Ar pelavu informāciju – uzmanīgi

Ap gadu miju bišku tā kā ieskatījos horoskopos, un tie jau allaž kā bišu saimei radīti – tik centies, strādā; iespējami komandējumi, savu otro pusi atradīsi lielveikala gaļas nodalījumā un tādā garā… Lai nu pērn man horoskops gāja kā pa notīm ar politiski pareizu optimisma piešprici, tomēr bija (nudien!) atsevišķas dienas (vispār uz piektdienu un 13. datumu pusi), kad jau no rīta viss panesās mīnusā, kā ar kreiso kāju no gultas izkāpušam. Un tieši šajās nereizēs dienišķais astrologu vēstījums melsa kārtējos pekstiņus par nozīmīgu tikšanos, drauga zvanu utt. – un ne vārda par vienvirziena aplaušanos teju visās lietās, kam pieskaršos. Un tad nu loģiski izperināju – nu ja, astrologi ta psihologi! Parādi man vienu bez viltīga smaidiņa sejā un miglas pūšamo taurīti kabatā! Nav tādu! Vai mazums cilvēku (tpu, tpu, tpu!) uz viņsauli devušies un mazums vēl aizies – domājat, horoskopā kaut ar pušplēstu vārdu viņiem kas teikts (piemēram, tiem trim japāņiem, kas Vecgada vakarā ar rīsu pudiņu aizrijās un tā arī bez elpas pie sintoistu svētajiem nonāca?)? Ne nieka nebija! Viss Saturna, Venēras un vēl kādu Visuma spēku ziņā…! Lai būtu, bet astrologiem jāsaprot, ka caur aptuvenības un optimisma šķidrautiņu es tikpat viltīgi pretī smaidīšu un ne visam teiktajam šajā pelavu laikmetā noticēšu…
Nu, bet, par pelavām runājot, – vakar, šķirstot vecus žurnālus, ielasījos par Visariona sektu Sibīrijā, kur arī latviešu netrūkst. Interesanti šķita vairāki uzstādījumi: lūk, Sibīrija būšot nākamo paaudžu šūpulis, ko nekādas klizmas neskaršot (galvenais – tik klausīt atdzimušo mesiju); jāēd veģetāra pārtika un, kas jo saistoši, – nekādu laulību: kurš vīrs (sieva) ciemā patīk, ar to mēģini sadzīvot; tā daži vīri ar trim sievām dzīvojot… Un Visarions mācot, ka sievietes grēcīgo dabu tik ar pazemību var šķīstīt; vislabāk – čunčinot savu vīrieškārtas mīlestības objektu… Nu tīkami bez gala, tomēr saukt par harmoniskām tādas attiecības mēle neceļas… Kas nepatīk? Pašķīru nākošo žurnāla lappusi – tur sirdspuķīte – Džekijs Čans smaida pretī. Lūk, viņš patīk – pārbaudīta vērtība! Bet tad padomāju – vai tā pelavu informācija mani nav galīgi sačakarējusi?!…

Komentāri

  1. nu brīnišķīgs Žurnālists( ar lielo burtu – apzināti) !!!!! – tiešām prieks lasīt jebkuru viņa rakstu!
    Lai veicās 2011. gadā !

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *