Sestdien palūkoju Pēdējo Cilvēku mākslinieku redzējumā un, protams, šajā stāstā bija daudz līdzības ar sniega cilvēku. Bet nu ziņās lasu, ka uzreiz trīs neatkarīgas laboratorijas – Maskavā, Sanktpēterburgā un Aidaho štata universitātē ASV – pabeigušas Kuzbasa reģionā atrastu sniega cilvēka (saukta arī par jetiju vai Lielo pēdu) spalvu DNS analīzes, un zinātnieki esot vienisprātis – tās nepiederot ne cilvēkam, ne primātam. Spalvu kumšķi uzieti pirms gada rīkotā starptautiskā ekspedīcijā un – kas pats jaukākais – ”ēsmai” līdzi ņemts krievu bokseris Nikolajs Valujevs, kura īpaši nedraudzīgais sejs apvienojumā ar raženo rumpi esot izliets jetija mātītes tēls. Kurš jetijs gan negribētu maigoties ar Valujevu? Tomēr nekā – pētnieku grupai atstātas vien iesildītas guļvietas un pēdu nospiedumi.

Kālab par to stāstu? Lai jūs katrs pavērtētu savu reakciju – to, kādas emocijas rosina ticēšana vai neticēšana. Vēl varat iedomāt stāstus par lidojošiem šķīvīšiem, ekstrasensiem, gariem un līdzīgām lietām, par kurām tik daudz runu, taču reti kad kas līdzīgs piedzīvots… Kā kam tādam ticēt? Kā ticēt Dievam? Vai tiešām ar nostāstiem un prāta apsvērumiem pietiek? Ir taču tik daudz pretrunīgu viedokļu – tik daudz veselīgas skepses, kas mūžam par patiesību sardzē… Taču ko vērta skepse, kas ar attieksmi – ”tādām blēņām vien antiņi tic” – noliedz pat diskusijas iespēju? No loģikas izrietošs jautājums – kamdēļ noliegt to, ko nezini? Ko šodienas skeptiskie visziņi iesāktu laikos, kad zemi balstīja trīs vaļi?… Tieši tāpēc cienu cilvēkus, kas nesteidzas ar secinājumiem – kas ir atvērti izziņai un labāk jautā, nevis daudzina savu viedokli – patiesībā nezināšanas un aprobežotības karogu.

Jau kādu laiku ar interesi sekoju visam, kas saistīts ar piramīdām, un, ja ne šīs šķietami niekkalbīgās nodarbes, tad tā arī dzīvotu nezinājis, ka Sīrijā, kur patlaban tik aktīvi plosās pilsoņu karš, ir daudz vairāk antīko akmens kolonnu nekā Grieķijas un Itālijas vēstures pieminekļos kopā ņemot. Es neko nezinātu par Baltijas jūras pēdām Krimā, par Ķīnas piramīdām, kas vēl varenākas nekā Ēģiptē; par senās Ēģiptes rakstiem Austrālijas klintīs… Protams, kā ikvienā jomā, arī šeit netrūkst dažādu spekulāciju, tomēr nav jau cita ceļa pasaules iepazīšanai, kā vien tās izzināšana…