Šo mēnesi būšu aizvadījis, ievērtējot vietējās dabas takas – salīdzinot piedāvājumu pirms 12 gadiem un šobrīd. Ar tādu neknapo uzstādījumu, ka esmu gana antisociāls ļautiņš, kam koki netraucē, bet līdzcilvēku ambīcijas gan, iepriecināts atklāju, ka dabas taku piedāvājums ir gājis plašumā. Lauki tukšojas un lielākoties sievas, kuru vīri aizņemti darbos (vismaz tā stāsta), dibina biedrības, raksta...
Tieši 22. septembrī pirmo reizi Latvijā! – tiek atzīmēta Bioloģiskās pārtikas diena. Patlaban mūsu valstī ir 3500 bioloģiskās saimniecības, un kā piemēroti šim saimniekošanas un ražošanas veidam sertificēti jau 11% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Konvencionālie zemnieki reizēm mēdz jokot: sak, parastie zemnieki laukus ar ķīmiju miglo pa dienu, bioloģiskie – pa naktīm. Tas, protams, ir konkurences cīņas radīts...
Jau kādu laiku, bieži pat vairākas reizes dienā nākas atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu: ”Nu ko tu domā par bēgļiem?” Un jāatzīstas uzreiz, atbildes – reizēm garākas, reizēm – ne tik ļoti – nekādu mierinājumu, kā daudzi gaida, nesniedz... Pirmā doma – man ir kauns. Kauns par savu valdību, par politiķiem, valsti....
Atzīstos! Mans rumpītis ir caurumcaur konservatīvs un straujas pārmaiņas laika apstākļos uzņem ar puņķaini lipīgiem protestiem. Ja nopietni, sava daļa vainas vīrusu straujākajā izplatībā būtu jāuzņemas arī jaunajam mācību gadam – daudz vairāk virsmu un pusmazgātu rociņu, kuras darbojas kā ātrgaitas šosejas dažādu saslimšanu izraisītājiem. Arī stress kopējo situāciju neuzlabo, un lielāks vai mazāks satraukums, uzsākot...
”Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”– atkal teic Spīdola Raiņa 150. jubilejai veltītajā «Uguns un nakts» uzvedumā Nacionālajā teātrī. Un pārvērtības ir acīm redzamas, pat neskatot pašu izrādi, tik bildes vien. Protams, ne jau to, kā mode, gadiem ejot, mainījusies, vēlējies atklāt režisors Viesturs Kairišs, bet to, cik Raiņa idejas joprojām dzīvas. Cits režisors – Alvis Hermanis –...
Tā kā uz klasiķiem esmu pieradusi skatīties no lejas uz augšu, tas ir, ar bijību, zinot, ka man līdz tiem tiekties, tiekties un neaizsniegties, neesmu saņēmusi dūšu rakstīt personīgi Rainim, tāpēc sūtu vēstuli Jums cerībā, ka nodosiet manu sveicienu. Kāpēc Jūs aizejot nepaņēmāt līdzi savas dienasgrāmatas un vēstules? Tagad nemitīgi Pliekšāns tiek putrots ar Raini...
Šī nedēļa ģimenēm ar bērniem ir nākusi ar divām skumjām ziņām jeb ierēdņu neturētiem solījumiem – valdība galīgi izlēmusi, ka nepiemaksās auklēm un privātajiem bērnudārziem, savukārt profesionālo skolu audzēkņi uzzināja, ka vairs nesaņems Eiropas stipendijas. Abos gadījumos arguments ir naudas trūkums – tā vai nu ir beigusies, kā profesionālo skolu gadījumā, jo iepriekšējais plānošanas...
Briselē notikusi lauksaimnieku protesta akcija, kuru rīkoja Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA – COGECA. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 Eiropas Savienības valstu lauksaimnieki ar aptuveni 1000 traktoriem. Apmēram 100 protestētāji pārstāvēja Baltijas valstis. Protams, ka galvenais šīs akcijas samilzis iemesls – jautājums par saražoto produktu noieta tirgu, kas krasi samazinājies Krievijas embargo dēļ. Taču protestētāji min...
