Divu nedēļu laikā vairākos Tukuma novada pagastos notika iedzīvotāju sanāksmes par siltuma maksājumiem. Problēma it visur viena – parādi lieli, tāpēc jāmeklē risinājums, kā dzīvot tālāk, piemēram, kā maksājumu sadalīt visa gada garumā, lai apgrūtinājums ikmēneša iztikas līdzekļiem būtu iespējami mazāks. Tad arī būs lielāka cerība, ka vismaz daļa pagastļaužu par patērēto samaksās. Jāteic, iedzīvotājiem...
Marta vidū sola kārtīgu salu, un jau tagad varu iezīmēt šīs dienas, 8. marta, rītu – puķu tirgotāju aizsvīdušajās stikla kastēs līdz ar sveču liesmām tulpes, tulpes un vēlreiz tulpes... Un Latvijas vīrišķā puse tās pērk bez vārda runas – vīri un skolēni rindu rindās, acīm aprijot katru iztirgoto klēpi – vai pietiks!?.. Beidzot kārtīga...
Nu 6. marts ir piemiņas diena, kuru tikko kā ierakstījām Latvijas vēsturē. Šajā dienā atvadījāmies no dižgara dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa. Šķiet, nav neviena cilvēka visā Latvijā, kas nezinātu kaut vismaz kādu dižā dzejnieka rakstītu rindu, atziņu vai dziesmu, kurai izmantoti dzejnieka rakstītie vārdi. Mums atstātais mantojums ir bagāts – sākot ar pirmajiem dzejoļu...
Neskatoties uz to, ka internets visbiežāk ir visprastākais “laika zaglis” un bieži vien piesārņo apziņu ar nekur nelietojamu un nebūtisku informāciju, tas reizi pa reizei tomēr rada iespēju identificēt “Lielos Dzīves paradoksus”. Tā teju pāris rindkopu attālumā itin labi sadzīvo ziņa par to, ka Āfrikas badacietējiem tiek izdalītas jūrascūciņas (to papildina piemīlīga bērneļa foto ar...
Reizēm pārņem sajūta, ka mēs nesaprotam pasauli un pasaule nesaprot mūs. Un izrādās, ka ir gluži vienalga – tas notiek Briselē vai Rīgā, Ministru kabinetā vai draugu lokā, Parlamentā vai ģimenē. Es nesaprotu, un mani nesaprot… Un tad – gluži kā pasaku spožais dālderis! – manās rokās nejauši nonāk mākslinieka Māra Subača pārdomas par savām...
Sarunā ar ekonomikas ministru pagājušajā nedēļā varējām gūt vairākas jaunas vēstis. Līdzās solījumiem būt par tautas vairākuma interešu aizstāvi ātro kredītu devēju un arī ”zaļās” enerģijas ražotāju negausības ierobežošanā saņēmām ziņu, ka valsts naudas dalīšanā, ap kuru, kā šķiet, visa lielā un mazā politika grozās, nu būšot jauna kārtība. Smukprojektiem (strūklakām, Promenādēm, veloceliņiem, pieminekļiem un...
Ne vienu reizi vien demogrāfs Ilmārs Mežs (un ne tikai viņš) publiski brīdinājis Latvijas sabiedrību – ja nekas netiks darīts tūlīt un uzreiz, mūsu tautai draud izmiršana. Pēc gadiem pieciem, brīdina eksperts, līdzēt vairs varēšot tikai ar “Āfrikas līmeņa dzimstību”, kas ir... nu ļoti mazticams scenārijs. Nākotnes aina, ko I. Mežs zīmē, protams, ir gana...
Kad 63. Berlīnes kinofestivālā izrādītās latviešu filmas «Mammu, es tevi mīlu!» un «Eži un lielpilsēta» mājās pārveda balvas, bija ne vien liels prieks, bet arī milzīgs lepnums par tautiešiem, kas labi pastrādājuši. Un kā allaž šādās reizēs sirds un prāts gaida, lai mūsu valsts tiem, kas guvuši lielus panākumus, pateiktu īpašu paldies. Taču liels bija...
