Ko tik cilvēki neapdrošina! Dažādus gadījumus un negadījumus, kustamu un nekustamu mantu, dzīvu un nedzīvu īpašumu, pat atsevišķas ķermeņa daļas. Tā futbolists Deivids Bekhems apdrošinājis savas kājas, aktrise Dženifera Lopesa – dibenu, mūziķis Kīts Ričards – vidējo pirkstu, sers Toms Džons – krūšu spalvas utt. Protams, bagātie var atļauties darīt, kā grib, un maksāt, cik prasa, nabagie cenšas paši sevi un savu mantību sargāt bez liekas naudas izdošanas un cer, ka Dievs viņiem palīdzēs. Taču, ja nu kādam pieder auto, tad tā civiltiesiskā apdrošināšana gan ir obligāta, lai negadījuma gadījumā apdrošināšanas firma spētu kompensēt cietušās personas materiālās un morālās sāpes.

Uz solidaritātes principa pamatiem “veselais maksā par slimo” iecerēta arī obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) darbība. Par tās ieviešanu savulaik dedzīgi iestājusies kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene, un sākumā atturīgi, vēlāk aizvien kaismīgāk to atbalstījis viņas pēctecis Guntis Belēvičs. Tagad gan viņš atzīst: “Ar to OVA esam galīgā tintē.” Nepaaugstinot jau esošos nodokļus vai neradot jaunus – kur ņemt naudu? Aprēķināts – ja OVA Latvijā ieviestu uz pacientu rēķina ar papildu iemaksām, katram iedzīvotājam no maciņa būtu jāizvelk 25 līdz 70 eiro mēnesī. (Interesanti, cik daudz maksātspējīgo atrastos?) Kolekte veidotos iespaidīga – 300 līdz 840 miljoni eiro gadā. Neaizietu nauda neceļos, varbūt pietiktu visas veselības sistēmas reanimācijai vai pat jaunbūvei, ja zināms, ka nozarei trūkst ap 600 miljoniem eiro? Tad nākamajām paaudzēm varētu stāstīt, ka tā gluži kā Brīvības piemineklis par tautas saziedotiem līdzekļiem celta. Gan piebilstot – obligāti saziedotiem. Bet – vai īsinātos rindas medicīnas iestāžu reģistratūrās, ja katrs vēlētos saņemt viņam pienākošos pakalpojumus, jo ir taču par tiem samaksājis? Turklāt – lai arī iespējamās polises cena aptuveni aprēķināta, kādu ārstniecisko manipulāciju apmaksu tā sevī ietvers, nav zināms.

Tātad ar OVA nav tik vienkārši kā ar OCTA. Un veselība jau arī nav automašīna. Kam nav naudas, tas auto nepērk un staigā kājām. Ko iesākt tam, kam nav ne naudas, ne veselības? Tāpēc jaunā nozares ministre Anda Čakša nopietni iebilst pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu uz pacientu rēķina un līdzekļus tomēr sola meklēt dziļajās valsts kabatās.