Kādā pasakā bija teikts, ka gudri valdnieki bijuši tie, kuri pārģērbušies vienkāršās drēbēs un devušies pie tautas, lai uzzinātu, ko tā par valdnieku runā, un tādējādi arī valdnieki gudrāk spētu pārvaldīt valsti. Mūsdienās šajā ziņā ir vieglāk – neizejot no kabineta, ”valdniekam” jāatver vien ziņu portāli, sociālie tīkli, kur visu var izlasīt, par visu uzzināt. Turklāt ne jau tikai rupjības vai muļķīgus komentārus, bet jau, varētu teikt, tautā folklorizējušās, zināmā mērā noslīpētas atziņas, kā, piemēram, šī: ”pilsētas mēra problēma: kur ņemt ceļiem asfaltu, lai braukātu pa to ar džipu, kas pēc grāmatvedības tāmēm pats skaitās pilsētas asfalts…” Vienkārši un skaisti pateikts. Un, šķiet, arī visai trāpīgi, jo diemžēl līdzīgas situācijas sastopamas ne tik reti, ne arī tik tālu…
Zināmā mērā tā arī ir atbilde tām peripetijām, kas mūsu valstī notiek gan ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur Vladislavs Streļčenoks par varītēm cenšas atbrīvoties no savām interesēm nevēlamām personām, gan pašlaik ap Valsts Ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora amata kandidāti. Tā vien šķiet, ka šīs iestādes un šie amati ir tik vitāli svarīgi partijām, ka no cilvēkiem, kuri šajos amatos strādās, būs atkarīga visa turpmākā partiju pastāvēšana un izdzīvošana. Turklāt šī cīņa ir tik saspringta, ka tās karstumā pat netiek pamanīts, ka topošai augstajai amatpersonai ir visai dīvaina ienākumu deklarācija un tādējādi ne pārāk laba reputācija. Taču Valsts ieņēmumu dienestam tieši ir ļoti svarīgi saglabāt savu reputāciju un atbrīvoties no shēmotājiem, iekasēt valstij nodokļus, kas ir nepieciešami, lai valsts vispār varētu pastāvēt. Tas ļautu atbilstošas algas saņemt ne tikai augstiem valsts ierēdņiem, bet gan arī skolotājiem un medicīnas darbiniekiem, policistiem un karavīriem… Un vēl, ja nebūtu korumpētības, tirgošanās ar ietekmi, tad uzņēmējs spētu samaksāt daudzmaz pienācīgu algu saviem strādniekam un visus noteiktos nodokļus valstij…
Visām pasakām taču parasti ir laimīgas beigas… Protams, ja vien mūsu politiķi, ierēdņi, izpildvaras saimnieciskie darboņi kaut mazdrusciņ atcerēsies par godu un sirdsapziņu…