Bez liriskām atkāpēm – pērn rudenī pagastā (vai nav vienalga, kurā?) sevi pieteica jaunais Tukuma novada domes komunālais uzņēmums «Tilde» vai kā nu viņu tur... Viens druknāks puisis solīja drīzā laikā izsūtīt jaunos līgumus, māju vecākos informēt par darbiem, kas kopīgi veicami, un galvenais – solīja necelt maksu par komunālajiem maksājumiem. Uz šīs cerīgās nots...
Šajās dienās gadījās būt skumjā radu pasākumā kādā skaistā Latvijas mazpilsētiņā. Pēc vieglo smilšu vēlējuma un kavēšanās atmiņās par kopā pavadītajiem dzīves mirkļiem runas pavērsās jaunās paaudzes virzienā. Un izrādījās, ka lielākā daļa dzīvo, strādā un mācās svešumā, atbraukusi vien uz īso atvadu brīdi. Vaicājot par iespējamo atgriešanos, uzreiz arī saņemam atbildi: ”Par minimālo algu...
…Mīlestība! Tik daudzi šodien tās dēļ piemin Svēto Valentīnu, ka mēģināsim vienoties: šodien liekam viņam mieru. Parunāsim labāk par sevi – par to, ko saprotam ar vārdu Mīlestība, par tās izpausmēm mums atvēlētajā laikā un telpā. Vieni teic, ka tā mīt dvēselē, kas mums dota reizē ar piedzimšanu, citi apgalvo, ka mīlestība mītot dziļi cilvēku...
Lai arī ziņu aģentūru vēstījumi un interneta portālu nospiedumi steidzīgi klāj jaunumus kārtu kārtām, tā vien cenšoties sajaukt nozīmīgākos ar mazsvarīgākiem un spoži tukšajiem, tas nu ir pavisam skaidrs – Latvijas ziņa numur viens noteikti ir uzvara jaunā Eiropas Savienības budžeta dalīšanā. Varbūt ne uzvara, bet balva? Balva, ko beidzot esam saņēmuši par mūsu ne-iz-mērojamo...
Reizēm tā tiešām mēdz būt – notiek nelaime, un tikai tad aizdomājamies, ka varējām taču rīkoties savādāk. Varējām tik strauji neveikt manevru ceļa līkumā, karstu kafijas krūzi nelikt bērnam aizsniedzamā augstumā un, pirms uz piemājas veikalu doties, iepriekš aizslēgt durvis utt. utjp. Protams, visas iespējamās nelaimes un kataklizmas nekad nav iespējams paredzēt iepriekš un, man...
Kopā ar novadu vai bez, ar “augsto” mākslu vai bez, ar vienu lielu koncertu vai daudziem maziem? Ar svētkiem centrā vai pagalmos un nomalēs? Ko iesaistīt – tos pašus, kurus iepriekš, vai kādus citus – no jauna? Kam maksāt? Tiem pašiem, kam vienmēr, vai citiem? Šie jautājumi, gatavojot lielos pilsētas un nu jau arī novada...
Dažkārt, klausoties atbildīgu amatvīru runās, nevar saprast – vai smieties, vai raudāt, vai varbūt smieties, lai nebūtu jāraud. Esam jau pieraduši pie tā, ka ceļi mūsu valstī, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, ir ļoti sliktā stāvoklī. Nu paši vien esam vainīgi, ka īstos deputātus neievēlējām Saeimā, ka neprotam saimniekot, ka esam trūcīga valsts un, jāatzīst, ka...
