Katru gadu maija pirmajā svētdienā mēs apsveicam savas mammas svētkos – Mātes dienā. Tad mēs zvanām viņām rīta agrumā vai steidzamies ciemos ar pavasara ziediem – kā šķiet, ar tiem visskaistākajiem pasaulē, un vēl gādājam pārsteigumus. Tik ļoti gribam no mammas acīm nolasīt vēlmes un paklusām izdarīt visu tā, lai viņai vieglāk, ērtāk, labāk... Gribas...
Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkos aizsākta brīnišķīga tradīcija – Baltā galdauta svētki. Iecerēts, ka tie aicina kopā sanāk ģimenei, draugiem, radiem un kaimiņiem, lai pieminētu labo, kas kopā savā valstī pieredzēts un piedzīvots, kā arī godam sagaidītu Latvijas simtgadi. Daudzviet Rīgā un novados šo dienu atzīmē visai plaši. Piemin sasniegumus, kas gūti gan valsts mērogā, gan...
Svinam svētkus! Padarām taču beidzot arī 4. maiju – mūsu neatkarības atjaunošanas dienu – par visas valsts, visas tautas, katras ģimenes svētkiem! Tāds no augšas un arī ”no sāniem” izskanējis aicinājums šogad īpaši mudina rosīties oficiālos kultūras un sabiedriskās dzīves organizatorus. Un, kas priecē, gan aicinājums, gan darbošanās šoreiz krituši auglīgā augsnē... Bet pirms tam......
Es gribētu klausīt kādā Raimonda Paula dziesmā izteiktajam padomam: “Negaidi, nesauc tu bagāto rudeni,/ gan jau tas atnāks – nesaukts un negaidīts!” – ar pilnu krūti ļauties pavasarim, vērot tā ienākšanos, izbaudīt dabas atmodas skaņas, garšas un smaržas, bet iekšējais vadātājs – gatavais Susaņins! – ik pa laikam aizved pa takām, kas saucas «Gatavošanās rītdienai». Nākotne ir ļoti prasīga –...
Pavasaris ir ne vien ievziedu, ceriņu un lakstīgalu laiks – skolās tas ir arī eksāmenu laiks. Tiesa gan, pašreizējā zināšanu vērtēšanas sistēma veidota tā, ka abiturienti jau visu otro mācību pusgadu ik pa brīdim iespringst, te vienu, te citu pārbaudījumu kārtojot. Tā sakot, lai visi stresi nav uzreiz – maijā un jūnijā… Bet! Nekur jau tie stresi...
Pati nesen gandrīz, gandrīz iekritu šī kārdinājuma aicinošajos valgos. Nez kā dīdīta, pieslēdzos komentāru sadaļai zem raksta par vīrieti, divu bērnu tēvu, kurš vāc ziedojumus, lai kopā ar ģimeni nokļūtu Šveicē un veiktu medicīnas personāla kontrolētu pašnāvību. Alternatīva? Absolūti nevienlīdzīga, mokoša un, kas būtiski, galu galā neuzvarama cīņa ar rīkles vēzi... Protams, biju gaidījusi diskusijas par...
Vienu svētdienu aizbraucu uz «Spici» iepirkties. Apžēliņ, cik tur bija mašīnu! Auto novietošana notika ar vietu ierādītāju palīdzību. Tirdzniecības centrā, protams, rūmes visiem pietika. Preču arīdzan. Spēj tik staigāt no viena veikaliņa uz otru, izvēloties un salīdzinot mantu un cenu. Līdz spēku izsīkumam. Kad vēlējos ar tasi kafijas tos atjaunot, uz brīvu vietu pie galdiņa...
Neizbēgami un nenovēršami reizi gadā pienāk diena, kad ļaudis saspļauj saujās un dodas vākt to, ko visdrīzāk paši nav piemēslojuši. Vismaz tā gribas domāt, redzot arī lielos bērnu pulkus šajā darbā iesaistāmies pat pirms talkas. Nu nemēslosi taču, ja pēc tam pašam jāvāc?! Savukārt pēc talkām parasti rakstām par kubikmetru desmitiem un simtiem, kas mežos,...
