Lai arī pieauguša, darbspējīga cilvēka varā ir pašam par sevi gādāt, viens no mediju uzdevumiem allaž ir bijis iestāties par tiem cilvēkiem, kas ir visvairāk neaizsargāti; pat ja viņu vidū ir arī jau iepriekš pieminētie darbspējīgie pieaugušie... Tāpēc divas ziņas internetā izdarīja visu, lai sabiedrība un mediji nestāvētu mierā un paustu savu attieksmi. Pirmā –...
Kāds entuziasts interneta vietnē apkopojis 156 datumus pasaules vēsturē, kuru priekšvakarā cilvēki tiešām ticējuši – tā dieniņa un pasaules gals beidzot klāt! Ne nu bija, ne nu kā, tāpat kā diez vai arī šajā piektdienā kas grandiozāks par atsevišķām “pastardienas ballītēm” un iedzeršanām notiks! Tomēr ļaudīm acīmredzot reizēm patīk kolektīvi pašausmināties, jo citādi nekādi nav...
Šķiet, viena no vissatraucošākajām pēdējo dienu ziņām ir par to, ka šogad Latvijā 30 cilvēki gājuši bojā nelaimes gadījumos darba vietās, bet vēl ir 18 nelaimes gadījumi, kur cilvēku bojāeju pašlaik izmeklē. Turklāt ir vēl reģistrēti 199 smagi nelaimes gadījumi, kuros strādājošie guvuši dažādas traumas. Darba devēji visbiežāk vaino strādājošos – par neuzmanību darbā, par...
Manī šobrīd ir daudz maizes, maizes ar kaudzi, un vēl graķītis liķiera, un div krūzes zāļu tējas, tālab kopējais miesas atslābums kopā ar pēdējā laika pusgulētajām naktīm rezultējies līdz dzidrināti stulbam acu skatam un tā-ādam domu inertumam, kas tikai ar mēslu dakšām cilājams. Vai ar sniega lāpstu. Šodien gribēju iet talkā vienam sētniekam, kas ieskrējies...
Ielūkojusies kalendārā, atklāju, ka vairs tikai 10 dienas palikušas līdz…”pasaules galam”! Dienas minējumiem un jokiem, bažām un zobgalībām. Un – naivām cerībām, ka kaut kas mainīsies pats no sevis: sak, uz brīdi pazudīs elektrība un līdz ar to – arī informācija par parādiem bankās… Un cilvēki, ”drusku pabaidījušies”, pēkšņi kļūs labāki – prātā gudrāki, sirdīs...
Lasot mūsu avīzi regulāri, droši vien esat pamanījuši, kas ir lielākais mūspuses notikums. Vismaz atbilstoši tam, cik lielā mērā atspoguļotas mūsu izdevuma slejās, tās noteikti ir Tukuma Mūzikas skolas 85. dzimšanas dienas svinības. Nopietni atskaites koncerti pašu mājās – skolā, vēl arī absolventu un skolotāju sagatavota programma. Lai arī koncerta apmeklētāju lielāko daļu veido ”iesaistītie”...
Apzinīgākiem ļaudīm tas varbūt ir mazliet citādi, bet, līdzko pilsēta ietērpjas svētku rotā un no malu malām sāk skanēt histēriski priecīgas melodijas, man pakrūtē tā kā nedaudz ieduras, teju izsprūk izmisīgs vaids un pārņem mērena panika. Atkal... gan idejiskā, gan pavisam piezemēti praktiskā līmenī jāsāk lauzīt galvu par ikgadējo, neizbēgamo apdāvināšanos. Jā, jā, dāvanas jau...
Grūti pateikt, vai tas ir Adventes laika dēļ, vai zvaigznes tā sastājušās, ka katru gadu tieši šai laikā arvien biežāk ļaudis runā par nabadzību un vajadzību otram palīdzēt. Zīmīgi, bet tieši nabadzības tēma bija galvenā pagājušās nedēļas seminārā žurnālistiem; astoņas ceturtdienas Latvijas televīzijā par nabadzību pasaulē runās dokumentālisti filmu ciklā. Savukārt ar vārdu savienojumu “nabadzības...
Svētdien sāksies Advents – Ziemassvētku gaidīšanas un pārdomu laiks. Kristīgajā pasaulē šo laiku vairāk saista ar Kristus atnākšanu. Taču mūsu ikdienas steidzīgajā dzīvē nodoties rāmām pārdomām un gaidīšanai nemaz tik daudz nevaram atļauties, jo šajā laikā ļoti daudz kas jāiespēj. Vispirms jau jāgādā pats Adventes simbols – vainags. Jauki, ja tā tapšanā var radoši izpausties...
Tik viegli kā debesis var paraut vaļā sniegs, tik viegli šobrīd varu aizelsties stīvās vīrieša raudās. Novembra pelēkajā pusē, kad meteorologi vēl nekacināja rīt un citurīt solot sniegu, no dzīves aizgāja kāds man tuvs cilvēks. Aizgāja pēc grūtas slimības, un šis grūtībās kopā pavadītais laiks satuvināja mūs pavisam neparastās izteiksmēs – ar domām par neizbēgamību,...
