Kāpēc neļauj noziedēt pļavām?

Vairākās publikācijas mūsu laikrakstā dažādi eksperti skaidrojuši, ka ir pēdējais laiks novērtēt mūsu pļavu daudzveidību un tās saudzēt, pļaujot nevis tad, kad ir laiks traktoristam vai kas tā paredz grafiks, bet gan, kad puķēm izsējušās sēklas, lai nākamajā gadā pļavas atkal uzziedētu un lai cilvēkiem būtu iespējams novērtēt to skaistumu. Savu sašutu par apkārtnes noplicināšanu 26. maija «Otrdienas sarunās» izteica pat trīs lasītāji.

Kundzi no Kandavas bija satraukusi vietējās pašvaldības rīcības, nopļaujot reiz augu daudzveidībā tik bagātās pļavas pie Pūzurgravas un tai iepretī, pāri ceļam: ”Tagad jau daudz runā par to, cik liela vērtība ir dabiskas un ziediem bagātas pļavas un cik grūti tās ir atjaunot. Un skaidrs, ka galvenais iemesls, kāpēc tas tā, ir saimniekošanas veids. Viens ir tas, ka zāle tiek nopļauta absolūti nelaikā – pirms ziedēšanas, dažreiz pat tikko knapi no zemes izlīdusi; nopļaut tā, ka vietām tā arī pusi vasaras paliek vien melna zeme – ne zāles, ne puķu. Otrs, ka netiek jau savākts tas pļāvums. Un, ja tas turpat pļavā paliek un sapūst, tas noslīcina pļavu slāpekļa pārpilnībā un izdzīvo vien daža stiebrzāle, usnes, zirgskābenes un dzeloņainie dadži!

Ar līdzīgām pārdomām dalījās tukumniece, kuru bija sarūgtinājusi pļāvēju darbošanās Mālkalnā: ”Skatos, ka vairākas dienas pļāvēji līdz zemei nopļauj visas Mālkalna pļavas, jau trešo gadu neļaujot tām normāli noziedēt, vēl vairāk pērn, kad bija lielais sausums, pļāva tikai pļaušanas pēc, jo nebija jau ko… Un rezultāts jau bija labi redzams. Pļavas ir degradējušās, tās pārņem agresīvu sugu augi, arī aslapu dadži, kas, tiem pieskaroties, rada nopietnus ādas bojājums. bet tur taču rotaļājas bērni! Vai tad tiešām to pļāvēju izrīkotājiem prāta un saprašanas par pļavu un zālāju kopšanu nemaz nav!? Nu, sakiet, kāpēc Tukumā tik ļoti cenšas nopļaut katru ziedošo mārpuķīti centra zālienos un katru ziedošo augu pilsētas pļavās?

Pļava nav zāliens, ko trimmerē katru nedēļu

Lasītāji arī pamatoti aizrāda, ka pļava nav zāliens, kuru var trimmerēt katru nedēļu, turklāt pļavas ap Durbes parku daudziem ir vienīgā vieta, kur lielo ziedēšanas prieku baudīt, tikai ne reizi vien gadījies, ka pašā krāšņākajā ziedēšanas laikā traktors visam pārvelk svītru. Turklāt nereti zāle tiek pļauta tieši tad, kad ir sausākais laiks, kā tas ir tagad, kad pēc pļāviena vietām paliek “melna zeme”, jo viss pārējais ir nokaltis. Turklāt kārtīgs saimnieks nopļauto zāli savāc, bet šī, nesen kā nopļautā, un arī tā, kas pāris nedēļas iepriekš nopļauta Mālkalnā, turpat arī palikusi. Kam par labumu!?

Tāpēc, ieklausoties lasītājos un lai pasargātu Durbes parka pļavas no pļāvējiem, maija pēdējā nedēļā – konkrēti, 29. maijā – lūdzām pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāju Ģirtu Ruģeli saudzēt pļavas un nedot uzdevumu tās nopļaut. Jo, kā to paredz konkursa «Tukuma pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbi» tehniskie nosacījumi, pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo zaļumzonu pļaušana katru reizi veicama pēc pieprasījuma. Tātad – ja dome pieprasa – pļauj, ja nē – nepļauj. Ģ. Ruģelis solīja, ka informēs darbu izpildītāju – SIA «Clean-R» par to, lai šīs pļavas ap parku saglabā, bet lai nopļauj tikai ceļa malas divu metru platumā.

