Lasītājs jautā

Vai bija labi slēgt tualeti?

Pēc tam, kad publicējām informāciju par Brīvības laukumā esošās sabiedriskās tualetes slēgšanu, uzklausījām vairākus viedokļus par šīs rīcības lietderību.

Kur palikuši saraksti un parastie telefoni?

Te jums zvana no Irlavas. Man ir divi jautājumi, kurus gribētu jums lūgt noskaidrot, pirmkārt, kāpēc pie pieturas nav uzlikti autobusu atiešanas laiki un kāpēc nekur nav uzrakstīts, kā var sazvanīt mediķus, policistu utt. Tagad visur tiek rakstīti tikai mobilie tālruņi, bet kur tad palikuši parastie numuri?

Mēs gribam satikties savā skolā!

Esmu Grenču skolas absolvente. Skolu absolvēju pirms 40 gadiem. Lasīju, ka mani skolasbiedri satraukušies, ka vairs nebūs iespēju satikties. Ziniet, arī mani tas satrauc, un zinu, ka vairs neesmu viena, kuru šī problēma nomoka. Varbūt varētu šo tikšanos skolēniem un skolotājiem vēl sarīkot, kamēr ēka netiek izmantota citiem mērķiem. Zinu, ka būtu daudzi cilvēki, kas noteikti gribētu piedalīties.

Pērciet biļetes, ja negribat zaudēt autobusus

– Varbūt avīzē vajag parunāt par to, ka daudzi pasažieri, kuri kāpj ārā no sabiedriskā transporta, atdod savas jau izmantotās biļetes šoferim atpakaļ. Un viņš, visticamāk, tās dod citiem pasažieriem. Vai tiešām šie cilvēki nesaprot, ka biļete ir arī uzskaites mehānisms, lai zinātu, cik pasažieru konkrētajā maršrutā brauc? Atdodot biļeti atpakaļ, viņi faktiski sevi no šī skaita izsvītro.

Tikko slēdza daudzus autobusa maršrutus. Droši vien kaut neliela daļiņa vainas jāuzņemas arī šiem braucējiem, jo viņu brauciens vispār netika uzskaitīts. Ja pienāks brīdis, kad gribēs slēgt arī kādu pilsētas autobusu reisu, visi brēks, tanī pat laikā paši dara visu, lai samazinātu braucēju skaitu. Lauku maršrutos cilvēki ir "pieticīgi" un saka: "Man jau biļetīti nevajag", bet pilsētā vienkārši noliek to šoferim. Es ar autobusu braucu divas reizes dienā un to redzu, bet, cik šādu reisu dienā ir?

Nomesti no tilta, bet viegli krituši?

Šonedēļ vienā no interneta portāliem izskanēja Tukuma policijai adresēti apvainojumi par to, ka nekas nav darīts, lai atklātu vainīgos, kas šovasar Tukumā no Durbes tilta nogrūduši divus puišus – pusbrāļus.

Neizskatīto lietu skaits normas robežās

Vēl augustā rubrikā «Ceturtdienas sarunas» tika uzdots jautājums par to, kam ticēt – vai policistiem, kas par savu darbu labu vien runā, vai rajona virsprokuroram Aigaram Bičušam, kurš apgalvo, ka policijā vēl no iepriekšējiem gadiem esot 100 neizmeklētu lietu pārpalikums? Tāpat lasītājs lūdza nosaukt vārdā tos iecirkņa inspektorus vai izmeklētājus, kas slikti strādā… Konkrēti.

Par automašīnām namu pagalmos

Kāds kungs no Pasta ielas 21 sūdzējās, ka nav kur novietot automašīnu, jo viņa daudzdzīvokļu mājas apakšējā stāvā ir ierīkots veikals un skaistumkopšanas salons, kuru klienti aizņemot iedzīvotājiem domāto stāvlaukumu.

Autobuss uz Ozoliņiem

Lūdzu palīdziet noskaidrot, kā kursē autobuss uz Ozoliņiem? Mēs labprāt ar to brauktu, bet nezinām tā pienākšanas laikus. Nesaprotam, kāda jēga no autobusa, par kuru nekur nav izlikta nekāda informācija. Ja nebūs cilvēku, pēc tam autobusu noņems un teiks, ka nebija braukt gribētāju, lai gan tā nav patiesība. Tieši Ozoliņu virzienā ir vissliktākā satiksme, nav arī ietves. Ja ir vēlme aizbraukt līdz kapiem, varētu izmantot ārpilsētas autobusus uz Raudu, Enguri, bet tajos jau pilsētas pensionāru atlaides nedarbojas.

Pie mūsu mājas ir tumšs

Pie mājas Meža ielā 2 diennakts tumšajā laikā nedeg neviena spuldze – nav ielu apgaismojuma. Ir tikai nelielas lampiņas pie nama ārdurvīm, bet viss pārējais pagalms ir tumsā, tanī pat laikā turpat brauc mašīnas, staigā cilvēki. Problēma arī tā, ka piebraucamais ceļš ir vienās bedrēs – pagalmā kaklu var nolauzt. Mums solīja ierīkot apgaismes stabus, taču tā arī neko neizdarīja, un tā mēs gaidām gadu gadiem. Tāpēc tagad lūdzam jūsu palīdzību.

Varēja padomāt par absolventiem!

Zvanu savā un savu skolasbiedru vārdā, un tās būs pārdomas par mūsu bijušo skolu Grenčos, kuras vairs nav. Redziet, ir skumji, ka nav vairs skolas, kurā esi mācījies, un ka nav bijusi iespēja vēl pēdējo reizi satikties. Domāju, – ja reiz bija zināms, ka skolu slēgs, vai tad nevarēja pēdējoreiz paaicināt absolventus, skolotājus uz kopīgu tikšanos?