Jums kaut kas izkrita! 

Uzņēmuma “Tranzīts-L” sētniece Līga Rūtenberga uzkopj Raiņa parku Liepājā. Vidusdaļā iepretī skolai, kur parkā nāk bērni, izsmēķu gandrīz neesot, toties galos papilnam. Cigarešu gali visvairāk nomesti ap soliņiem, lai gan blakus tiem ir gružu urnas. “Ir tādi cilvēki, kuri nenovērtē mūsu darbu. Viņi uzskata, ka sētnieks savāks,” saka L. Rūtenberga. Kamēr sētnieki strādā smēķētāju redzeslokā, cilvēki nenomet izsmēķi, jo var saņemt aizrādījumu. Gružošana iet vaļā pēc viņu darba laika. “Ja tu izsmēķē cigareti, tad sameklē tuvāko urnu un izmet tur, nevis met pie zemes!” sētniece aicina pīpmaņus.

No šā gada Liepājas pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka smēķēt aizliegts ne tikai peldvietās, bet visā pludmalē, izņemot vietas, kur tas ir atļauts. Ir izdevies samazināt smēķēšanu un piegružošanu ar izsmēķiem, jo cilvēki zina, ka to nedrīkst un tiks piemēroti sodi, atzīst Liepājas pašvaldības policijas (LPP) priekšnieks Uldis Novickis. Viņaprāt, cilvēki kļuvuši apzinīgāki, jo arī baidās, ka blakus ejošais, sēdošais vai gulošais var izsaukt policiju.

LPP kontrolē smēķēšanu visā pilsētā, un kopš peldsezonas sākuma Liepājā kopā konstatēti 182 pārkāpumi. Pludmalē no tiem vien daži, jo policijas patruļas klātbūtnē cilvēki nesmēķē. Iedzīvotāju ziņojumu par publiskām vietām ir maz. “Pārsvarā esam strādājuši paši, patruļas kontrolēja un fiksēja pārkāpumus. Reaģēts uz videonovērošanas kameru signāliem,” stāsta LPP priekšnieks. Zvani un iesniegumi visbiežāk nāk no dzīvojamām mājām, kur smēķētāji apgrūtina kaimiņus. 

Kārtībsargi ievērojuši, ka vispār mazāk cilvēku kūpina cigaretes, populārāki ir veipi un salti. Aizliegumi attiecas uz jebkādu smēķēšanu, taču tabakas karsēšanas iekārtas cilvēki pa zemi nemētā. 

Policijai aizrādot par smēķēšanu, tiek pasekots līdzi, lai pārkāpējs cigareti nodzēš un atbilstoši izmet. “Mūsu patruļas redz, ka priekšā ejošais cilvēks nomet izsmēķi zemē. Tad seko policista sakāmais: “Atvainojiet, jums kaut kas izkrita”,” norāda LPP priekšnieks. Sākumā parasti skan iebildumi, taču visu fiksējušas ķermeņa kameras. Iespējams, smēķētājs to atcerēsies un nākamreiz zemē nemetīs. 

Pilsētas centrā un dienvidrietumos smiltis regulāri sijā, toties Karostas pludmalēs un Beberliņu peldvietā vasaras laikā izaug nepatīkams izsmēķu kultūrslānis. “Būtu labi, ja mūs izsauktu un norādītu. Kad parādās patruļa, protams, visiem mutes tukšas un smaids līdz ausīm. Mēs turp braucam, taču cilvēki ir iemanījušies pīpēt un netikt pieķerti, izsmēķus veikli aizmet. Varbūt vajadzētu ierīkot vietu smēķēšanai, lai vismaz izsmēķi nonāktu urnā,” spriež U. Novickis. 

Priecīgs šoks

SIA “Zaļā josta” īstenotais pilotprojekts Liepājā sniedz pirmos sistemātiski izmērītos pierādījumus tam, ka mērķēta infrastruktūra un sabiedrības izglītošana spēj dot reālu efektu. Pilotteritorijās vidē nonākušo izsmēķu daudzums samazinājies par trešdaļu. 

Tas ir rezultāts integrētā LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” aktivitātēm, kurās “Zaļā josta” sadarbībā ar Liepājas pašvaldību pirms 2025. gada peldsezonas pilsētas pludmalēs uzstādīja trīs vides objektus, kas gan vizuāli pievērš uzmanību piesārņojuma problēmai, gan darbojas kā izsmēķu urnas. Notika arī sabiedrības izglītošanas pasākumi. Liepājas pieredze pēdējo divu gadu laikā sniedz skaidru pierādījumu – ar mērķtiecīgu rīcību izsmēķu radīto problēmu ir iespējams risināt. 

2025. gada izskaņā veiktās kontroles monitoringa dati apliecina, ka kopējais vidējais smēķēšanas atkritumu piesārņojuma samazinājums 2023. –2025. gadā ir 33%. Vislabākie rezultāti sasniegti Karostā, kur sākotnējā izvērtējumā parādījās arī vislielākie izaicinājumi. Šis rādītājs pierāda, ka ne tikai apziņas celšana, bet konkrēta infrastruktūra strādā, uzsver projekta īstenotāji.

