Kaut pašvaldību vēlēšanas rokas stiepiena jeb vienas diennakts attālumā, tādu sulīgi asiņainu priekšvēlēšanu cīņu (izņemot, protams, Kandavu), kā citgad, mūsu pusē šķiet, nav bijis. Un pat politiskie apskatnieki tā rezingnēti ūsās smīn un paredz, ka nekādu dižu, sensacionālu pārsteigumu nebūs un šī ir vien tāda iesildīšanās lielajām – nākamā gada Saeimas – vēlēšanām.

Uzmanīgākie politiskā teātra vērotāji gan jau būs pamanījuši, ka šādas tādas pārbīdes, neredzamu un reizēm plašākai sabiedrībai nezināmu režisoru roku vadītas, tāpat tomēr notiek. Viss plūst, viss mainās un par agrāk sev neiekārojamām pašvaldībām iesākušas interesēties arī, tā sauktās, lielās partijas. Te savas pozīcijas mēģina atkarot zemnieki, citur šī brīža Rīgas saimniekus pārstāvošā partija izpleš spārnus, visur deklarējot, ka tikai sociālie jautājumi, ne “nacionālais“ šos satrauc. Savukārt nacionāļi  tik vien šo jautājumu no visām pusēm muļļā, klāt pieķerot vēl visai ērto (jo šobrīd neietekmējamo) demogrāfijas lietu. Tai pat laikā citi šobrīd valdošo partiju pārstāvji priekšvēlēšanu cīņā, vismaz no malas tā izskatās, iesaistās visai negribīgi un nepārliecināti. Gandrīz vai jāsāk ticēt dažu sazvērestības teoriju ražotājiem, kuri uzskata, ka tā esot vien tāda nogaidīšanas politika – skatīs, vai nākamgad, piemēram, Rīgā budžeta parāds nesāks iedzīvotāju izslāpušajās mutēs smelties un tad varēs nākt un mācīt, kā tad īsti jātaupa un jādzīvo, dažbrīd gan pašiem sapinoties – kuriem īsti vajadzētu likt taupīt, bet kuriem – piepalīdzēt dzīvot…

Tomēr, ja visu to nemana un nav arī kāda īpaši sāpīga jautājuma, kura dēļ vēlēšanu zīmē gribētos tā kārtīgi izšvīkāties, ir daļa, kas saka: “Ai, nav jēga uz tām vēlēšanām iet!” Taču – ja savu pilsoņa pienākumu neizpildīsim un pēc iespējas labākos variantus savai pašvaldībai neizkalkulēsim, par šī brīža politiku nedomāsim, var izrādīties, ka lielajās vēlēšanās jau mūs vadīs citi spēki – šobrīd vēl, iespējams, nezināmu un arī neredzamas režisoru vadībā… Un tāpēc – sameklējam pases, atrodam savu iecirkni, un – balsojam!