Otrdien, 2. augustā, Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus, ar kuriem nosaka kārtību, kā Eiropas savienības finansētajā programmā «Izaugsme un nodarbinātība» tiks sadalīti 10,5 miljoni eiro, lai palīdzētu gados vecākiem cilvēkiem saglabāt viņu darbspējas. Mērķgrupā iekļauti gan tie, kas pēc 50 gadiem pakļauti bezdarba riskam; arī cilvēki ar veselības problēmām; tie, kam ir tikai vidējā vai arodizglītība; tie, kas nevar strādāt pilnu darba dienu, jo kāds cits jāaprūpē, kā arī tie, kuru ienākumi ir mazāki par 80% no minimālās darba algas(mazāki par 288 erio). Iespējams, kādas, izlasot šo medijos izskanējušo uzsaukumu, sapriecājās, ka nu gan valsts un Eiropa viņam palīdzēs tik pie darba, attiecīgi – stabiliem ienākumiem, drošākas nākotnes un līdztiesīgu iekļaušanos sabiedrībā. Tomēr, rūpīgi izlasot noteikumus, jāsecina, ka šī palīdzība, lai arī Eiropai (visiem tās nodokļu maksātājiem) dārgi izmaksā, nav nekas vairāk kā… ”atbalstošas” sarunas, pēc principa, ”turies, vecīt vai vecenīt, citiem iet vēl grūtāk!”. Protams, jūs varat iebilst – kamdēļ nolikt labu programmu, kas vēl nav pat sākusies, taču ko citu darīt, ja Latvijā šīs programmas ietvaros plāno cilvēku izaugsmi un nodarbinātību panāk ar lekcijām, pārrunām un atbalstošu roku uz pleca?! Jo pēc loģikas – ja reiz mērķis ir palīdzēt cilvēkam iekļauties darba tirgū, tad parasti to dara mācot, atbalstot jaunu darba vietu izveidi un tamlīdzīgi. Un ja reiz mērķgrupā ir tie, kam jau ir vidējā vispārējā vai profesionālā izglītība, tad nākamais solis varētu būt augstākā izglītība; vismaz Latvijas izglītības sistēmā tā ir iekārtots. Tikai šajā programmā tā nav paredzēta. Tā vietā ir ”sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi”: informēšanas un izglītošanas pasākumi, konferences, semināri, diskusijas, konsultācijas, veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi un – tiks izstrādāts ”novecošanās pārvaldības plāns”…

Ziniet, kad reiz krējuma un siera vietā veikalos sāka pārdot izstrādājumus, ļaudis bija neizpratnē, kāpēc ražotājs grib iesmērēt brāķi? Bet ko teikt tagad, kad zināšanu un prasmju, reālu darba vietu vietā piedāvā ”informālo” izglītību ”vecumplānu”?! Un to visu vēl par 10,5 miljoniem eiro?! Turklāt projektā tiek sagaidīts, ka tiks aptverti 3750 cilvēki, tātad galā sanāk, ka ieguldījums uz cilvēku ir teju 3000 eiro! Pārtikas valodā runājot – pārāk dārgs tas izglītības izstrādājums sataisījies būt. Un vēl ir bažas, ka naudiņa ripos, bet visi tie, kam vajadzīga palīdzība un kas ietilpst mērķgrupā, šo atbalstu ar sarunām par vecumu un nodarbinātību nemaz nesaņems, jo gluži vienkārši dzīvo tālos laukos, kur autobuss iegriežas retāk par retu…