Vai tiešām bērni nedrīkst iet uz skolu?

– Mūsu ģimenei ir kāds neskaidrs jautājums, un varbūt jūs varētu noskaidrot, kā īsti ir? Mani mazbērni mācās vienā no novada skolām, viņu tētis strādā Norvēģijā, kas šobrīd, tāpat kā, piemēram, Lietuva, ir tā sauktajā “dzeltenajā zonā”. Tētis atgriezies uz laiku mājās un, saprotams, lieki laukā neiet – ievēro pašizolāciju. Mazākais mazbērns apmeklē arī bērnudārzu, taču ar skolu mazliet ir nesaprašanās. Vai tad noteikumi paredz, ka arī bērniem obligāti mājās jāsēž tās 14 dienas? Vismaz tā daži skolotāji uzskata; tāpat arī citi bērni par manējiem runā, ka viņiem jāsēž mājās (gan jau vecāki mājās ko sastāstījuši). Attiecīgi mazbērniem ir lieli pārdzīvojumi.
Man jau šķiet, ka nav jau īsti nekādas atšķirības, vai braukā uz Lietuvu, vai Norvēģiju un, manuprāt, bērniem nav jāsēž pašizolācijā! Taču, vai tā ir un kā īsti ir, neviens vēl nav varējis paskaidrot. Turklāt noteikumi tik ātri mainās, ka izsekot līdzi arī grūti…

Man jau šķiet, ka nav jau īsti nekādas atšķirības, vai braukā uz Lietuvu, vai Norvēģiju un, manuprāt, bērniem nav jāsēž pašizolācijā! Taču, vai tā ir un kā īsti ir, neviens vēl nav varējis paskaidrot. Turklāt noteikumi tik ātri mainās, ka izsekot līdzi arī grūti…

Tētis rīkojies pareizi

Lai precizētu, kā tad īsti šajā gadījumā ir jārīkojas – jāsēž bērniem mājās vai tomēr viņi drīkst apmeklē skolu, vērsāmies Slimību profilakses un kontroles centrā. Kā skaidroja centra speciāliste Ilze Arāja (SPKC Komunikāciju nodaļa vadītāja), pirmkārt, jāņem vērā, ka “šie cilvēki, kuri atgriezušies no ārvalstīm, nav tas pats, kas saslimušie!” Līdz ar to šajā gadījumā tētis rīkojas pareizi – atrodas pašizolācijā, kas paredz to, ka cilvēks sēž mājās, neiet uz darbu vai publiskiem pasākumiem un kopumā izvairās no tuviem kontaktiem ar līdzcilvēkiem. Tāpat mājās pēc iespējas tiek dezinficētas virsmas, ievērota personiskā higiēna. Bet pats svarīgākais esot, lai pašizolācijā esošā persona seko līdzi veselībai, piemēram, regulāri mēra temperatūru u.tml.  Šādā režīmā personām, kas atgriezušās no valstīm, kas ir tā sauktajā dzeltenajā sarakstā (COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16), jāpavada 14 dienas. Kā skaidroja I. Arāja, ir gan arī daži izņēmumu gadījumi. Piemēram, kā paredz Ministru kabineta noteikumi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm pašizolācijā nav obligāti jāpavada šīs 14 dienas. Proti, situācijā, kad, piemēram, šoferis-tālbraucējs atbrauc uz mājām Latvijā, atpakaļ reisā viņš var doties kaut vai pēc dienām trim. Taču reisu starplaikā – arī viņam jāsēž pašizolācijā.

Pašizolācijā esošā mājiniekiem ierobežojumu nav!

Tajā pašā laikā, mājiniekus, tai skaitā pašizolācijā esošā cilvēka bērnus nekādi papildu ierobežojumi neskar. Viņi var doties uz skolu, bērnudārzu, dzīvesbiedrs – uz darbu. I. Arāja gan piebilst, ka, protams, visiem – kā pašam repatriantam, tā arī citiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem – būtu īpaši rūpīgi jāseko līdzi pašsajūtai, veselības stāvoklim, it īpaši, ja parādās augšējo elpceļu infekcijas pazīmes.

 

Komentāri

  1. Nesaproru… Kada tad jega tam 14 dienam?! Saprotu, lai neaplipina citus. Bet, ja majinieki vazajas apkart, tad ja izolacija esosais ir nesatajs, tad tie tacu aplipina citus. Kada tad vairs nozime, ka tas viens tur sez majas? 😀 Tas pats kas aizbraukt uz teatri parpildita busa un gala izsesties ar 2 m distanci 😀

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.