Lai arī es, tāpat kā daži citi redakcijas darbinieki, vēl neesmu izmantojusi iespēju un nobalsojusi par saviem nākamās Saeimas deputātu kandidātiem, liekot punktu šīsdienas laikraksta numuram, ir sajūta, ka viss jau ir noticis… Kā varat paši pārliecināties, esam strādājuši melnām mutēm gan savā, gan, diemžēl jāsaka, arī Centrālās vēlēšanu komisijas vietā. Lai arī, manuprāt, šogad vēlēšanu kārtībā ir gana daudz jaunu un arī neskaidru lietu, iedzīvotāju informēšanai, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, netika atvēlēts ne santīma… Iespaidīgā informēšanas kampaņa gan avīzē, gan sociālajos tīklos un digitālajās platformās, tai skaitā papildus tiešajiem pienākumiem rīkotā diskusija, pārmaltie dokumentu un citu materiālu kalni – viss pašu gādāts un arī… apmaksāts. 

Ak, bet ko nu es te – gluži kā kāds no ”viss slikti” sarakstu kandidātiem! Patiesībā ļoti lepojos gan ar mūsu veikumu, gan arī to, ko priekšvēlēšanu laikā paveica kolēģi citās reģionālajās un arī sabiedriskā medija redakcijās. Vēl vairāk lepojos ar mūsu novada sociālo zinību skolotāju un jaunatnes speciālistu darbu. Manuprāt, tieši viņu aizrautība un entuziasms, kā arī iniciatīva «Signālvēlēšanas» šogad pārliecināja, ka jaunieši var. Ka viņi prot un var iedziļināties valstiskajās problēmās, ka ir spējīgi kritiski vērtēt un savas izvēles izdarīt apzināti! Šogad sešas mūsu novada skolas piedalījās šajā vēlēšanu ”treniņnometnē” un, piemēram, Tukuma 2. vidusskolas audzēkņi un viņu skolotāji pat bija sarīkojuši īstas priekšvēlēšanu debates un piedalījās arī mūsu debašu sagatavošanā, aizpildot aptaujas anketas. Paldies par to!

Jā, dzirdēts viedoklis, ka vēlēšanu troksnis šogad bijis pārāk skaļš, ka debašu bijis par daudz, ka deputātu un premjeru kandidāti tā gar acīm ņirbot, ka galvas griežas! Bet tajā pašā laikā… Tā kā viss notiek tik skaļi un atklāti, labi redzama  un dzirdama ir arī kandidātu tukšmuldēšana, muļķība, kā arī – gluži otrādi – zināšanas un spēja jebkuros apstākļos saglabāt pieklājīga un inteliģenta cilvēka stāju, tādējādi demonstrējot gan intelektuālo, gan emocionālo briedumu. Manuprāt, masīvās kampaņošanas un vienlaikus arī ekspertu un žurnālistu iesaistes dēļ pagaidām  nekas daudz nav dzirdēts arī par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā. Nu ko tur iejauksies, ja ”ietekmes aģenti” jau arī nemaz neslēpjas – viņi lielākoties ir labi redzami un dzirdami.

Kā katru gadu, arī šogad nācies skaidrot, ko un kā izvēlos es. Skaidri zinu, ka uzreiz malā nolikšu visus trīs uz austrumiem orientētos. Noteikti neizvēlēšos arī tos, kas rīt uz pusdienas laiku sola nonest vismaz trīs zvaigznes no debesīm.  Teikšu, kā ir, neuzrunā arī tie, kam ”viss slikti” un kas slikto redz tikai iepriekšējo valdību veikumā…     

Patiesībā – pēdējos gadus svārstos līdz pat aploksnes aizlīmēšanai. Bet ne tāpēc, ka nevaru izvēlēties starp lielu un mazu ļaunumu, – gluži otrādi, manuprāt, saprātīgi, godīgi un visas sabiedrības labā strādāt spējīgi cilvēki ir teju ikvienā sarakstā. Un ir tādi, bez kuriem, manuprāt, šobrīd Saeimā un arī valdībā nu nekādi nevaram iztikt. Taču, diemžēl, viņi pārstāv dažādus sarakstus… Tāpēc es vēl domāju…

Bet balsot iešu un aicinu ikvienu pilsoni pievienoties. Ja  ne cita iemesla pēc, tad tāpēc, lai nenoniecinātu mūsu valsti, mūsu Latviju. Lai nevienam nebūtu iemesla teikt: ”Viņi jau pat uz vēlēšanām neiet, viņiem tādu valsti nemaz nevajag…”