Pēc ilgas un gandrīz jau komiskas valsts cīnīšanās ar uzņēmumu «Vitronic Baltica» otrdienas vakarā beidzot tapa skaidrs, ka valsts lēmusi lauzt līgumu ar fotoradaru uzturētāju. Galvenais iemesls - uzņēmums nespēj, nevēlas vai kādu citu iemeslu dēļ nepilda ar valsti noslēgto vienošanos (no 160 stacionārajiem fotoradariem uzstādīti tikai 27). Lai gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nenoliedza,...
Pašlaik ļoti daudz runā par zaļo dzīves veidu, bioloģiskām metodēm ražotu pārtiku, zaļo enerģiju, biotopiem un citām lietām, par kurām patiešām mums savā dzīvē vajadzētu padomāt ļoti nopietni. Ieteikumi, kā zaļi dzīvot, un arī attiecīgās zaļās kustības ir visdažādākās - sākot ar visu pārtikas augu audzēšanu izkliedsējā vienā dobē, krasu konvenciālās lauksaimniecības noliegumu, dažādām vegānu...
Šis ir izteikti atvasarīgs laiks - ar grāvmalēs tvanīgi smaržojošām raudenēm; ar vēl joprojām augstām un vasarīgi zilām debesīm; ar labības pārpilnām smagajām automašīnām gan lauku lielceļos, gan Rīgas centrā. Jā, un arī ar pārdomām, kas, atceroties bēdīgi slaveno "augusta puču", līdzīgi pēkšņi nez no kurienes uzvējojušam stindzinošam ziemas salam, liek uzmesties zosādai: toreiz taču...
17. augustā Krievijā divu gadu cietumsods tika piespriests trim 2011. gadā dibinātās feministu pankroka grupas «Pussy Riot» dalībniecēm - Nadeždai Tolkoņņikovai, Marijai Aļehinai un Jekaterinai Samucevičai. Par ko? Par to, ka viņas 21. februārī Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē sarīkoja panku lūgšanu «Dievdzemdētāja, padzen Putinu!»», kurā sabiedrība tika aicināta pievērst uzmanību Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešajām saitēm...
Latviešu valodā diemžēl nav tik kodolīga izteiciena, lai raksturotu ne reizi vien pārbaudītu patiesību, ka kaut ko sagraujot - vai tā būtu ēka, uzņēmums vai politiskā iekārta - daudz saprašanas nevajag. Āmuru rokā un tik uz priekšu, pilsoņi, taisīsim revolūciju! Tomēr, lai pēc tam uz drupām atkal kaut ko uzbūvētu - vai tā būtu laulība,...
Veselības ministrija izstrādājusi projektu, kas paredz, ka no 2013. gada jūlija pacienti, kuri nodokļus nemaksā (Latvijā apmēram 130 000 līdz 170 000 cilvēku), turpmāk par plānveida ārsta apmeklējumu un dažādiem izmeklējumiem maksās daudz vairāk. Apmeklējums pie ģimenes ārsta līdzšinējā lata vietā nodokļu nemaksātājam izmaksās apmēram septiņus latus. Ja šāds cilvēks gribēs iekļauties esošajā sistēmā, viņam...
Ir augusta vidus, un gana daudz ģimeņu šajā mēnesī savā budžetā meklē prāvu naudas summu, lai bērnus palaistu skolā. Ir gana izdevumu par drēbēm un arī par mācību piederumiem. Kā smejies, lai arī vecais zīmulis vēl neizrakstīts, pirms skolas tomēr prasās jauns... Viena vajadzība, otra, trešā un, skaties, galā turpat 50 līdz 100 latu sanāk....
