Rakstam, tagad faktiski tikai ziņai, kas redzama šīs lappuses centrālajā daļā, bija ieplānots turpinājums. Īpašajā kultūrvēsturiskajiem notikumiem veltītajā pielikumā bijām iecerējuši publicēt mūsu izcilā novadnieka un ievērojamā politiķa Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļu konkursam iesniegto metu fotogrāfijas. Diemžēl – nekā. Fotogrāfiju nebūs, jo… “tas neatbilst projekta konceptam,” cita starpā vakar telefonisku skaidroja novada domes algotais projekta vadītājs, komunikāciju un mārketinga firmas «Esplanāde» īpašnieks Jānis Blunavs. Metus rīt ap pusdienas laiku varēšot redzēt domes vestibilā, kur tad arī tie uz kādu laiku žurnālistiem un citiem iedzīvotājiem būšot apskatāmi. Uz iebildumu, ka rīt ir darba diena un ka domes vestibils īsti nav tā tautai pieejamākā vieta, jo tur bez pieteikšanās darbiniecēm un īpaša lūguma ielaist nemaz tā vienkārši neiekļūt, projekta vadītājs priecīgi mierināja, ka tieši tāpēc taču viņš kopā ar sev labi zināmu fotogrāfu apstrādājot aizvakar slēgtajā komisijas sēdē tapušās fotogrāfijas, tieši tāpēc tikšot izveidota īpaša platforma, kurā to visu varēšot redzēt!… Protams, tas viss baudāms modernajās tehnoloģijās, internetā un ”atbilstoši projekta mērķim”… Interesanti, bet jautājums par to, kāds tad ir projekta mērķis, tā arī palika bez atbildes… Tāpat kā pagaidām bez konkrētas atbildes (tā pēc rakstisku jautājumu saņemšanas tikšot dota) palika jautājums par to, kāpēc tad īsti, mūsuprāt, visai kopienai nozīmīgu notikumu – būtisku soli ceļa uz visas tautas pieminekli – nedrīkstēja redzēt un aprakstīt, fotografēt žurnālisti? Sākotnēji tika apgalvots, tas tāpēc, ka tā paredz nolikums – piedalīties drīkst tikai komisijas locekļi. Taču tad, kad norādījām, ka arī, piemēram, domes darbinieks, deputāts Indulis Zariņš un vēl jo vairāk J. Blunavam ”labi pazīstamais” fotogrāfs nav komisijas locekļi, saņēmām, mūsuprāt, nepārprotamu atbildi – ”dome ir pasūtītājs un…” Rīkojas, kā ienāk prātā? Rīkojas, kā to vēlas kāds līgumdarbu veicējs?… Rīkojas, kā? Kā rīkojas?!… Jo, kas gan varētu būt slēpjams šādā, Latvijas simtgadei veltītā ļoti svarīgā, labā un taču visiem kopā veicamajā darbā? Gluži tāpat kā savulaik paša Z. A. Meierovica rosināto nācijas lepnumu – Brīvības pieminekli, arī mūsu ievērojamā novadnieka piemiņas vietu taču iecerēts būvēt par visu mūsu – novadnieku, iedzīvotāju, nodokļu maksātāju (un arī nemaksātāju), skolēnu, pensionāru, uzņēmēju.., tātad tautas ziedojumiem. Tam jātop par tautas pieminekli, godinot ne tikai izcilu diplomātu un godavīru Z. A. Meierovicu, bet viņa personā arī brīvu un pilsonisku Latvijas valsti.

Un tieši tāpēc piemineklis, tā ideja nevar un nedrīkst pazust ”projektu konceptos, interneta platformās, domes gaiteņos un slēgtos kabinetos!