Skaidrīte Prancāne, ilggadējs pedagogs, šobrīd strādā «Jaunmoku pils»
– Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu?
– Vispirms vēlos atgādināt, ka Saeima un valdība nav viens un tas pats. Šīm institūcijām katrai ir savas funkcijas. Saeima ir likumdevējvara, bet valdība jeb Ministru kabinets ir izpildvara. Ikdienā cilvēki bieži vien abas “liek vienā katlā”.
Aizejošās Saeimas četru gadu laikā, manuprāt, tika pieņemti gan veiksmīgi lēmumi un likumprojekti, gan ne tik veiksmīgi. Daži piemēri.
Valdības izveidošana bija pirmais 13. Saeimas darbs. Uzskatu, ka K. Kariņa valdība sarežģītajā krīžu laikā kopumā strādājusi sekmīgi. Tā ir Latvijas vēsturē visilgāk strādājusī valdība. Pozitīvi vērtēju arī to, ka Saeima pirmo reizi Latvijas vēsturē pieņēma likumu par Rīgas domes atlaišanu. Apsveicams ir Saeimas jau 24. februārī pieņemtais vienbalsīgais paziņojums, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Atbalstu to, ka Saeima nesen likumā nostiprināja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, tādējādi nosakot, ka tiek izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā. Kopumā atbalstu Saeimas otrajā lasījumā izskatītos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā triju gadu laikā visās izglītības pakāpēs. Saprotams, ka to realizēt nebūs viegli.
Neredzu lielu pozitīvu pienesumu t.s. pašvaldību reformai, kā rezultātā no 119 pašvaldībām pašlaik ir 43. Jautājums pārdomām – vai tiešām teritoriāli liela pašvaldība nodrošina daudz līdzsvarotāku attīstību un sniedz kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, nekā maza pašvaldība?! Nezinu, vai bija ,,prātīgi” Covid-19 laikā neatbalstīt valdības ieceri jau no 1. oktobra prasīt izglītības darbiniekiem vakcinācijas sertifikātu?! Tas, ka pašlaik no 100 deputātiem 21 ir ,,pie frakcijas nepiederošie”, manuprāt, liecina par politiskās atbildības neobligātumu jeb ,,kažoku mainīšanu”.
– Kuri, jūsuprāt, būtu tie lielie uzdevumi, ko būs jāpaveic jaunajai Saeimai?
– Domāju, ka lēmumi jāpieņem atbildīgi, atbilstoši Latvijā un pasaulē esošajai tā brīža situācijai. Grūti prognozēt, kādi izaicinājumi četru nākamo gadu laikā mūs var sagaidīt. Šķiet, ka pašlaik svarīgākie jautājumi būtu valsts drošība, pārdomāta un kvalitatīva izglītības sistēma, sakārtota veselības aprūpe un enerģētiskais tirgus.
– Pēc kādiem kritērijiem izdarīt izvēli no lielā 19 partiju saraksta?
– Mani kritēriji ir nemainīgi: 1) partiju programmās esošie solījumi – reāli izpildāmi un konkrēti vai populistiski; 2) kandidātu izglītība, pieredze, reāli paveiktais; 3) priekšvēlēšanu kampaņā dzirdētais, lasītais (mani ,,atgrūž” tie, kuri pilnām mutēm sevi slavina un kritizē savus konkurentus). Starp citu, izmēģināju žurnāla «IR» ieteikto politisko tinderi «Atrodi savu īsto partiju!» (tinderis.lv). Atbildot uz 18 jautājumiem, noskaidroju, ka mana iepriekš izdarītā partijas izvēle apstiprinās. Vēlēšanās izmantošu iespēju kādam kandidātam ielikt «+» un kādu izsvītrot.
Aicinu visus doties uz vēlēšanām un padomāt par Vairas Vīķes-Freibergas teikto: “Neguliet, citādi atmošanās var būt ļoti skarba! Jā, balsošana prasa zināmu piepūli, bet tas ir tikpat nepieciešams kā elpošana. Nevis izdomāt – nē, šodien es neelpošu, jo tas man ir apgrūtinoši!”