Pārlūkojot jaunākās ziņas, manī kaut kā aizķērās vārdi par valsts - Latvijas - tēla veidošanu. Tā kaut kāda galīgā atsauce, kamdēļ mūsu sportistiem vajadzētu gūt uzvaras vai citādi izcelties olimpiādē, kamdēļ eks-prezidentiem līdz mūža galam jānodrošina pārticība par kādu vairums valsts iedzīvotāju var tikai sapņot; kamdēļ pirms pašvaldību vēlēšanām jācilā nacionālie jautājumi: jāpapildina Latvijai nevēlamo...
Pat rūdīti vienaldzīgos, kurus vakara pasaciņas vietā neieaijā kārtējā "obligātā" sporta pārraide, vismaz reizi četros gados vilktin velk uz līdzjušanu pašmāju sportistiem olimpiādē. Tā ir iespēja, ja ne savādāk, tad vismaz šādā reizē vērot neviltotu emociju izvirdumus, kādi piemeklē atlētus, cenšoties izdarīt visu, kas viņu spēkos, kā arī vēl pāri tiem, jo nekur augstāk, kā...
Šodien Latvijas interneta mediju telpā parādījās necils rakstiņš par to, ka Eiropas vidējais dzīves līmenis pazemināšoties un turpmāk krīžu atkārtošanās būs biežāka. Tā prognozējis Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Sekojot patreizējai krīzes norisei, grūti šim apgalvojumam nepiekrist. Līdzšinējā Eiropas (arī daudzu pasaules) valstu finanšu politika pierādījusi, ka sasniegtā labklājība, vismaz daļā valstu, bijusi vien...
Rāmi sēžu lodžijas šūpuļkrēslā, malkoju tēju un klausos jauno bezdelīdzēnu (jā, lodžijas apdzīvojamo platību jau ilgus gadus dalu ar darbīgu bezdelīgu pāri!) ņudzināšanā. Klāt izlidošanas laiks, un vecāki, barību piegādājot, kļūst aizvien "slinkāki": tāda nu reiz ir viņu pedagoģija. Sak, vēders izmācīs i lidot, i mušas ķert!Kamēr nododos filosofiskai apcerei, nepacietīgākais mazulis, kaklu snaikstīdams, pēkšņi...
Izglītības ministrija rosinājusi pieņemt noteikumus, ar kuriem aizliegtu skolās uzturēties bērniem, kas apdraud citu skolēnu dzīvību un veselību. Agresīvie lai mācās mājās un sabiedrībā nerādās!Nu, redz, cik skaisti, beidzot ir apstiprinājies jau tautas novērojumos un vēstures pieredzē daudzinātais - nav cilvēku, nav problēmu; no acīm prom - no sirds laukā. Arī Pasaules bankas pētījumos taču...
Tas nebija nemaz tik sen, kad pie domes sarunu galda sēdēja Pumpura ielas iedzīvotāji, kurus bija sarūgtinājusi Tukuma domes attieksme, visu atbildību par ielas nenoasfaltēšanu noveļot uz iedzīvotāju pleciem. Jo iedzīvotāji, lūk, izvirzījuši neizpildāmas prasības. Kā pēc tam noskaidrojās, vaina diskusijas trūkumā.
Kādu lasītāju mans viedoklis par plastmasas maisiņu pārmērīgu lietošanu bija stipri saērcinājis, un avīzes mājas lapā varēja lasīt sašutušus komentārus: vairāk esot jādomā par to, ko likt maisiņā, nevis par iepakojumu. Bet var gadīties, ka, domājot tikai par dienišķo maizi, cilvēce attopas, ka piesārņojuma dēļ vairs nav sātīgas pārtikas, ko iepakot...
Pērn augustā saskaitīju četras saulainas dienas, un - cik to bijis šovasar? Desmit sanāks? Šonedēļ daudzviet laukos vālo sienu, bet - kas lai zina, vai pēc kārtējā lietainā daudzdiennieka nebūs jāatstāj zemē...?
