Jūtam, ka ik vakaru televīzijā un radio, drīz jau arī droši vien laikrakstos aizvien uzmācīgākas kļūst priekšvēlēšanu reklāmas. Solījumi kalpot valstij, savam novadam un pagastam birst kā no pilnības raga. Šķiet, dažkārt nemitīgā reklāmas atkārtošana no vienas puses tā kā informē, bet no otras puses rada tādu nepatiku, ka, šķiet, par šo jau nu noteikti nebalsošu….

Bet par kuru sarakstu tad balsot? Jāatzīst, ka novados, iespējams, šī izvēle ir vienkāršāka, jo visi deputātu kandidāti vairāk vai mazāk ir pazīstami un viņu darbi un nedarbi zināmi. Skatoties kārtējo pieteikto vēlēšanu sarakstu un ieraugot tajā kāda labi pazīstama cilvēka vārdu, kurš nekad nav bijis deputāts, esmu pieķērusi sevi pie domas: ”Nu ko tas labais cilvēks lien tai politikā? Sagādās tikai sev liekas nepatikšanas, samaitāsies, sasmērēsies…”

Taču, padomājot vēsu prātu, nu patiešām trūkst mums to godprātīgo politiķu, trūkst deputātu, kas aktīvi piedalās pašvaldības dzīvē un pasākumos, turklāt ne tikai tajās reizēs, kad notiek domes un komitejas sēdes (kaut gan arī tās nereti daži deputāti mēdz kavēt), par kurām maksā deputāta algu, bet arī, piemēram, Lielajā talkā, iedzīvotāju sapulcēs, sabiedriskās apspriešanās, dažādos novadā organizētos svētkos un pasākumos. Trūkst mums tādu deputātu, kas būtu gatavi uzklausīt un palīdzēt savam vēlētājam atrisināt kādu problēmu. Protams, iepriekš minēto nevar attiecināt uz visiem mūsu pašreizējiem deputātiem, taču uz daudziem gan – katrs taču novadā savus deputātus pazīst, un tas nav noslēpums. Tāpēc gribētu vēlēt veiksmi tiem, kuri atraduši sevī spēku un nolēmuši startēt vēlēšanās, un arī tiem, kuri jau pastrādājuši un sevi pierādījuši darbā. Bet mums, vēlētājiem, mazāk ietekmēties no reklāmām, bet vairāk domāt pašiem, vērtējot un pieliekot attiecīgajam kandidātam plusiņu vai mīnusiņu un  tādējādi ievēlot iespējami labāko deputātu sastāvu.