kas sev par pārsteigumu un saimniekiem par apgrūtinājumu piedzima Dānijā, Odenses zoodārzā, un kādreiz – 2016. gada 15. janvārī – turpat tiks publiski preparēts. Augsi liels (tik, cik Tev ļaus) un būsi stiprs, tikai diemžēl lieks... Tev nebūs savam medniekam jāskatās acīs kā tai žirafei, ko pūļa acu priekšā nogalināja ar triecienpistoles šāvienu, preparēja un izbaroja Taviem sugas brāļiem....
Savdabīgs barikāžu laiks šonedēļ aizsākās Engures novadā – jau svētdienas, 10. janvāra, rītā pagasta iedzīvotājus pārsteidza jaunie vietējās ostas vaibsti – nakts laikā mākslīgi uzbērtais ceļš uz pussaliņu un uz mola uzbūvētajām attīrīšanas iekārtām aizbarikādēts ar betona paneļu krāvumiem vismaz divu metru augstumā un teju 20 metru platumā. Pirmdien revolucionāro notikumu vietā ieradās pašvaldības...
Ak, kā man šoreiz gribas… apsnigt! Tā – pavisam vienkārši. Uz brīdi pabūt mājas siltumā un klusumā. Baltu puteņa valsi pēkšņi sagribas tajā distancē starp mani un televizora ekrānu, kur gandrīz katrs runātājs smadzenes skalo. Viss, šķiet, notiek bez manas līdzdalības: par valdības vadītāja kandidatūru gādā Vējonis, par bēgļiem (kas nereti izrādās – nemaz nav bēgļi) lemj...
Lasot mūsu pašu laikraksta interneta portālā ar acīmredzamu aizrautību saklabinātos komentārus par gonkošanu Kandavā, no teju jau pavisam pamestiem atmiņu apcirkņiem izpeld TĀ sajūta... Tā pacilājošā kņudināšana pakrūtē, ko pusaudzības laikā spēja pamodināt dažādas ekstrēmas, brīžiem pat antisociālas izdarības – lēkšana ar gumiju, peldēšanās ar visām drēbēm neatļautās vietās, braukāšana ar auto pa grants...
“Kas dārzā, kas dārzā?/Bitīt’ rožu dārziņā,” – šo latviešu tautas rotaļdziesmu zina katrs bērndārznieks. ”Kas vārdā, kas vārdā?” – un dalībnieks, kas apļa vidū, sauc savu vārdiņu. Pēdējos gados visbiežāk sevi piesaka Sofija un Roberts. Ja paaugušies viņi iedomātu pārcelties uz dzīvi citur, abu vārdi neradītu izbrīnu ne angļu, ne vācu, ne franču, ne itāļu,...
Lai arī pirmā janvāra nedēļa mūs jau ierāvusi ikdienas steigā un darbu mutulī, laba vēlējumi jaunajā gadā izskan joprojām, un patiesībā tie ir arī īsti vietā, jo pareizticīgajiem gadumijas svētki vēl tikai priekšā, tāpat kā tiem, kas sagaida Austrumu Jauno gadu. Ja gribam kaut domās būt kopā un saistīti, varam izdzīvot visus šos svētkus...
Neskatoties uz ieilgušajiem vēderpriekiem un pēkšņi uznākušo īsto ziemu, dubultotās garās brīvdienas atstājušas vietu arī mazliet savādākai gada nogalei un jaunā gada iesākumam. Šķiet, bijis vairāk laika, lai satiktos ar tuviem un tāliem radiem, arī ar savu ģimeni un... pašam ar sevi. Secinājumi? Gan jau katram savi, taču tik daudz dziļu pārdomu pārņemtu ļaužu kā...
Rit pēdējās dienas vai pat stundas, līdz tiks nosaukts jaunā Ministru prezidenta vārds. Pašlaik vēl notiek tirgošanās. Un, kad premjerministrs būs zināms, tirgošanās turpināsies. Nu jau par ministru krēsliem. Kādu tad vēlamies mūsu valsts ekonomikas jautājumu virzītāju? Godīgu, gudru, tālredzīgu, spējīgu prognozēt notikumu attīstību... Atceros, kā savulaik oponenti ekspremjeru Valdi Dombrovski saukāja par grāmatvedi. Šķiet,...
