Man rodas šaubas, vai personīgo viedokļu plūdos tik brīvajā un plašajā informācijas telpā maz iespējams tikt pie objektīvas pasaules ainas. Mēs, emociju vadīti, pieņemam tos faktus, kas iekļaujas mūsu pasaules redzējumā -, bet ignorējam vai apstrīdam to, kas mūsu rūpīgi veidotajā puzlē neiederas. Tā vietā, lai tērētu laiku, ložņājot pa informācijas biezokni, vieglāk ir iet pa tīkamu, propagandas iezīmētu taciņu, kur kāds cits jau visu salicis pa plauktiņiem.
Labi, ka 2. augustā, kad radio raidījumā «Krustpunktā» tika apspriests terorisma jautājums, neēdu sīkstu šašliku. Būtu aizrijusies. Viens no ekspertiem raidījumā teica, ka terorismu veicinājusi Rietumvalstu neizlēmīgā rīcība – “pacifistiskais ceļš”. Protams, ASV un Lielbritānijas iebrukums Irākā bez ANO Drošības padomes atļaujas 2003. gadā, kas sagrāva suverēnu valsti, veicināja radikālā grupējuma “Islāma valsts” attīstību un radīja jukas Tuvajos Austrumos, bija ļoti “pacifistisks”. Uzbrukuma ieganstu – ķimiskos ieročus – gan neatrada, bet – kam gan negadās?! Toreizējais Ministru prezidents Einārs Repše, aicinot atbalstīt lēmumu par Latvijas dalību šajā operācijā, teica, ka Latvijai jānostājas “miera, demokrātijas un starptautiskās kārtības pusē”. Ko par to teiktu vairāk nekā 150 000 cilvēku, kas tika nogalināti militārās vardarbības laikā?…
Vēl eksperts pieminēja, ka ASV armijai neesot vajadzējis tik strauji iziet no Irākas. Protams, ja mēraukla ir mūžība, tad septiņi gadi ir ļoti īss mirklis, bet, no viena cilvēka dzīves viedokļa, tas ir pietiekami ilgs laika posms. Arī pašlaik Irākā uzturoties ASV karavīri. Neizprotami ir tas, kā gudrs, politikas zinībās izglītots cilvēks (ja jau uzaicināts par ekspertu!) cienījamā medijā var izrotāt klausītāju ausis ar tik trekniem makaroniem – it īpaši laikā, kad Irākas kara izmeklēšanas komisija paziņojusi, ka toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ir apzināti maldinājis sabiedrību, pārspīlējot Irākas radītos militāros draudus!?
Tiem, kas par Irākas karu nekad nav dzirdējuši vai arī par to laimīgi piemirsuši, pēc eksperta vārdiem nostiprinājās pārliecība, ka nav pasaulē pūkaināka un miermīlīgāka zvēriņa par Rietumvalstīm. Un tā mūsu atvērtos knābīšus kāds piepilda ar ne visai objektīviem, bet viegli sakošļātiem tekstiem, kamēr guziņa pilna un visi apmierināti.