Un atkal jārunā par atbildību

Lai arī jau sestdiena, jāatgriežas pie ceturtdienas publikācijas par dakteru darbu, jo atsauksmes par to nerimst. Vieni aizstāv mediķus, kam darba pāri galvai simtos skaitāmo pacientu dēļ un uz kuriem, tāpat kā citiem, attiecas cilvēciskais faktors – nogurums, pārslodze, izdegšana. Un arī kļūdīties galu galā – ir cilvēcīgi… Tāpēc atkal – avīze vainīga un atbildība, ka zaudēsim slimnīcu, tagad nu gulstoties tikai uz mūsu – žurnālistu pleciem…
Citu teiktais tiešs un nesaudzīgs – beidzot pateikts tas, kas sen bijis zināms kopš laika, kad no slimnīcas aizgājusi daktere Eikerte – ar diagnozes noteikšanu terapijas nodaļā reizēm tiešām grūti… Un vēl – var jau nez kādas iekārtas iepirkt un arī izmeklējumus veikt; kāda gan jēga, ja nav kam tos nolasīt un redzēto saprast? Un ko darīt, kad vēlmē panākt taisnību (pie sava ārsta, galvenā ārsta, tiesā) vai vismaz saprast notikušo pacients paliek viens – ar savu nepareizi ārstēto slimību, iespējams, arī sekām, iztērēto naudu un vārdiem: "Redzēsim, kā jūs citā reizē pie mums atnāksiet?!" Zelta vārdi. Jo to jau saprotam visi – sava slimnīcā sava novada centrā – tā tiešām šodien ir milzu privilēģija…
Sagadījās tā, ka pēc skarbās publikācijas (taču ne pašu, bet tiešām smagi cietuša pacienta rosinātas) pati devos uz poliklīniku izmeklēties. Biju viena no ļoti daudzajiem dažāda vecuma pacientiem, kuri piepildīja ārstniecības iestādi. Sapratu, ka ir pilnīga taisnība tiem, kuri saka – visi uz Rīgu nekad neaizbrauks – nebūs naudas, transporta, nosūtījuma… Jā, un tāpēc jau te visi bijām – pie rentgena, daktera, uz procedūrām un ar vienu cerību – izveseļoties. Ar ticību, paļāvību un uzticēšanos ārstam. Nu nevar taču noliegt, ka mums ir daudz tiešām labu, zinošu un ļoti sirsnīgu ārstu un citu medicīnas darbinieku! Ir savas diagnostikas iekārtas, sava laboratorija, pat labu labā rehabilitācijas nodaļa ir… Un tieši šādā situācijā, kad tik daudz ļaužu uzticas, paļaujas un cer, kad tik daudzi pašaizliedzīgi mācās un strādā, lai tiem pirmajiem palīdzētu, ir tiešām briesmīgi, ja kāds savu darbu padara… pavirši?