Dažkārt atliek vien pabrīnīties par to, cik ļoti viss mums ir reglamentēts atbilstoši Eiropas Savienības regulu prasībām. Arī dzīvnieku labturības noteikumi visos sīkumos, pat tas, kā makšķerniekam humāni nogalināma lomā paturamā zivs vai, piemēram, tas, ka savu nomirušo kanārijputniņu vai jurascūciņu nevaram apglabāt savā lauku mājas dārzā, bet gan tas jāved uz vairāku desmitu vai...
Viesnīcā kundze sacer dzeju, bet pilsonis kautrējas gleznot priekšmetu. Interesanti, kā šo vērojumu varētu izteikt un kā skanētu teikums, ja pirms 179 gadiem tieši 15. aprīlī pasaulē nebūtu nācis drēbnieka dēls Kronvaldu Atis, kurš uzcītīgi gādāja, lai latviešu valoda attīstītos, lai tajā varētu runāt ne tikai par zemes apstrādāšanu un sadzīvi, bet arī par jaunākajiem zinātnes atklājumiem –...
Tad, kad pašdarbnieku sezona kārtīgi iešūpojusies, kad apgūts kas jauns un kolektīvi izkoptās prasmes un iemaņas šad tad atrādītas arī vairāk vai mazāk atsaucīgu skatītāju vai klausītāju lokam, klāt ir viens no atbildīgākajiem brīžiem – prasmju izvērtēšanas un, ko tur liegties, arī salīdzināšanas skates. Par laimi vai kā, bet šai ziņā pamatnosacījumi nu jau no...
Vietēja un arī globāla mēroga skandāliņš par suņu barības iespējamo saistību ar četrkājaino draugu pāragro un, diemžēl, arī sāpīgo aiziešanu viņsaulē turpina uzņemt apgriezienus. Un, kā jau vienmēr šādās lietās, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, it īpaši, ja ne visi iesaistītie rada iespaidu, ka ir patiesi ieinteresēti tādas sniegt... Bet, ko nu par suņiem. Nu...
Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – komunismu neuzcēla pašas idejas utopiskā rakstura dēļ, ko pierādījusi centīgās, bet bezjēdzīgās komunisma celtniecības vēsture 50 gadu garumā. Lai kā dergtos kapitāla un resursu koncentrācija sabiedrības mazākuma rokās, ar ko cilvēkus biedēja marksisma teorētiķi (kā redzam, ne velti!), tomēr proletariāta sapnis par sabiedrības “vienlīdzību” nav bijis pat uz pusi...
Trīsreiz strauji apgriežos „ap savu asi” un tikpat strauji apstājos… Jā, galva patiešām sareibst. Un tagad mēģināsim iedomāties, kā jutīsies visi tie, ko premjers Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nolēmuši “rotēšanai”. Iedomāsimies, kā sajutīsies negodprātīgie (valsts vadošo amatpersonu lietotais maigais apzīmējums kukuļotājiem un krāpniekiem) ierēdņi, kad viņiem nāksies (ja nāksies…) rotēt no vienas valsts...
Sēdēju pie datora, klejodama internetā, un nesteidzīgi tukšoju riekstu-rozīņu maisījuma bundžiņu, līdz manu acu skats kā piekalts apstājās pie kāda Mērfija likuma – «Resnums izplešas, lai aizpildītu jebkuru apģērbu». Kreisā roka sastinga pusceļā, nesasniegusi riekstu-rozīņu maisījuma bundžiņu, tikmēr labā, datorpeles vadīta, uzgāja jaunus un jaunus izaicinošus virsrakstus: «Gatavojamies pludmales sezonai», «Esi formā!» u. tml. Kaut...
