī Smilšu ielas rajonā. Strādājot arī pie Čigānu ezera un Zvirgzdupītes projekta, bet visādā ziņā ietilpīgs darbs, proti, izmaksās ap 200 000 eiro, ir ūdens novadīšana no Pauzera pļavas, kas aizplūdīs teritorijā pāri dzelzceļam. Visbeidzot ir plāns jeb projekts, kas palīdzēšot atrisināt nu jau mūžseno jautājumu jeb problēmu ar milzu peļķēm Rīgas ielā un aplī pie tirdzniecības centra «Rimi» pilsētas centrā. Šos darbus uzsākšot jau drīzumā, un tad būšot gatavāki dažādām stihijām. Pilnībā un vienmēr novērst lietus ūdens uzkrāšanos, visticamāk, nebūs iespējams, taču vismaz mazināt tā ietekmi gan varēs noteikti, – piebilda izpilddirektors.

Savukārt jaunas siltumtrases gan šobrīd nekur īsti būvēt neesot plānots. Perspektīvā interese par tīklu izbūvi esot industriālajā zonā Lauktehnikas mikrorajonā, kā arī Pārupē. 

Arvien izlīdzinās 

Par pavisam konkrēti plānotiem darbiem jeb tiem projektiem, kam pašvaldība jau paredzējusi tērēt līdzekļus, I. Liepiņš galvenokārt pastāstīja budžetam veltītājā sadaļā. Iezīmēja arī to, kā tad budžets izskatās kopumā. Proti, pērn ieņēmumi pilsētā bijuši ap 45 miljoniem eiro, tai skaitā 88 000 iekasēti soda naudās un 1,4 miljoni eiro, pārdodot īpašumus, ap 15 000 miljoniem eiro vērt ir dažādi transfērti izglītībā, 1,2 miljoni eiro – līdzfinansējums Eiropas Savienības projektiem, 14,3 miljoni eiro ir ieņēmumi no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir ap 35% no visiem ieņēmumiem šajā nodokļu sadaļā novadā un citi. Izpilddirektors I. Liepiņš vēl atgādināja, ka Tukuma novads arvien ir dotējamo pašvaldību pulciņā, proti, saņem naudu no tā dēvētā Izlīdzināšanas fonda. Kaut valdības līmenī noris diskusijas par to, ka šo sistēmu kaut kā būtu jāmaina, pērn novadā tie bija vairāk nekā 8,8 miljoni eiro, no kuriem mazliet vairāk nekā 3 miljoni eiro būtu attiecināmi tieši uz Tukuma pilsētu. 

Šogad tērē vairāk 

Tuvu kā ieņēmuši, tik arī Tukumā pērn tērējuši – ap 41 miljoniem eiro, kas ir tā sauktie tiešie izdevumi, neierēķinot funkcijas, kas tiek nodrošinātas visam novadam kopumā. Šogad Tukumā paredzēts tērēt 57 miljonus eiro, kas galvenokārt saistīts ar lielajām investīcijām, tostarp jau minētajā Brīvības laukumā un manēžā pie Tukuma 2. vidusskolas. Nevienā citā pozīcijā, neskatoties uz lielajiem projektiem, finansējums gan neesot samazināts, skaidroja I. Liepiņš. Taču ir kur laika gaitā varējuši ietaupīt. Nu, piemēram, tas, pateicoties apgaismojuma nomaiņai uz ekonomiskākiem risinājumiem (uz ielām un lielākajā daļā ēku), kā arī ieguvums bijis no tā, ka pēdējā konkursā par pilsētas apsaimniekošanu tiešām bijusi konkurence – pieteikušies septiņi dalībnieki. Rezultāts bijis pašvaldībai izdevīgāks, piemēram, nav vairs atsevišķi 6000 eiro jāvelta ceļa zīmju tīrīšanai vai 3000 par avārijas brigādi, kas īsti neeksistējot, – situāciju vēl pirms 2023. gada raksturoja izpilddirektors. Tas ļāvis izdevumus noturēt salīdzinoši vienā līmenī, neskatoties, piemēram, uz degvielas vai elektrības cenu kāpumu. 

Ja par izdevumiem kopumā – arvien vislielākā sadaļa ir tieši izglītībai, kurai šogad pašvaldība novirza 36 miljonus eiro, un šajā summā ietilps gan pieminētā manēža, gan izdevumi citās izglītības iestādēs, piemēram, zāles remonts Tukuma E. Birznieka-Upīša pamatskolā, ārtelpas labiekārtošana PII «Vālodzīte», sporta skolas jumta remonts un citi darbi. Sociālai aizsardzībai šogad plānots tērēt 5,8 miljonus eiro. Kultūrai, sportam un atpūtai, kas allaž esot diskusiju iemesls, atvēlēti 3,5 miljoni eiro, kas būtībā ir pagājušā gada līmenī. Visbeidzot administratīvie izdevumi, kas ir tieši uz pilsētu attiecināmie 2,6 miljonu eiro, un tas ir 37% no kopējiem novada izdevumiem administrācijai (6,9 miljoni eiro). 

