Par piramīdām varam runāt daudzos līmeņos un jomās: varas un tautas, darba devēju un darba ņēmēju, pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju…
Būvniecības firma «Re&Re», kuras nosaukumu pēdējā laikā dzirdam ne vienā vien neglaimojošā sakarā, nebūt nav vienīgā ”grēciniece”! Pat īpaši nepiepūloties, ikviens varētu nosaukt vismaz pāris uzņēmumu, kuros situācija ir ļoti līdzīga. Vai mazums cilvēku tepat, mūsu novadā, mūsu pilsētā strādā, ”darbā neskaitoties” – bez līgumiem, bez sociālajām garantijām!? Un strādā par minimālajām algām! Ja algas ”kā tādas” vispār tiek pieminētas, ja nav jāiztiek ar to, ko darba devējs atmet – cik un kad viņam ienāk prātā. Nereti mazā pagastiņā (arī mazpilsētā), kur ir maz darba devēju, daži neviļus sevi ieceļ ”Dieva kārtā”. Tādi var izdomāt sodus par iedomātiem pārkāpumiem, samazinot samaksu, kā pašiem ienāk prātā. Var, piemēram, ar savu ģimeni aizbraukt uz Austriju slēpot, ”aizmirstot” izmaksāt algu strādniekiem, viņu bērnus atstājot bez iespējām nosvinēt pat vispieticīgākos Ziemsvētkus. Var tāda uzņēmēja radu radi visas eksotiskās zemes izbraukāt, var ik pa laiciņam pirkt aizvien jaunākus, lepnākus autiņus – sak, vai nu cilvēkam ar naudu izdomas trūkst!? Galvenais – lai pietiek nekaunības. Valdot šādai noskaņai sabiedrībā, pat it kā godprātīgie reizēm samaitājas: iesākumā godīgi dalījušies savā peļņā ar darba darītājiem, viņi ar laiku pamanās minimalizēt dalāmo tiesu, vēl pēc laika, skat,– dalīšanās pavisam piemirsusies. Negodprātība, reiz galvu pacēlusi, zeļ kā nezāle. Nesodāmības sajūta jau ir, tā mūsu valstī daudzu prātos iesakņojusies un darbos pierādījusies… Un – uzvarētāja gods tiek tam, kurš nekaunīgāks. Piekrāpjot kādu, ignorējot likumus, noliedzot sirdsapziņas jēdzienu, dažs rāpjas augšup – uz iedomāto piramīdas virsotni.
Tas, ka beidzot vismaz sākam runāt par šādām lietām, liecina, ka piramīda sākusi svārstīties: tā ”augšu” daļa, kam ir tikai viens Dievs – nauda, nemaz neprot ne domāt, ne dzīvot citādi. Savukārt, ”apakšas”, par spīti sistēmas pūlēm noturēt tās ”skrūvītes statusā”, sāk sevi apzināties un izprast pasaulē notiekošo. Vēsture atkārtojas?…
Tāpēc beidzot jāsāk runāt par šiem negodīgajiem darba devējiem. Tāpat jārunā par tiem, kas darbiniekus pieņem uz pārbaudes laiku un pēc tam atbrīvo, piemēro nepamatotus sodus. Lai visi zina kas notiek. Beidzot taču visiem kopā jāsāk sevi aizstāvēt.
Šajā kontekstā ieteiktu runāt par 2 uzņēmēju kategorijām. Pirmkārt, vajag apzināties, cik dārgi uzņēmējam ir samaksāt normālu algu mūsu valstī (aizstāvot minimālo algu maksātājus), taču ir arī otrā-maksā neoficiālas, mazas un neregulāras algas. Šiem gan ar slotu pa muguru. Katrā ziņā ir darba likums, kas nosaka darba attiecību ētiskos principus, kā arī iesaku darbiniekiem apzināties arī citus veidus, kā cīnīties ar negodīgiem darba devējiem-tādu ir daudz. Veiksmi novadniekiem savās darba gaitās! 🙂
Tas, ka saak saprast ir labi, bet nosaukt savus darba deveejus, kuri ik pa laikam no paarguruma brauc atpuusties, diezin vai nosauks, jo darbu zaudeet neveelas. Kameer darba deveeji atpuushas no smagaas ikdienas, darba dariitaaji straadaa sestdienas un pat sveetdienas, lai bossi vareetu biezhaak apguut jaunas atpuutas vietas.
Lūdzu saprast visiem, kamēr valdība nesakārtos likumus, bet nesakārtos, jo viņiem tas nav izdevīgi,tāpēc, ka paši ir iesaistīti dažādos biznesos, tikmēr kārtība nebūs arī zemākos līmeņos.
Ja būtu stingrs likums:
1) Darba tiesību sakarā- oficiāla darba tiesisko attiecību sakārtošana. Ja darba devējs tiek pieķerts 1.x – bargs sods, 2x uzņēmuma slēgšana.
2) Algu sakārtošana pēc līmeņiem, arī privātajos uzņēmumos, atkarībā no darba atbildības, smaguma u.t.t., nevis visiem – minimālā. Te savs vārds sakāms, VID un VDI. Ja gribam šādi, – nodokļi jāsamazina.
Lūdzu rakstiet par negodīgiem darba devējiem, kuri nodarbina 20 cilvēkus pa 2 stundām dienā un minimālo stundu tarifa likmi.
Vajadzētu strādāt 5 cilvēkiem pilnu darba dienu.
Faktiski visi šie 20 strādā pilnu darba dienu, un saņem pilnu algu, tikai aploksnē!