«Ceturtdienas sarunās», kurās uzklausām avīzes lasītāju viedokļus un jautājumus, kāda pensijas gadu kundze ievaicājās par vienlīdzību – ja reiz Saeimas deputāti sev pacēluši algas, tad kāpēc tās nepacelt ikvienam Latvijas iedzīvotājam? Ja deputātiem šķiet, ka dzīve valstī iet uz augšu un tas ir viņu nopelns, vai tas tikpat lielā mērā nav to cilvēku nopelns, kas...
Iespējams, ka šī ir pēdējā dzīves skola – tā, ko nākas iziet ikvienam, sasniedzot seniora vecumu. Man pat prātā nenāca, cik daudz kas būs jāmaina savos uzskatos un attieksmē, cik daudz ko nāksies apgūt pilnīgi no jauna! Vispirms jau – SAPRATNE par apkārt notiekošo. Jā, mūsu, senioru (vai pensionāru – sauciet, kā gribat) Latvijā ir...
Pērn, iespējams, ne vienu vien politiķi un arī iedzīvotāju parasto pārsteidza kāda visai plaši veikta pētījuma atziņa – vairums Latvijas iedzīvotāju ar bezgala siltām jūtām un pat ilgošanos atceras Padomju Savienībā nodzīvoto laiku. Bet, ja labi padomā, nekā pārsteidzoša tur nav, jo tāda ir cilvēka daba – gluži fizioloģiski mūsu atmiņa strādā ar nosacījumu, ka...
Ja nemaldos, pirms diviem gadiem ārzemju presē uzpeldēja un mūsējā – pašūmējās par Krievijas Ārlietu ministrijas pavisam oficiāli sagatavoto stratēģiju, kā nevardarbīgā veidā pārņemt Baltijas valsti. Proti, lai stiprinātu paši savas pozīcijas tranzītbiznesā, kaimiņvalsts stratēģi bija izpētījuši, ka visvieglāk to būtu izdarīt, sapērkoties īpašumus Baltijā, kamēr krīzes un citu Eiropas Savienības mēroga ekonomikas nebūšanu paēnā...
Pēc Slampes iedzīvotāju sapulces, kurā ļaudis sprieda – būt vai nebūt biogāzes koģenerācijas stacijai, prātā palika kādas sievas uzdotais jautājums: “Nu kā var būt tā, ka mēs – 126 cilvēki – sakām būvniecībai «nē», bet tas neko nenozīmē, jo gala vārds jāsaka 17 domes deputātiem Tukumā, kurus tas nemaz neskars? Tas nekas, ka tikai divi...
Pašlaik Slampes pagasta iedzīvotāji ir nobažījušies par to, ka viņu māju tiešā tuvumā kāds iecerējis būvēt biogāzes ražotni. Cilvēkiem tas asociējas vispirms jau ar dzīves apstākļu kvalitātes pasliktināšanos, jo, nenoliedzami, smagsvara kravas, kas, iespējams, vestu pārstrādājamo materiālu uz ražotni, ceļus izbraukās. Laukos pārāk nebaidās no smakām, jo kūts taču ir katram, bet ir vietas, kur...
Nesen Ziedonim veltītā pasākumā dzirdēju apgalvojumu, ka viņš, iespējams, esot sasodīts morālists. Tāpat kā Rainis, virkne mācītāju un citu inteliģences pārstāvju, kas aizrāvušies ar idejām un ideāliem. Ne es Rainis vai Ziedonis, tomēr uz ideāliem slacītās morāles taciņas esmu nobliezies pamatīgi – vēl labāk nekā uz ledus. Un, kas jo interesanti, – pat nedomāju līdzcilvēkiem...
Droši vien katrs zinās pastāstiņu par to, ka strauss izbīlī bāž galvu smiltīs, jo ir pārliecināts: ja briesmas nav redzamas, tad – to nemaz nav!... Gan plašsaziņas līdzekļiem, gan valstiskajām struktūrām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan virknei PR speciālistu ap gadumiju nācās krietni pastrādāt, lai Valsts prezidents tomēr ”ieraudzītu” tautas nabadzību… Ak, protams, ne jau nu...