Tukums paplašinās

Tā sadaļa, kas, kā novērojām, katrā no sapulcēm iedzīvotājus, iespējams, interesē visvairāk, – ir investīcijas. Un Tukumā bija tā iespēja uzzināt, ko un kā plānots darīt katrā mikrorajonā. Kopējais šīs gada investīciju apjoms visa novadā ir ap 22 miljoniem eiro, kas, ja salīdzina, piemēram, ar 2022. vai 2023. gadu ir vismaz divtik vairāk. Pašā Tukumā šis ir rekordgads, jo ieguldīs 19 miljonus eiro. Ja viss izdosies, kā plānots un sanāks pieņemt Teritoriālo plānojumu tā 4. redakcijā, arī pats Tukums kļūs lielāks – no 1 364 hektāriem līdz 2042 hektāriem, kas arī nozīmēs, ka pilsētai varētu nākt klāt arī ap 500 līdz 1000 iedzīvotāju, kas iepriekš skaitījās Tumes un Smārdes pagastu iemītnieki, – atgādināja I. Liepiņš. Iedzīvotājiem tas būšot izdevīgi tajā ziņā, ka viņi varēs savus īpašumus dalīt arī mazākās vienībās. Taču to vajadzētu jebkurā gadījumā darīt plānveidīgi, pašvaldībai aktīvi domājot arī par komunikāciju tīklu paplašināšanu. (Vakar, 17. augustā, norisinājās šī plānojuma apspriešana Tukumā, nākamnedēļ – piekrastes pagastos, kur diskusiju līdz šim ir bijis visvairāk. – Red.)  

Būs laukumiņi, būs – dzīvokļi 

Bet tad nu par ieguldījumiem. Piemēram, Ozoliņos, kur ieskaita arī, piemēram, Raudas, Spartaka un Melnezera ielu, 2026. gadā noris Kļavu ielas izbūve, izbūvējot arī izgaismotu savienojumu ērtākai nokļūšanai uz centru, līdz pārbūvēs krustojumu. Jūnijā parakstīts līgums, un tūlīt būvdarbi sāksies Tūristu, Pauguru, Pavasara un Zīļu ielā, kas tiks asfaltētas. Šī un nākamā gadā veicamais darbs – jau minētā PII «Vālodzītes» teritorijas labiekārtošana, kas bija tāds kā nepabeigtais darbs pēc tam, kad tik rekonstruēta pati bērnudārza ēka. Mērķtiecīgi strādājuši, lai arī samazinātu izmaksas, kas tad sākotnēji bija galvenais šķērslis šiem darbiem. 

Vēl Ozoliņos plāno būvēt 60 dzīvokļu māju, kas gan nav pašvaldības projekts. Savukārt pašvaldības projekts jeb iecere – turpināt pārbūves darbus vēl nepārbūvētajā daļā Melnezera ielā 1, kur nākotnē varētu būt telpas zemessardzei un jaunsardzei. Paralēli plāno, ka līdz ar citiem ceļu darbiem varētu sakārtot arī Menezera ielu līdz pat pašam ezeram. Projekts katrā gadījumā pagājušajā gadā jau tapis, un tas paredz arī stāvlaukumus un ezera apkārtnes labiekārtošanu, – apstiprināja I. Liepiņš. Šogad darbus gan vēl nav uzsākuši. Cer, ka to varēs darīt nākamajā, 2027. gadā. 

Ceļi, ūdeņi un projekti  

Virzoties prezentācijā tālāk uz Veļķiem un tur plānotajiem darbiem, nākamajā gadā iecerēts projekts Nogāzes, Gvardes un Mazās Pilskalna ielas pārbūvei, kā arī projekts jau top pieminētā Čigānezera un Zvirgzupītes sakārtošanai. Teorētiski, gaidot savu īstenošanu, ir paredzēts turpinājums Tirgus ielas izbūvei, kā arī plāns paredz, ka nākotnē varētu tapt gājēju ietves pagarinājums no Talsu ielas virzienā uz Vecmokām, ko ne vienu vien reizi prasījuši iedzīvotāji un kas, paplašinoties pilsētai un palielinoties būvniecībai, būtu arī nepieciešams, piebilda izpilddirektors. Bet visu pirms jebkurā gadījumā – projektēšana. Tas pats ar stāvlaukuma izbūvi pie disku golfa laukuma. Kā tas realizēsies, – laiks rādīs.