Kamēr pasaule šausminās par dabas untumiem Japānā un ar aizturētu elpu gaida, kā attīstīsies notikumi par un ap atomelektrostaciju; kamēr NATO iznīcinātāji uzņem kursu un dodas uz Lībiju, lai iejauktos asiņainajā pilsoņu karā, kas pārņēmis valsti, tikmēr Latvijā… publisko deputātu reitingus.
Protams, salīdzināt šīs tik dažādās lietas patiesībā ir tikai fikcija jeb "izteiksmes veids", jo mūsdienu informācijas laikmetā tā ir parasta parādība, ka "nopietnās" ziņas, gribot vai negribot, lielās devās tiek atšķaidītas ar popkultūru. Ar to negribu teikt, ka statistika būtu bāžama vienā maisā ar ziņām "kas ar ko un kāpēc". Nebūt ne! Tomēr tas, ka pārlieka uzmanība reitingiem tiek pievērsta, manuprāt, ir fakts.
Neesam pārsteigti, ka Ventspils pašvaldības vadītājs atkal ir populārāko pilsoņu pirmajā trijniekā un ka "kritušais eņģelis", piedodiet, politiķis – Šķēle, ir dziļi… reitinga pakaļgalā. Neizpratne gan pārņem, redzot, kā nopietnos analītiskos raidījumos visa kaluma eksperti sāk šos cipariņus analizēt. Piemēram, spriež par to, ka premjeram Valdim Dombrovskim popularitāte samazinājusies par 15 punktiem (iebraucot stabilos mīnusos) un – ko tas varētu nozīmēt? Tāpat tiek pareģots viņa premjerēšanas drīzais gals, nemaz tā pārāk nopietni nepievēršoties jautājumam, kādēļ tad V. Dombrovskis īsti cilvēkiem nepatīk… Protams, visticamākais cēlonis viņa nepopularitātei ir pieņemtie budžeta konsolidēšanas pasākumi, kurus uz savas ādas izjutīs jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Nu kurš, būdams pie pilna prāta, slavēs mūžam nosvērto, teju – bezemocionālo "badā mērdētāju", pat ja mērdēšanai ir loģiski un nepārvarami cēloņi? Un kas var atturēt mīlēt smaidīgu, pārtikušu personu, kas iestājas par visu "trūkumcietēju tiesībām", proti, Lembergu, pat ja tas liek koalīcijai kā vienotam veidojumam izskatīties vienkārši smieklīgi…?
Nevēlos šajā slejā aizstāvēt kādu konkrētu politisko spēku vai personu! Tikai nedaudz iesmīnēt par to, ka politiku reizēm taisa reitingi nevis cilvēku pieņemtie lēmumi.
Ja žurnālisti aktīvi neapspriestu šos reitingus, tad diez vai tos kāds taisītu. Bet žurnālisti pie mums nereti kaut kā "brauc pa virsu". Nožēlojami bija vienrīt klausīties LNT ziņās, kur vairākos lāgos atkārtoja Nabaga Rikas ļurināšanu par valdības krišanu un Cietā Buldozera stūrgalvīgi pārliecinātos secinājumus par sociālo budžetu. Ak Dievs! Īstie valsts un iedzīvotāju aizstāvji! Šo Labās Valsts vīru vienīgais mērķis ir noniecināt pastāvošo iekārtu, lai gan viņu pašu Ruksītis un Bārdainais Krāsniņu Popularizētājs tos mēslus sastrādāja. Jebšu jūt kādu treknu kumosu un raujas pie varas, kā instrumentu izmantojot pastāvošās varas kritizēšanu? A Ventspils Pīlei kaut kā visi ūdeņi notek gar sāniem, gāz virsū, ko vien gribi… Fenomens vai pilsoņu nevēlēšanās redzēt tālāk par savu degunu? Turklāt Pīlei grozīties lāga Lācītim uz kakla ir visnotaļ ērti – kamēr Lācītis spiests nepopulāri strādāt, Pīle var izrādīt spalvas.
"Lācītis spiests nepopulāri strādāt…"
Kurš tad radījis šādu "darba" stilu? Vai tik tie nebūs to pašu radītie lēmumi, kuri nav populāri, bet ir antisociāli?
Izlecis no rāmjiem postsociālisma plavā, latvietis kā teļš pazaudējis jēgu.
Jālec, jāsper, pakaļa jāmētā, kamēr "ragi" sūnās.
Sekli rokam, meklējot šodienas vainīgos. Varbūt žeņ šeņ vai citu sakni atrakt?
To adekvāto neamērīgumu, kas izskanēja LTF VADĪBAS radošā nesamērīguma uzstādījumā – nekādu vienlīdzību vai nonivilēšanu, šobrīd pierādīja ar latvieša skaudības, rijības un plēsoņa dabu.
Kur vieni ir pārcilvēki un līdzīgīgāki starp līdzīgajiem, pielīdzinot sevi dieviem, tur atlīdzība ir neadekvāta par adekvātu darbu. Tāda Konsolidācija, un solidaritāte ir iluzora, lai arī kādas pīles, eņģeļus un laimes lācīšus rādītu.
Nodokļu politikā valdības haizivis nonākuši līdz traģikomikai, ka pat ogu un sēņu ēšana jāapliek ar nodevu.
Kādus rētingus vēl blondās vai rudās gaida?
buy viagra buy viagra australia online no prescription – can you order viagra online