Redakcijas sleja

Uz mūsu ceļiem aizvien vairāk parādās riteņbraucēji: gan tie, kuri velosipēdu izmanto, lai nokļūtu uz darbu, skolu, kādu citu vietu, gan tādi, kuri ar riteni devušies garākā tūrisma ceļojumā vai riteņbraukšanu brīvajā laikā izmanto kā treniņnodarbības labas sportiskās formas uzturēšanai. Tukumā un dažos lauku ciematos radušies arī veloceliņi, atsevišķās vietās – īpaši apzīmētas meža takas....

Tiek ziņots, ka Rudens B. bez attaisnojošiem iemesliem ilgstoši nav ieradies darbā un līdz ar to Vasarai S. ir nācies strādāt virsstundas līdz iespējamam vispārējam spēku izsīkumam. Rudens par savu atrašanās vietu nav informējis, tāpēc taisnīgā tiesa bez atbildētāja klātbūtnes piespriedusi Rudenim B. nokavēto dubultīgi atstrādāt decembrī. Klīst neoficiālas baumas, ka Rudens B. naktīs klaiņojot...

Rakstam, tagad faktiski tikai ziņai, kas redzama šīs lappuses centrālajā daļā, bija ieplānots turpinājums. Īpašajā kultūrvēsturiskajiem notikumiem veltītajā pielikumā bijām iecerējuši publicēt mūsu izcilā novadnieka un ievērojamā politiķa Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļu konkursam iesniegto metu fotogrāfijas. Diemžēl – nekā. Fotogrāfiju nebūs, jo... “tas neatbilst projekta konceptam,” cita starpā vakar telefonisku skaidroja novada domes algotais projekta vadītājs,...

Tāpat kā reklāmās, arī šausmu filmās mazu mīlīgu bērnelīšu izmantošana ir īpaši efektīga. Pirmajā gadījumā tas neapzināti liek pastiept roku noteikta ražotāja zobu pastas vai veļas pulvera virzienā, otrajā – iedveš patiesas šausmas, kas šī žanra galvenais uzdevums. Tomēr, lai arī dažreiz atliek vien nobrīnīties par kāda kino scenārista, režisora, kā šķiet, ne pārlieku veselās...

Pasaulē zināmais vecākais cilvēks mīt Indonēzijā. Viņam ir 145 gadi. Tas gan ir nieks, salīdzinot, piemēram, ar Ādamu, kurš, kā minēts Bībelē, nodzīvojis 930 gadus. Toties, mērojoties ar Latvijas iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, indonēzieša mūžs izstiepies teju divreiz garāks. Tiesa, viņš neslēpj, ka tik ilgi kavēties šai saulē ir apnicis. Turklāt, kā zināms, vecums jau...

Lai arī katrā no 12 gada mēnešiem var atrast kaut ko īpašu, neatkārtojamu vai savdabīgu, septembris, šķiet, ir svarīgāks par visiem citiem tieši skolas sākuma dēļ. Nu padomājiet – vienā mirklī bērniem un vecākiem ierastā pasaule sagriežas ar kājām gaisā. Pāris nedēļu septembrī, ja ne visu mēnesi, tā tāda arī paliek. Un tā tas turpinās...

Uzskatām, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kur ievēro pilsoniskās brīvības, likumību, vienlīdzību un cilvēktiesības, kur sabiedrība pārvalda valsti, ievēlēdama savus priekšstāvjus, kam uzticas. Un kaut arī šķiet, ka katrās vēlēšanās diemžēl no visiem ļaunumiem cenšamies izvēlēties to mazāko, valsts amatpersonu rīcība nebeidz mūs pārsteigt. Nav vēl īsti beidzies pašvaldību un to ”preses izdevumu” – žurnālistikas imitācijas...