Solīts makā nekrīt

Diemžēl šonedēļ pļava L. Parka ielā malā tika nopļauta, lai gan tehniskie nosacījumi paredz, ka pļaujama tikai tās mala un ka mežaparkos lauces vispār pļauj reizi gadā, turklāt nav minēts datums, līdz kuram tas būtu jāizdara. Kad vēlreiz sazinājāmies ar Ģ. Ruģeli, viņš palika pie sava – ka uzdevis pļaut tikai divu metru platu joslu. Sazinājāmies arī ar uzņēmuma pārstāvi Gitu Lāci un noskaidrojām, ka viņai komunālās nodaļas vadītājs teicis tikai par divām pļavām Durbes parkā vai pie tā – pie rotondas un Durbes pils, kuras tagad nevajag pļaut, un tas arī neesot darīts. Protams, ja vien īpaši netikšot pieprasīts pļavu pie Durbes pils līdz Jāņiem nopļaut, kā jau tas reiz ir bijis. Kas attiecas uz pļavām L. Parka ielā, ko saudzēt lūgusi lasītāja, tās ietilpstot pļaujamo vietu sarakstā, tāpēc arī nopļautas. G. Lāce skaidroja, ka vietām, kur tagad zāle nopļauta, tas darīts tālab, ka strauji vairojušās pienenes, kas nomākušās citus augus (L. Parka ielā pieneņu nebija. – Red.) Uz iebildumu, ka nopļautajās vietās tagad nevares ienākties un izsēties puķu sēklas, G. Lāce skaidroja, ka labi zina, cik svarīgi puķu sēklām ienākties, tāpēc arī daudzviet ar pļaušanu nesteidzoties, piemēram, retāka pļaušana Pilsētas parkā ļāvusi atkal uzziedēt neaizmirstulītēm, bet ar laiku tur atgriezīsies arī daudzas citas puķes, kas šajā parkā bijušas kādreiz. Tas pats attiecoties uz pļavu starp Kalna kapiem un Brīvkapiem Veļķos, kur arī tiek ļauts puķēm noziedēt un nobriedināt sēklas.

Komentāri

  1. Kas vainas garai nepļautai zālītei , gan vietējais bomzis var mierīgi savu mēriņu izsūkt un izkārtoties, gan ments bomzi neredzēs, gan atkritumus izgāzt.
    Kārtība vienmēr ir noplicinoša un nabadzīga.

    1. Kā tad nodega atkritumu krājumu glabātava Jauntukumā,zāle par lielu un atkritumi aizdegās un kāpēc pie upes Slocenes tur uz Tukuma 2 pusi zāle aug griezdamās ne plauta ne īpašums sakopts,kam tas pieder ir zināms,bet kāpēc Tukuma dome tur neko nedara un nesod par nesakoptu īpašumu.

  2. Un neaizmirsīsim ka dzegužkurpītes un bezdelīgactiņas kā LV aizdargājamie augi auga
    lepnajās grants auto stāvvietās
    pie Durbes estrādes
    Tas nevienu neinteresēja kad to visu nostūma
    Labi ir ir vismaz zēniem kur padraftot…

  3. Šis pats jautājums rodas, vērojot kā reizi divās nedēļās Celtnieku ielas māju pagalmā ierodas veči, kuri ar zāles pļāvēju dragā pāri knapi ataugušai zālītei. Vēl saprastu, ja tā zāle būtu līdz ceļiem ataugusi, bet nē. Knapi bija uzziedējušas pirmās pienenes un mazās, baltās pavasara puķītes, kā šie ar zāles pļāvējiem dragāja pāri. Pēc divām nedēļām atkal bija klāt, kaut gan tā zāle pat vēl ataugt nebija paspējusi. Ja pirms tam puķes priecēja acis, tad pēc pļāvēju darbošanās paliek vien plika zāle un vietām tikai smiltis. Tai pat laikā, ejot garām Mini Rimi, paveras komisks skats – puse zālāja nopļauta, puse palikusi ataugusi. Interesanti būtu uzzināt, kas ir tās “gudrās galvas”, kuras izlemj, ka vienā vietā varam atstāt zāli kaut līdz ceļiem, kamēr citā (šajā gadījumā Celtnieku ielā) jāpļauj katru otro nedēļu, kaut gan tā zāle tajā pagalmā nevienu pat netraucē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.