Tāds dīvains vārds, vai ne? Un tā dīvaini skan izrunāts, un dīvaini izskatās, kad uzrakstīts. Taču… kāpēc gan ne? Ja jau reiz kā pašsaprotamu esam pieņēmuši industrializāciju, globalizāciju un citas “-ācijas”. Tātad – poetizācija. Nu, vismaz reizi gadā. Septembrī, kad visur skan dzeja: Rainis un Ziedonis, Čaks un Vācietis, un… Jā, un vēl kādi pāris dižākie...
Jau kuro reizi dalos pārdomās par to, cik daudz un dažādu piedzīvojumu, pārdzīvojumu un pieredzes var gūt, dodoties ģimeniskos ceļojumos. Viss viens, lidojot tālumā vai apstaigājot dzimtā novada dabas takas un vietējā mikrorajona parciņus, atziņu netrūkst. Par to, kā redakcijas kolektīvam veicās ceļojumā uz Daugavpili un tās apkārtni, plašāk noteikti aprakstīsim īpašā pielikumā, bet...
Ir brīži, kad ziņu skaļākie virsraksti ne tik daudz informē, cik rada nepārvaramu vēlmi izrēķināties ar nevainīgajiem informācijas nesējiem vai saritināties embrija pozā, skaitot gluži kā mantru: ”Es to negribēju zināt, negribēju zināt…” Un šādos brīžos gandrīz vai sāc novērtēt bezgala plašā informācijas lauka perifērijā mītošos parazītus – neobligātos atstāstījumus par to, kurš ar kuru...
Trešdien iekluknēju līdz pusvieniem naktī ar domu doties laukā un ieraudzīt divus mēnešus – lūk, Marss būšot tādā pozīcijā (nākamreiz vien 2087. gadā), ka liels un sārts – gluži kā otrs Mēness, būšot redzams ar neapbruņotu aci. Protams, bija apmācies – ar gaišāku pamali Rīgas un Tukuma pusē un pat bez nojausmas, kurā virzienā ar skatienu urbt mākoņus… Protams,...
Ikreiz klausoties Andra Freidenfelda dziedāto dziesmu par omnibusu, kas ”iebrauc manā dārzā kluss, izbraukā man tomātus, redīsus un burkānus”, gara acīm gluži kā dzīvu skatu šo posta ainu. Līdzīgi varētu izskatīties mazdārziņš pēc garnadžu vizītes. Par laimi realitātē pašai neko tādu piedzīvot nav gadījies. Mana paziņa gan savā zemes pleķītī pieķērusi kādu romu tautības...
Tagad, kad ekonomiskās problēmas Latvijā lielos vilcienos ir atrisinātas un visi sprīdīši, izmetuši loku, atgriezušies Laimīgajā zemē, ir laiks diskutēt par aktuālākiem un globālākiem jautājumiem. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata: kamēr vēl mūsu valstī nav izveidojusies musulmaņu kopiena, ir īstais brīdis apsvērt – atļaut vai aizliegt Latvijā nēsāt parandžu. Beidzot mūsu valsts galvgalī ir...
Īstu ogu maizi masu medijiem sagādājusi partijas «Vienotība» priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzvedība, pārvietojoties no vienas Saeimas ēkas uz citu. Par viņas ūjināšanu ziņoja TV, radio, ziņu portāli.... Varētu jau to uzņemt kā humoru, neveiklu situāciju, kas, iespējams, tīri cilvēcīgi var atgadīties katram. Tomēr, šķiet, šis nebūs tas gadījums. Augstā amatpersona, cerams, ka taču zina, par...