“Mērķtiecīga infrastruktūra, kas cilvēkiem piedāvā ērtu un saprotamu veidu, kā rīkoties ar cigarešu izsmēķiem, kopā ar sabiedrības informēšanu rada ilgstošas pārmaiņas,” saka SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Dati un pieredze ir nozīmīgi arī citām piejūras pašvaldībām, kurās cilvēku plūsma un aktivitātes rada slodzi videi. 

Pozitīvo tendenci redz arī pašvaldības. “Uzņemtais kurss ir pareizs,” uzsver Liepājas domes Vides daļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Diāna Žilvinska. Pludmales apsaimniekotāji stāsta, ka kļūst arvien labāk, tiešām palīdz aprīkojums smēķēšanas vietās. “Šo infrastruktūru lieto, smēķētāji to vērtē atzinīgi. Prasās vēl izglītojošais moments – lai nemet citus atkritumus, kas nosprosto urnu, un to ir grūti iztīrīt,” atzīmē D. Žilvinska.

Katrā Rīgas oficiālajā peldvietā ierīkota smēķēšanas vieta ar atbilstošu urnu izsmēķu savākšanai, stāsta pašvaldības Peldvietu un aktīvās atpūtas zonu nodaļas vadītāja Tatjana Židele. Glābšanas dienesta darbinieki peldsezonā uzrauga, lai peldvietās nesmēķē. “Pa skaļruni aizrāda, brīdina un kaunina. Bezkaunīgākajiem arī ir sastādīti protokoli,” viņa norāda. Populārajā Vecāķu pludmalē novietots līdzīgs vides objekts kā Liepājā ar urnu un informāciju par to, ka izsmēķi nesadalās un nepazūd, bet kaitē dzīvajai dabai, cilvēkiem un videi. Visās peldvietās sijā smiltis. Tāpat informatīvās kampaņās izglīto iedzīvotājus. “Rezultātā uzlabojumi ir, cilvēki respektē smēķēšanas vietas peldvietās. Mūsu novērojums – iedzīvotāji kļuvuši stipri atbildīgāki, kā arī izsmēķu daudzums mazinās, īpaši jūras peldvietās,” saka T. Židele. 

Šā gada piekrastes atkritumu monitoringa datu vēl nav, taču kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme apstiprina ievērotos uzlabojumus. “Man pašam par lielu šoku, bet priecīgu, pēc datiem beidzamajos divos gados ir kļuvis labāk, arī šogad tendence turpinās,” viņš norāda. Protams, būtiski, ko mēs saprotam ar “labāk”. Ja agrāk Latvijā bija vidēji 120 izsmēķi uz 100 metriem, bet 2025. gadā – 80, tas ir uzlabojums, bet tāpat ir par 60 vairāk nekā Eiropas Savienības noteiktais labas jūras vides stāvokļa slieksnis. Izsmēķu skaits pludmaļu datos iet uz leju visā Latvijā. J. Ulme to gan sasaista arī ar pludmaļu noslodzēm divās pēdējās vasarās, kas bijis netipiski mazs. 

Pie jūras ir informatīvie plakāti, bet ko darīt citur pilsētvidē? Sabiedrība jāizglīto, jo arī uz ielas katram policistu nepieliksi, pauž D. Žilvinska. Visām pašvaldības iestādēm izdalīti “Zaļās jostas” plakāti ar informāciju, ka izsmēķis nav tikai papīrītis. Taču Vides daļā atzīst, ka ar šādu vēstījumu, kas nav pats patīkamākais, grūti iekļūt pārblīvētajā informācijas telpā. “Tēmu turpināsim aktualizēt arī citos projektos. Jācer uz jauno paaudzi, kurai vides apziņa ir lielāka,” saka vides speciāliste.

“Arī pilsētvidē ir uzlabojumi tajās vietās, kur kaut ko dara un piedomā,” saka J. Ulme. Viņaprāt, vislabāk strādā saprātīga kombinācija – informēšana, kontrole, infrastruktūra, apsaimniekošana. “Arī cīņas ar vējdzirnavām nes augļus,” viņš atzīst. Tur, kur nekas netiek darīts, un J. Ulme kā piemērus min

autostāvvietas Pāvilostā, Vitrupē un Papē, piegružošanas tendence ir augoša. 

UZZIŅAI

Pludmales piesārņojums

*Kopš 2012. gada kopējais atkritumu daudzums Liepājas piejūras teritorijā sasniedz vidēji 358 atkritumu vienības 100 pludmales metros. Šis rādītājs vērtējams kā kritisks. 

*Ilgtermiņa monitoringa dati uzrāda šokējošus smēķēšanas atkritumu piesārņojuma rādītājus – Liepājas piekrastes teritorijā vidējais skaits ir 22,5 atkritumu vienības 10 pludmales metros, to īpatsvars no kopējā atkritumu daudzuma – 37,23%.

*2023. – 2025. gada periodā Liepājas pludmaļu 100 metros atrastas 196 smēķēšanas atkritumu vienības, kas pat norāda uz nelielu situācijas pasliktināšanos kopumā, salīdzinot ar 2020. – 2022. gada periodu, kad smēķēšanas atkritumu noslodze bija 186 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Avots: “Zaļā josta”