Manos gados un ar manu filoloģisko izglītību vajadzētu būt rāmi rimtai un sveicieniem izmantot tikai latviskos vēlējumus “labrīt”, “labdien”, “labvakar”, bet to vietā pār lūpām it viegli pārveļas vieglprātīgais “čau!”, kas nav iekļauts nevienā pieklājīgā latviešu valodas vārdnīcā. Vajadzētu “čau” izjust kā svešķermeni un dezinficēt muti pēc tā lietošanas, bet liekas, ka tas, ar Karlsona...

Vasara – tā līgani un gandrīz nemanot – pārgājusi atvasarā. Brieduma laiku pakāpeniski nomaina ražas laiks. Kas mūsos, reiz radies, aug un briest? Kaut vai – sākot ar mazumiņu… Labrīta vietā – „Čau!” Labdienas vietā – arī. Tiekoties un šķiroties. Garām skrienot un pat sirsnīgi apkampjoties. No visas sirds, un – arī pa gaisiem vien:...

Tikko atzīmējām savas valsts un nācijas reālās neatkarības 25. gadadienu. Līdztekus aizkustinājuma pilnajām atmiņām par kādreizējo vienotību ir arī nopietnas pārdomas par mūsu tik jauno un daudzās lietās arī vēl tik nenobriedušo, tāpēc arī vēl ļoti ļoti sargājamo valsti... Klausoties Latvijas televīzijas žurnālistes Maskavā tapušo reportāžu, bažas par valsts nākotni ir gluži vai ar roku...

Kolektīvā apziņa, domformas... Kā no krēslas zonas, vai ne? Tomēr man jau šķiet, ka katrs kaut reizi dzīvē ir piedzīvojis – domas ceļo, ceļo no viena pie otra un atpakaļ, un reizēm pat materializējas. Pavisam prozaisks piemērs. Vai nav gadījies tā, ka burtiski vai apsēž kāda sen nedzirdēta melodija un pēc brīža – kā uz...

Pirms divām nedēļām sākušās, šosvētdien Riodežaneiro noslēgsies XXXI vasaras olimpiskās spēles. 10 500 sportistu vidū 33 tajās nes Latvijas piederības zīmi. Tie ir mūsu labākie no labākajiem, kas cīnās par punktiem, sekundēm, centimetriem un kilogramiem, sacenšoties ar citiem un sevi. Nezinu, kā jūtas sportisti pirms tik nozīmīga starta. Naktī vajadzētu labi izgulēties, bet vai vispār...

Ļoti bieži, kad kāds kaut ko izlemj, neaprunājoties ar citiem, mēdzam iestarpināt slaveno Mirttantes teicienu no filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» – “aprunāties vajadzēja...” Šoreiz šis nožēlas pilnais teiciens ienāca prātā, klausoties tukumnieku atsauksmēs par galvenā virziena maiņu Rīgas un Durbes ielas krustojumā, kas 16. augustā, kad iznāks laikraksts, būs jau noticis fakts. Un tā...

Kādā pasakā bija teikts, ka gudri valdnieki bijuši tie, kuri pārģērbušies vienkāršās drēbēs un devušies pie tautas, lai uzzinātu, ko tā par valdnieku runā, un tādējādi arī valdnieki gudrāk spētu pārvaldīt valsti. Mūsdienās šajā ziņā ir vieglāk – neizejot no kabineta, ”valdniekam” jāatver vien ziņu portāli, sociālie tīkli, kur visu var izlasīt, par visu uzzināt....

Man rodas šaubas, vai personīgo viedokļu plūdos tik brīvajā un plašajā informācijas telpā maz iespējams tikt pie objektīvas pasaules ainas. Mēs, emociju vadīti, pieņemam tos faktus, kas iekļaujas mūsu pasaules redzējumā -, bet ignorējam vai apstrīdam to, kas mūsu rūpīgi veidotajā puzlē neiederas. Tā vietā, lai tērētu laiku, ložņājot pa informācijas biezokni, vieglāk ir iet...