Šādus vārdus kādā no sarunām Latvijas televīzijā teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Tā bija saruna par augstākās izglītības akreditāciju, kas veikta pēcpadomju stilā, par pamatu ņemot katras augstskolas ”pašnovērtējuma ziņojumu”. Un izrādās, ka tik nostalģiskās tradīcijas joprojām dzīvas, un pietiekami daudzu augstskolu vadība cer, ka, ”saceļot dumpi” pret ministru, viņi saglabās savu statusu,...
Varbūt šim gadalaikam tik raksturīgās tumsas dēļ kaut kā biežāk nākas aizdomāties par... gaismu un tai radniecīgajām labajām lietām. Par to, kas nomierina, rada prieku un iedvesmo.
Tūlīt pēc ārkārtas vēlēšanām un jaunveidojamās koalīcijas samocītajām sarunām bija skaidrs, ka lielu, būtisku lēmumu pieņemšana arī būs, visticamāk, samocīta. Aizdomas ar uzviju apstiprinājās, kad Nacionālā apvienība ar teju “roku izlaušanas paņēmienu“ jeb draudiem nebalsot par 2013. gada budžetu pieprasīja pildīt viņu sastādīto “demogrāfijas uzlabošanas plānu” un papildus tam piešķirt 31,6 miljonus latu. Beigu beigās...
Šis stāsts būs vairāk aicinājums – saprast, ko nozīmē tumsa, un to, ka tumšās drēbēs tērptus ļaudis – gājējus un velobraucējus – tajā neredz. Lai sevi pasargātu, jālieto atstarotājs, nevar skriet pāri ielai bez apdomas (arī pa gājēju pāreju – ne) un nevar staigāt pa ceļa nepareizo pusi. Tas viss tikai tāpēc, lai tevi gluži vienkārši nenobrauktu!
Aizvien vairāk attālinās tas laiks, kad 18. novembrī bija bīstami dzīvoklī sveci iededzināt, nedod Dievs, vēl kaut kur loga tuvumā, jo tad visas iespējas sagaidīt nelūgtus viesus ar īpašu uzdevumu... Un tomēr arī tajā laikā bija ļaudis, kas pieminēja Latviju un loloja sapni par brīvību.
Nobrīnījies atklāju, ka Lāčplēša dienas lāpu gājienā Tukumā piedalījušies ap 2000 cilvēku – pārsteidzoša vienotība, ņemot vērā, ka vairums gājiena dalībnieku bijuši jaunieši – pavisam ne uz piemiņas pasākumiem tendēta publika.
Aizvadīta Lāčplēša diena. Ar koncertiem, svecīšu aizdegšanu un citiem piemiņas pasākumiem gan kritušo atdusas vietās, gan kultūras namos un skolās. Šī nedēļa nodēvēta par «Patriotisma nedēļu». Tad nu iedomājos lūkot, kā tā sākusies.
Jau vairākus gadus, kopš ar troksni izbeidzās salona «Harmonija» un līdz ar to arī Tukuma pirts darbība, redakcijā uzklausām izmisīgus saucienus pēc palīdzības vispārējās higiēnas jomā. Jo vairāk rudenī, jo vairāk žēlu saucienu. Sākumā ar gaidām, tad cerībām, tagad – jau ar niknāku piedevu, sak, nost šo pašvaldību, kas pirti mums iedot nevar!
Ko tur liegties – tieši pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kam ir gana daudz iespēju uzklausīt visu “svaigāko“ politinformāciju un, galvenais, gana daudz laika, lai uz to reaģētu, kā nu kurā gadījumā šķiet pareizāk. Un, ja vēl ņem vērā arvien straujākos novecošanās procesus un Latvijas tautsaimniecības situāciju kopumā – jārēķinās, ka tieši šī sabiedrības daļa ir gana kupla un, visbiežāk, arī gana neapmierināta ar apkārt notiekošo. Tā arī šobrīd, kad Pensionāru federācija, reaģējot uz it kā nevainīgu interviju žurnālā, pavisam oficiāli pieprasījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos no amata.
Svētdienas vakarā jau krietnā tumsiņā, sagaidot zaļu signālu luksoforā un gatavojoties izbraukt jauno apli, nācās bremzēt un brīdī nogaidīt, jo bija jāpalaiž kāds žiglāks braucējs, kuram, iespējams, bija ļoti jāsteidzas. Par laimi, visa automašīnu astīte, kas bija sastājusies aiz manis, manu rīcību saprata un pie signāliem neķērās, lai gan būtu varējuši...
Kaut gan Tukuma rajons ir sadalījies vairākos novados, tomēr kultūras darbinieki joprojām turas kopā un katru rudeni atzīmē savas profesijas svētkus, sumina savus veiksmīgākos kolēģus, kuri šajā darbā noturējušies ne vienu gadu desmitu vien.
Sestdien palūkoju Pēdējo Cilvēku mākslinieku redzējumā un, protams, šajā stāstā bija daudz līdzības ar sniega cilvēku. Bet nu ziņās lasu, ka uzreiz trīs neatkarīgas laboratorijas – Maskavā, Sanktpēterburgā un Aidaho štata universitātē ASV – pabeigušas Kuzbasa reģionā atrastu sniega cilvēka (saukta arī par jetiju vai Lielo pēdu) spalvu DNS analīzes, un zinātnieki esot vienisprātis – tās nepiederot ne cilvēkam, ne primātam.
Sen zināma patiesība: uz jebkuru notikumu mēģinot paskatīties it kā ”ar citām acīm”, pēkšņi kļūst redzama gluži cita aina. Ziniet, es pamēģināju…