Lielu rezonansi sabiedrībā izraisījis labklājības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājums piešķirt tā saukto pārcelšanās vai mobilitātes pabalstu tiem bezdarbniekiem, kuri dzīvo attālās lauku nomalēs un nespēj samaksāt izdevumus par nokļūšanu pilsētā, kur, iespējams, varētu atrast darbu. Daļa politiķu jau sākusi brēkt, ka nu jau tā tukšie lauki palikšot vēl tukšāki...
Mēs savā būtībā esam zinātkāra, izglītību alkstoša tauta! Pietiekami daudz jauniešu novērtē augstākās izglītības nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā, tāpēc kārtējā vasara atkal daudziem ir izšķiršanās laiks: kur studēt, ko studēt?
Domāju, ka skaidrības labad jāsāk ar tādu kā paziņojumu. Proti, esmu četru bērnu mamma, ļoti mīlu bērnus un no visas sirds esmu pateicīga Visaugstākajam jeb/un liktenim, kas mani saudzējis un nekad nav licis izšķirties par labu abortam (jo varēja būt visādi)... Joprojām uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām nelaimēm, kas sievieti var piemeklēt...
Laikā, kad Latvijas augstskolas izvērš gana pieklājīgas reklāmas kampaņas un zinību alkstošie turpina pieteikšanās maratonu studijām, "netīšām" atklājas, ka vismaz 55 no 854 izvērtētajām studiju programmām pat starptautiska ekspertu komanda atzinusi, skarbi sakot, par liekām un slēdzamām.
Pēdējā laikā plastmasas maisiņu klātbūtne dara mani nervozu. Tie ir visur - arī tur, kur tiem nepavisam nav jābūt: ceļmalās, mežā, pie jūras... Kad iedomājos par to, cik maisiņu manā ģimenē tiek patērēts, tad domu gājiens sastingst pie "šausmīgi daudz". Vides ministrijā skaita precīzāk un ir aprēķināts, ka viens cilvēks gadā patērē 2200 plastmasas maisiņu, bet dabā tiek izmesta 21 tonna šo īslaicīgi derīgo mantu. Ja vēl padomā, ka maisiņi ir ilgdzīvotāji un arī maniem bērniem un mazbērniem atgādinās par mani...
Pirms Zvejnieku svētkiem, aprunājoties ar šīs profesijas pārstāvjiem, ne reizi vien nācās uzklausīt viedokli, ka kas tad nu vairs par zvejniekiem esot. Profesija izmirst. Neviens ar zvejniecību vien izdzīvot nevarot. Labākajā gadījumā, lai uzturētu ģimeni, zvejnieki zvejo zivis, arī uzpērk citu nozvejotās, mazajos mājas cehos tās apstrādā, nokūpina un paši arī brauc pa visu Latviju saražoto tirgot. Taču viņi paši, kā arī citi uzrunātie zvejniecības pārstāvji visi kā viens apgalvoja, ka zvejnieks ir tikai tas, kas brauc jūrā un zvejo zivis.
<p>Pēc labiem svētkiem kā laba vīna malkošanas vajadzētu būt arī pēcgaršai - sajūtām un pārdomām par to, kas patika, izdevās vai neizdevās. Rožu kāzas Tukumā nosvinētas vienā reibīgā pasākumu buķetē - tas skaidrs pat tādam, kā man, kurš ar aizpūstu ausi svētkos nepiedalījās. Un tomēr tai stundā, ko sabiju Brīvības laukumā sestdienas vakarā un svētdien pie rožaudzētājiem Sēmes pagastā, sava svētku pēcgarša pamazām sāk slāņoties...</p>
Jā, mūsu pilsētā, Tukumā, šodien ienāk rozes. Patiesību sakot, tās šeit bijušas vienmēr, taču ne tādiem pulkiem, tādās krāsās un daudzveidībā, tādās aktivitātēs un sakarībās. Jo - ir taču «Rožu svētki», ko uz nebēdu svinēsim gandrīz triju dienu garumā!
