Kas būtu, ja būtu un… nebūtu?
Lai arī ziņu aģentūru vēstījumi un interneta portālu nospiedumi steidzīgi klāj jaunumus kārtu kārtām, tā vien cenšoties sajaukt nozīmīgākos ar mazsvarīgākiem un spoži tukšajiem, tas nu ir pavisam skaidrs – Latvijas ziņa numur viens noteikti ir uzvara jaunā Eiropas Savienības budžeta dalīšanā. Varbūt ne uzvara, bet balva? Balva, ko beidzot esam saņēmuši par mūsu ne-iz-mērojamo un uz trakojošo Eiropas dienvidu fona teju mēmo pacietību, krīzes bedrē kūņojoties!? Lai nu kā, bet jaunais budžets Latvijai ne tikai sola 3,43 miljardus latu (par 700 miljoniem vairāk nekā cerēts), bet pat par 163 miljoniem samazina mūsu jau tā niecīgās iemaksas kopējā katlā… (Cik ilgi tā un vai tiešām solītais piepildīsies – tas gan jautājums cits.)
Bet līdztekus gandarījumam nāk arī nopietnas pārdomas. Kaut vai par bieži dzirdēto un arī šodien nemitīgi atkārtoto ”masu” viedokli – no maigākajiem ”Mums atmet pabiras!”, ”Mēs (lauksaimnieki) esam nevienlīdzības nomākti!”, ”Netaisnība!” līdz skarbajiem ”Eiropa mūs nesapratīs…” un ”Savienības jūgā nīkstam ārā mēs.” Protams, protams, viņi – nu tie, kas bagātajos Rietumos, galvenokārt jau knauzerīgie vācieši dzīvo krietni labāk par mums. Nu varbūt tā uzreiz teikt, ka uz mūsu rēķina, nevaram, bet lai tak maksā par to, ka esam te, uz lielo Austrumu robežām, cietuši daudz un ciešam joprojām!… Lūk, apmēram tādu apkopojumu par Latvijas sērdienīgo likteni Eiropas Savienībā diemžēl nākas dzirdēt visbiežāk. Un dīvaini, bet žēlabas nerimst, pat neskatoties uz to, ka vai katrā apdzīvotā vietā, par miestu vai pilsētu nerunājot, ikviens pēdējo astoņu, pat 10 gadu laikā paveiktais darbs ir noticis lielākoties par to biezo – par Eiropas fondu naudu. Apļi un aplīši, ceļi un celiņi, ūdensvads un kanalizācija…, par semināriem, tusiņiem , nabadzību aizturošajiem spilveniem un starptautiskām visu ļaužu apmaiņas programmām nemaz nerunājot – tas viss notiek un, kas iepriecina, kādu laiku vēl notiks par svešu naudu…
Kas būtu, ja visa tā nebūtu? Kas un kā būtu, ja Eiropas nauda ar liekiem vietējiem slogiem – otkatiem, navarotiem* – un citiem sīkiem parazītiem neapaugtu? Lūk, tēma daudz nopietnākām pārdomām un, protams, arī slejai!
*kukuļiem, pierakstījumiem