1. aprīļa avīzē pienāktos runāt par kaut ko smieklīgu, jocīgu un pārsteidzošu, lai arī šādā veidā piesaistītu lasītāju uzmanību, piemēram, publicējot pilnīgi negaidītu un vienkārši neticamu ziņu. Nu, kaut vai šādu – ka tepat, pilsētas pievārtē, iecerēts būvēt atkritumu poligonu... Un tad ar vārdiņiem aprill!, aprill! raksta apakšā varētu šo ziņu atsaukt. Iedomājieties, cik daudzi,...
Aizvien vairāk dzird sakām, ka lauki izmirst, paliek tukši. Dažviet attīstās vien nedaudzas lauku saimniecības. Nereti par zemes īpašniekiem ir kļuvuši ārzemnieki. Jaunie cilvēki labākā gadījumā pārceļas dzīvot uz pilsētām, kur bērniem ir skola, kur ir sasniedzams ģimenes ārsts un ceļš, pa kuru nokļūt mājās un uz darbu. Bet sliktākā gadījumā – meklē darbu ārzemēs....
Kaut kādas dīvainas sakritības (vai tomēr likumsakarības) pēc aizvien biežāk un biežāk nākas rakstīt par vides aizsardzības jautājumiem vai, pareizāk jau laikam teikt, vides konfliktiem. Te pašvaldībai zudušo molu dēļ Engurei draud ”ekokatastrofa”, te būvgružu kaudzes skaistā Milzkalnes pļaviņā. Te (laikam jau daudzo gludi skūto mežu dēļ) pilsētnieku urbāno mieru aizvien vairāk traucē ”traki“ meža...
Ar vai bez cilvēku līdzdalības – bet Saule, kādu laiku pakavēdamās saulstāvjos un sakopodama spēkus izšķirošajam ceļa posmam, ir uzšūpojusies augstāk Debesu kalnā, un gaisma ir uzvarējusi tumsu. Ir īstais laiks sasmelties plaukstošās dabas enerģiju, lai pietiktu ilgākam laikam, un ar dziesmām nodot izplatījumā vēsti, ka esam priecīgi, laimīgi un pateicīgi gaismas avotam. Dziedošs cilvēks...
Šodien “pavasara bildei” melns rāmis apkārt un melna sēru lente pāri stūrim: trīs teroristiski sprādzieni Briselē, 31 nogalinātais, simtiem ievainoto… Tas – pagaidām. Jo mēs nezinām, kas notiks tuvākajās stundās, kas – rīt un parīt, kādus vēl ”pārsteigumus” Eiropai un pasaulei gatavo islāmistu teroristi. Visos iespējamajos masu informācijas līdzekļos – tūdaļ pēc līdzjūtības apliecinājumiem – pasaules lielvalstu līderi pauž sašutumu...
Tā, ne visai kulturēli gribas izteikties, atceroties diskusijas, kas pāris pagājušajās nedēļās bija dzirdamas un arī redzamas gan televīzijā («Tiešā runa, LTV 1), gan radio. Sauc kā gribi, ”izglītības reforma”, ”jaunais modelis', ''Batņas alternatīvais modelis” vai LIZDA (Izglītības darbinieku arodbiedrības) īpašā platforma – spriešana ar un bez putām uz lūpām atkal ir kā plunčāšanās sausā...
Meklējot iedvesmu kārtējai redakcijas slejai, kaut kur redzes perifērijā pavīdēja ziņa par tiesas prāvu, ko ierosinājusi sieviete, kurai “viltus dziednieks“ izkrāpis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Vēlējos precīzāk uzzināt, kas tad šo sievieti tādā izmisumā dzinis, lai, manā uztverē, tā vieglu roku izsviestu vējā tik lielu summu? Tāpat urdīja interese par to, kādam tad jābūt “īstenam”...
Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma SKDS veiktā aptauja atklāj, ka 55% Latvijas iedzīvotāju par visaktuālākajiem uzskata ekonomiskās krīzes draudus, aiz tiem atstājot militāro konfliktu iespējamību un noziedzību (37% un 34%).