Aiz loga – rēna migla, pielijuši koki, zaļa zāle… Grūti noticēt, ka Ziemsvētku priekšvakars. Lielveikalos – burzma. Darbavietās un domubiedru grupās – burziņi. Čab košie iesaiņojumu papīri, pildās maisiņi… Jā, ir! Ir tomēr pirmssvētku laiks. Vien tās sajūtas – divējādas. Dažam – pat trejādas. Citam – vispār, sazin’ kādas. Šoreiz gribējās tieši par tām: varbūt sarunās ar cilvēkiem izdodas...
Vienalga – rakstītās kamanās vai pelēcīgos vāģos, bet Ziemassvētki ir klāt. Šodien 6.48 ir iestājusies ziema, šai ziņai jātic uz vārda, jo nekāda apstiprinājuma dabā nevar ieraudzīt. Liekas, ka daba sākusi integrēties citās klimata joslās un šo savu stingro apņemšanos pierāda, pārspējot gaisa temperatūras rekordus. Šogad nav ne sniegpārslu danču, ne sudrabiņa mirdzināšanās koku zaros, bet...
”Nu, paklau, kā tu domā, kas tagad vislabāk iederētos valdības vadītāja krēslā?” tā abas ar kolēģi, viena otru pārtraukdamas, vaicājām kopā ar labrītu pāris dienu pēc Straujumas valdības krišanas. Tad kādu mirkli saminstinājušās, kā nokaunējušās atkal abas reizē šāvām ārā: ”Āboltiņu!” Nu, kā tā – mēs abas, kas jau kopš pēdējā Dombrovska valdības gada neesam...
Laiks pirms Ziemassvētkiem ir tas brīdis, kad uz vispārējā apdāvināšanās viļņa cilvēki ir atvērtāki arī labdarības akcijām. Forma, kādā tiek ziedots, gan atkarīga no katra gaumes un vēlmes iesaistīties procesos personīgi. Kādam ērtāka varbūt šķiet ziedojumu kastīte, kas iekārtojusies pie kases lielveikalā, citu uzrunā ziedojumu tālruņi, vēl kādu – pavisam konkrēti aicinājumi, piemēram, sarūpēt saldumu...
Kamēr aizkulisēs tiek izvēlēts politiskā teātra izrāžu vadītājs, dalītas lomas un skatuves priekškars nolaists, varam palūkot, kas notiek īstā teātrī. Šaipus priekškaram – publikas telpā. ”Tu pārausi kājas?” – pamanījusi mani teātra garderobē rosāmies ap kurpju maisiņu, vaicāja sena paziņa. ”Mūslaikos vien tie, kas no laukiem, tā dara,” – sekoja zinātājas paskaidrojums. Esmu pārliecināta, ka...
Iepriekšējā avīzē gari un plaši aprakstījām rakšanas darbus Jauntukumā. Uzrakstījām un secinājām, ka esam palikuši jaņos, jo pats galvenais jautājums – kā tad pilsētā jānotiek rakšanas darbiem un kad tiem īsti paredzēts gals – palika neatbildēts, tāpat kā tas, kas dzirdēts ne reizi vien – vai kārtība, kāda pilsētā noteikta, ir saistoša visiem un vienādā...
Dienas sarukušas, un nu jau tās, var teikt, ir visīsākās. Ja vien diena nav skaidra un saulaina, tad šķiet, ka iestājusies gluži vai polārā nakts un pie elektriskā apgaismojuma nākas pavadīt visu dienu. Gada visīsākās dienas cilvēki cenšas gaismot kā mācēdami – dedzina sveces, logos un dārzā saliek elektriskās spuldzītes un ledlampiņas, tā sakot, pašu...
