Būs labāk? Iespējams, bet...
Pēdējo dienu laikā, lasot un uzklausot dažādos, visbiežāk jau diametrāli pretējus viedokļus par pašvaldības ieceri mainīt Durbes un Rīgas krustojuma ielu nozīmīgumu, tiešām nopietni centāmies iedziļināties dažādajos skaidrojumos, pamatojumos, vēsturiskajās atsaucēs un nākotnes iespējās. Un, cik nu tas, tepat dzīvojot, pa tām pašām ielām un ceļiem braucot, iespējams, centāmies saglabāt kaut jel kādu neitralitāti, meklējot objektīvus argumentus ik vienā informācijā…
Uzreiz jāatzīst, objektīvi lēmums par ceļu nozīmes maiņu šķiet pilnīgi pamatots kaut tikai viena iemesla dēļ – tūdaļ, pēc dienām padsmit sākšoties ceļa Rīgas-Ventspils-Jelgavas krustojuma pārbūve, kas ilgšot vismaz 210 dienas (tā to paredz līgums), un pilnīgi ticams, ka viss apbraucamā ceļa smagums nu no Rīgas puses gulsies uz Smārdes, Milzkalnes ceļu un tālāk arī uz Rīgas ielu. Otrs, varam arī uzskatīt, ka beidzot (pēc astoņiem gadiem!) ir sadzirdēts arī to braucēju, policistu un novada viesu iebildumi par to, ka taisni ejoša un vēsturiski noteikta ceļa svarīgums ir visai loģisks satiksmes risinājums, ko ar dažām zīmēm un ceļa seguma režģiem tik viegli vis cilvēku apziņā neiedzīvināsi, bet…
Piedodiet pārmaiņu virzītāji, bet tieši veids, kādā ceļu nozīmes maiņa notiek, ne tikai nepārliecina, bet gluži pretēji – rada nopietnas bažas par pārdomātu un secīgos lēmumos balstītu rīcību. Bet tāda pavisam noteikti bija iespējama, jo jau janvārī Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas sēdē nolēma, ka, labi, iespējams, ceļu nozīme jāmaina, bet izpēte jāveic noteikti. Sprieda, ka tieši šī krustojuma sakarā pat satiksmes koncepcijas pētnieki jāpasteidzina. Turklāt tā, lai pārmaiņas realizētos jau līdz 1. jūlijam… 26. jūlijā, pēc tam, kad ielās jau parādījušies uzraksti un mēs esam sabēdājušies, ka izpētes rezultātus palaidām garām, par tiem neuzrakstījām, cilvēkus nepabrīdinājām, uzzinām, ka… ”šodien meitene jau tur stāv un mašīnas skaita”! (Bija arī varianti – ”jau nedēļu cilvēks strādā”.) Un nav brīnums, ka uz redakciju zvana satracināti Durbes iedzīvotāji, kam domē skaidrots, ka ”lietuviešu kartēs joprojām (pēc astoņiem gadiem!?) Rīgas iela ir galvenā, tāpēc viņi – nabadziņi – mokās”. Un kā tad ar tiem, durbenieks vaicā, pašmāju ļaudīm, kas ziemā tā arī nevar ”uzrāpties” augšā pa slideno Durbes ielu?!… Un, ko atbildēt tiem zvanītājiem, kas nemaz nevēlas Durbes ielu par galveno, bet nu pārmaiņu labumiem netic, jo tik ilgi taču pārliecināti par pilnīgi pretējo! Ka labāka varianta par Durbes ielu kā galveno nav!
Un, ko tad lai sakām, kā skaidrojam, kā lai steidzīgo lēmēju rīcību pamatojam? Ja nav jau pat mazākās, ticamos skaitļos balstītas informācijas. Nu, kaut vai par to, ka ”policija ziņo, ka ik nedēļu tur notiek divas līdz trīs avārijas”. Iespējams, bet ziņu avoti par to joprojām klusē… Un, nez vai meitene, kas krustojumā stāv (vai stāv?) tur kaut ko līdzēs…