Strauji tuvojas skolas laiks, un, domājot par to, pārņem, kā šķiet, daudziem pusaudžu vecākiem tika saprotamās bažas un arī gluži vai pārpasaulīgas skumjas. Tās tā vien riņķo, iešņācot pa kādai aizskarošai domai te vienā, te otrā ausī: ”Nav, nav mūsu bērniem vienādu starta iespēju izglītībā, ne, salīdzinot ar vairumu attīstīto valstu, ne katram atsevišķi...” Kāpēc?...
13. augusta laikrakstā jau rakstījām, ka Tukumā, Dzelzceļa ielā, kur uzsākts ietves remonts, plānots nocirst kokus, jo tā paredzēts iepriekš izstrādātajā projektā, turklāt, izrādījies, ka koki nav vērtīgi – vien ābeles un lazdas.
Katra kārtīga piedzīvojumu romāna pamats šīs literārās formas klasiskajā izpratnē ir Antivaronis. Dažādības labad, sak, lai nebūtu jāizlīdzas tikai ar folklorizētajiem ‘ļaunajiem brāļiem’ vai kaut kādiem nebūt nemotivētiem ‘elles izdzimumiem’, Antivaroni dažreiz var iemiesot arī kas abstraktāks – neatbildētas jūtas, negaidītas sakritības, nelaimīgi liktens pavērsieni u.tml. Svarīgākais, lai galvenajam Varonim būtu, ar ko cīnīties, kam...
Daudziem no atmiņas vēl aizvien nav pagaisis Zaļo un Zemnieku savienības pārstāves Ivetas Grigules spožais gājiens līdz Eiropas parlamentam. No tā laika šai partijā ieviesusies jauna jaudas mērvienība – grigule. Tā zina teikt jurists, politiķis, uzņēmējs un "cilvēks, kurš zina drēbi" Edgars Jaunups. Lūk, veselības ministrs Guntis Belēvičs tiekot samērots ar 10 grigulēm. Ideju...
Piekritīsiet, ka šādu teicienu, sasniedzot noteiktu vecumu, jaunākajai bērnu un jauniešu paaudzei noteikti būs bildis vai katrs. Un piebildis klāt vēl dažas rindiņas par savu pieredzi, par to, ko pats jaunībā darījis – kā garu garās biešu vai kāpostu vagas ravējis, kā veikalā preces fasējis, kā ar traktoru braucis un pilsētas (ciemata) labiekārtošanas darbos...
Šķiet, laika ziņas ir tās, ko visvairāk gaida, lasa laikrakstos un portālos, klausās radio un skatās televīzijā. Tās ir svarīgas gan plānojot nākamās dienas darbus, gan pasākumus, gan arī atpūtu. Daudzi sūdzas, ka šovasar neesot bijis vasaras... Taču, ja paraugāmies dabā – siena ražas labas, ogu ražas arī labas, graudu ražas solās būt vienkārši izcilas....
Pēc otrdien Rīgā notikušā piketa pret bēgļu uzņemšanu Latvijā nevarēju atturēties no mēģinājuma veidot savu viedokli, jau iepriekš apzinoties, ka tas būs tikai miglaina galaktika ar daudzām jautājuma zīmēm, ar ko arī lepojos gluži kā Albērs Kamī (bija tāds rakstnieks), kurš bija lepns nebūt nevienā partijā tā vienkāršā iemesla pēc – lai nečakarētu citus...
Kāpēc pasaulē valda tāda netaisnība? Vienam dzīves gudrība ielikta gandrīz vai autiņos, citam tā jāmeklē visa mūža garumā. Neticu skeptiķu pasakām, kas stāsta, ka mūsdienu jaunatne attīsta tikai pirkstu muskulatūru, regulāri aptaustot telefonus un datorus. Mana pieredze liecina ko citu. Mūsu avīzē lasot interviju ar jauno pianisti Aurēliju Šimku, biju pārsteigta, cik cilvēks, kam vēl...
