Kad lietas tikai runās sakārtotas

Savdabīgs barikāžu laiks šonedēļ aizsākās Engures novadā – jau svētdienas, 10. janvāra, rītā pagasta iedzīvotājus pārsteidza jaunie vietējās ostas vaibsti – nakts laikā mākslīgi uzbērtais ceļš uz pussaliņu un uz mola uzbūvētajām attīrīšanas iekārtām aizbarikādēts ar betona paneļu krāvumiem vismaz divu metru augstumā un teju 20 metru platumā. Pirmdien revolucionāro notikumu vietā ieradās pašvaldības pārstāvji, ostas pārvaldnieks un viņu uzaicinātie valsts un pašvaldības policisti un nolēma, ka barikādes jānojauc. Tam, savukārt, pretojās būves īpašnieks, nostājoties ceļam priekšā ar savu auto. Tā viņš nolēmis cīnīties par labākiem līguma nosacījumiem ar nu jau sava īpašuma lietotāju. Tāda ir kaujas notikumu gaita, kas, kā noskaidrojam, ir gana skaļa atbalss ne mazāk postošiem nesenās vēstures notikumiem.
Tagad jau nav ne īsti saprotams, ne prātam apverams, kā varēja gadīties, ka, likvidējoties zvejnieku kolhozam, privatizācijā nodotas ostas inženiertehniskās būves, tas ir moli un piestātnes, piebraucamie ceļi? Kā varēja gadīties, ka šos ne tikai pagastam, tā iedzīvotājiem, zvejniekiem, zvejas pārstrādātājiem svarīgos, gribētos teikt, stratēģiski svarīgos objektus valsts banka pieņēma kā aizdevuma ķīlu?… Jā, ir daudz neskaidru pagātnes notikumu. Un diemžēl jāteic, arī šodien jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Nu, piemēram, kā varēja gadīties, ka pagasta vadītājs, kas, cita starpā, bijis arī vietējais mērnieks, nezināja, ka ceļam, kas ved uz attīrīšanas iekārtam, nav sakārtota dokumentācija, ka šis ceļš (kam, ja var ticēt domes priekšsēdētāja teiktajam, pat ir noteikts servitūts) tomēr Zemesgrāmatā nav nostiprināts? Kā tas nākas, kas pašvaldība atteikusies no pagastam stratēģiski svarīga objekta pirkšanas, bet nu gatavojas ieguldīt vismaz tikpat lielu naudu, lai būvētu savas attīrīšanas iekārtas? Un kā to vispār dabūja gatavu – realizēja Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu ūdenssaimniecības projektu, kam tik šķidri papīri?! Jo, kāda ūdenssaimniecība un kanalizācija, ja attīrīšanas iekārtu nav!? Zemesgrāmatā tās ir tikai «Undas» papīros, pat ceļa uz tām nav, jo tas ieķīlāts…
Un kur tad paliek «Unda» ar tās 35 gadus ilgo vienošanos ar pašvaldību? Vai nebūs tā, ka pašvaldība tagad (kā to var saprast no A. Kalnozola izteikumiem šajā laikrakstā) pametīs «Undu» vienu uz”barikādēm”? Sak, mums vairs jūsu attīrīšanas nevajag, cīnieties paši! Tiesā. Pēc Civillikuma.
Jā, Engures notikumi ir laba ilustrācija tam, kā sarkanbaltsarkanās barikādes plūstoši pārgāja melni pelēkajos privatizācijas notikumos un ne mazāk pelēkos ”nākotnes” risinājumos. Engures gadījumā tās esot bijušas tādas ”vīru vienošanās”, ”sarunāšanas”, kuru rezultātā, redz, nekādi līgumi nav slēgti, nav servitūti nostiprināti utt. Kā redzam šodien, ar ”sarunāšanām” gan tālu netiks. Tas tā, ja skatāmies pēc Civillikuma.










