TV ekrānos vērojot Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiekošo rūpīgi sagatavoto un izprovocēto sadursmi starp leģionāru piemiņas godinātājiem un ”antifašistiem”, ikvienam savas zemes patriotam aizraujas elpa: ”homo sovjeticus” joprojām ir dzīvāks par dzīvu! Un mūsu Valsts prezidenta labā griba saliedēt Otrā pasaules kara abu frontes pušu karotājus uz šī fona aizvien vairāk izskatās pēc… veca, labsirdīga opīša naivuma!

Pretstatā Rīgas domes jauneklīgajam, pēc citas lielvaras noteikumiem ”politiski apkaltajam” mēram, kurš pagaidām, kamēr kaislības nerimstas, ir ”klusāks par ūdeni un zemāks par zāli”… Viņš zina, ka šāda pauze ilgi nebūs jāietur – nāks 9. maijs! Diena, par kuru pats pirms pāris gadiem sacījis, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējoties vien saujiņa vecu cilvēku, kas vēlas papriecāties par to, ka karā palikuši dzīvi, tāpēc būtu necilvēcīgi viņiem to liegt… Ušakova kungs lieliski saprot, ka viņš var atļauties tik nekaunīgi selektīvu likumības un cilvēcības traktējumu!

Jo… mēs, latviešu tauta, šīs valsts pilsoņi un šīs zemes pamatiedzīvotāji, to pieļaujam. Jau sākot ar pašiem Saeimas deputātiem, kas, neskatoties uz nacionālo piederību un elektorāta pasūtījumu, tomēr nekādi ”nav pamanījuši”, ka likumā nekādi ierobežojumi rīkot mītiņus un piketus vienā vietā un laikā nemaz nav paredzēti.

Tāpat kā nav paredzēts ierobežot vai aizliegt valsts pamatidejai un nācijai klaji naidīgu propagandu televīzijas apraidē vai ruporos izkliegtā ”matuškas” valodā.