Iespējams, šo rindu autore ir nedaudz senila vai, kas vēl ticamāk, pārāk slinka, lai savā brīvajā laikā tupētu sociālajos tīklos, cenšoties virtuāli izspļaut kādu vienkārši nepārspļaujamu asprātību. Priekšroka tiek dota tiešai komunikācijai, cerot, ka viedokļa izklāsts daudz maz pieklājīgā formā aci pret aci ir tas ceļš, uz kuru satikties arī atšķirīgu pārliecību paudējiem. Bet, redz,...
5. decembrī Latvijā atzīmējam Policijas dienu (Paldies kolēģiem, kas to atgādināja, jo pašai tas bija paslīdējis garām.) Tūdaļ jāpiebilst: labi, ka kā! Tas nozīmē, ka dzīve mierīgi rit savu gaitu – bez lieliem satricinājumiem novada, pilsētas, ielas, nama un pagalma ikdienā… Savs nopelns te arī abām struktūrvienībām – gan valsts, gan pašvaldības. Policijas dienu šogad atzīmējam nu jau...
To, vai jaunais 2016. gada valsts budžets, pieņemts, rakstot šo sleju, vēl nezinu. Debates Saeimā turpinās. Un, kaut arī, protams, ir prieks par 80 000 eiro, kas jau it kā piešķirti Lestenes baznīcas altāra turpmākajai rekonstrukcijai, kopumā, klausoties to, kas un kā notiek Saeimā, pat mani mati pamazām ceļas stāvus!... Kādu brīdi mēģināju atcerēties, ko...
Pirms 23 gadiem, tieši 3. decembrī, pasaulē tika palaista pirmā īsziņa jeb SMS (no angļu val. – Short Message Service). Tas notika Lielbritānijā, un pirmā īsziņa, kas no personālā datora tika nosūtīta uz telefonu «Orbitel 901», bija apsveikums «Merry Christmas» (priecīgus Ziemassvētkus). Ļaudis šo jauno saziņas formu atrada par labu esam, dažus gadus tai pielāgojās (katrs kustināmā telefona...
Nemaz neslēpšu, ka pēdējo nedēļu notikumi skolotāju streika un citu izglītības jautājumu frontē izraisījuši brīžam visai asas diskusijas arī mūsu nelielajā, bet tik un tā dažādus viedokļus pārstāvošajā kolektīvā. Un, kā gan citādi, ja mūsu vidū ir pārītis praktizējošu pedagogu, trīs mācīti bijušie skolotāji un arī pieredzes bagāts vecāku pulciņš. Tāpēc nemaz nebija viegli būt...
Daudzās Latvijas skolās un bērnudārzos 27. novembrī apstājās darbs. Šo dienu izglītības darbinieki izraudzījuši cīņai par sev labāku dzīvi. Pēc TV žurnālista Gunta Bojāra atklātībā pavilktajiem pedagogu algu samaksu cipariem saukļa «Vislabākā diēta ir skolotāja alga» iedarbībai gan retais notic. Ar ko īsti skolotāji ir neapmierināti? Izrādās, strīdus ābols ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)...
Vakardienas rīts mūspusē atnāca ar baltu sniega kārtu, šķietami liekot punktu melnajai tumsībai apkārtnē; labi, ja ne uz ilgu laiku, tad vismaz uz mirkli. Un tā vien gribējās uzelpot, ka beidzot, beidzot, ienācis kaut neliels gaišums ārā un līdz ar to cerība, ka tas ienāks arī telpās un mūsos pašos. Šāda vēlme ar tādām...
Esmu dzīvojusi laikā, kad labas grāmatas varēja iegādāties gandrīz tikai un vienīgi tad, ja biji tuvos draugos ar grāmatnīcas darbiniekiem. Veikalu plauktos brīvi pieejami bija vien Ļeņina kopotie raksti un citas PSRS politikai veltītas brošūras. No tā laika mīļas vairākās sērijās iznākušās grāmatas «Apvārsnis», «Stāsti par dabu», «Literatūras klasika» un citas. Tās arī stāv plauktā...