No sociālisma ”siltumā” auklētām skrūvītēm esam kļuvuši par individuāli atbildīgu, vienlīdzīgu personību apvienību. Skan skaisti un lepni, bet realitātē... Realitāte tāda, ka Orvela «Dzīvnieku fermas» stāsts par vienlīdzīgākajiem vienlīdzīgo vidū joprojām ir stāsts arī par mums. Ir mums cilvēki un Cilvēki, ir uzņēmēji un Uzņēmēji. Un šo savdabīgo ”vienlīdzību” nespēj kliedēt nekas – ne kolektīvi...

No 1. augusta stājušās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātās izmaiņas AS «Sadales tīkls» elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos. Līdz šim naudu noskaitījām par katras patērētās elektrības kilovatstundas piegādi. Turpmāk šis maksājums būs par 22% lētāks, toties tiks pierēķināta fiksēta ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu. Tādējādi neko nezaudēs vai pāris eiro ietaupīs tie apmēram 700...

Otrdien, 2. augustā, Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus, ar kuriem nosaka kārtību, kā Eiropas savienības finansētajā programmā «Izaugsme un nodarbinātība» tiks sadalīti 10,5 miljoni eiro, lai palīdzētu gados vecākiem cilvēkiem saglabāt viņu darbspējas. Mērķgrupā iekļauti gan tie, kas pēc 50 gadiem pakļauti bezdarba riskam; arī cilvēki ar veselības problēmām; tie, kam ir tikai vidējā vai arodizglītība; tie,...

Sākšu ar vilinājumu. Man bija apmēram pieci gadi, kad apmaldījos rudzu laukā: svelmainā augusta dienā biju nolēmusi salasīt koši sārtos kokāļu ziediņus. Agrāk tādus nebiju redzējusi, un neparastuma vilinājums bija tas, kas mani iemaldināja druvas vidū. Tā dēļ vietējiem iedzīvotājiem vēl ilgi biju “agronoma meita – tā, kas rudzos apmaldījās…” (Toreiz nebija ne glābēju, ne helikopteru,...

Ir viens brīdis gadā, ko, šķiet, katrs standarta režīmā strādājošais gaida īpaši... Atvaļinājums! Tad tik būs – logus mazgāšu, atvilktnes kārtošu, ceļojumā aizdošos, ikdienu peldēšos, ar bērniem spēlēšos, grāmatas salasīšos, ogas pieēdīšos utt.utjp. Īstenības izteiksmē (ar to nedomājot kaut kādas darbības vārdu transformācijas) viss ir nedaudz savādāk. Ievelc elpu – atvaļinājums sākas, izpūt – jau...

Pēdējo dienu laikā, lasot un uzklausot dažādos, visbiežāk jau diametrāli pretējus viedokļus par pašvaldības ieceri mainīt Durbes un Rīgas krustojuma ielu nozīmīgumu, tiešām nopietni centāmies iedziļināties dažādajos skaidrojumos, pamatojumos, vēsturiskajās atsaucēs un nākotnes iespējās. Un, cik nu tas, tepat dzīvojot, pa tām pašām ielām un ceļiem braucot, iespējams, centāmies saglabāt kaut jel kādu neitralitāti, meklējot...

  Pagājušajā nedēļā, lasot ziņu par Briseles centrā manītu aizdomīgu personu ziemas mētelī, no kura ārā karājās vadi, atcerējos bērnībā dzirdēto šausmu stāstu par cilvēku sarkanā mētelī. Viņš nez no kurienes bija ieradies manā pilsētā, soļoja pa manu ielu, tuvojās manam namam, klauvēja pie manām durvīm... No atmiņas izgaisušas stāsta beigas, palikusi vien iztēlē pārdzīvoto...

Savā dabas bērnu naivumā mēs varētu padomāt, ka Austrumeiropas valstis Eiropas Savienībā tika uzņemtas aiz tīras cilvēkmīlestības, ka vecās dalībvalstis ar tēvišķu labvēlību pieņēma vēstures neceļos noklīdušos bērnus, nemeklējot savu saimniecisko izdevīgumu šajā procesā. Bet – kas to būtu domājis! – izrādās, ka ES Atvēro durvju politika, kas veicināja migrāciju no Austrumeiropas, sekmējusi tieši turīgo...