Nemaz neslēpšu, ka pēdējo nedēļu notikumi skolotāju streika un citu izglītības jautājumu frontē izraisījuši brīžam visai asas diskusijas arī mūsu nelielajā, bet tik un tā dažādus viedokļus pārstāvošajā kolektīvā. Un, kā gan citādi, ja mūsu vidū ir pārītis praktizējošu pedagogu, trīs mācīti bijušie skolotāji un arī pieredzes bagāts vecāku pulciņš. Tāpēc nemaz nebija viegli būt pavisam profesionāliem žurnālistiem, bezkaislīgi fiksējot dažādus (ne savus) viedokļus vakardienas pielikumā. Cita lieta – redakcijas sleja…

Bet diemžēl arī mana pieredze ir ļoti dažāda un tāpēc, domājot par skolotāju streiku, varu teikt…

Nē, streiku šodien te, mūsu novados, kur jaunais modelis faktiski būtu izdevīgs, kur, modeli ieviešot, iespējams, arī varētu sākties kādi uzlabojumu, noteikti neatbalstu!

Taču noteikti esmu gatava doties līdzi tiem streikotājiem, kas iestājas par līdzvērtīgu bērnudārzu skolotāju darba novērtējumu. Daudzi no viņiem joprojām maksā kredītus par papildu augstāko izglītību, jo valsts (izpildot augstskolu naudas kāsēju prasības) viņiem tādu pieprasīja, taču atbilstošu algu – tādu pašu kā citiem skolotājiem – joprojām nemaksā.

Zinot, cik daudzās skolās stundas nenotiek un mācību viela tiek iekavēta vai pavirši iemācīta kaut vai tāpēc, ka skolotāji stundu laikā mācās semināros, slimo (kā jau mēs visi), piedalās ārpusstundas un klases pasākumos, bet skolās vienīgais šīs problēmas risinājums – apvienotas klases vai stundas… Nē, nekādi streiki!

Biju gatava streikot jau tobrīd, kad uzzināju, ka Saeimā deputāti nobalsojuši par putiniskajām tikumības prasībām izglītībā. Kā var uzdrošināties uzbrukt skolotāja suverenitātei, likt skolotājam strādāt bailēs, apšaubot viņa gara un prāta spējas!? Kā var atļauties ieviest stulbu un absurdu cenzūru!? Protams, ka jāstreiko! Tikai… izglītības darbinieku arodbiedrības prasību sarakstā šis jautājums nemaz nav iekļauts…

Nē, nekādā gadījumā streiku neatbalstu, atceroties daudzās, reizēm pat ļoti neētiskās situācijas, kurās dažādu skolu skolotāji vairāk vai mazāk vienotā frontē cīnījās, lai par katru cenu atbrīvotos no viņiem neērtiem skolēniem… (Skolotāji paši lepojās, kā organizējuši klases biedru un viņu vecāku parakstu vākšanu, pieaicinājuši policistus vai pat aicinājuši citus skolēnus savu biedru piekaut…)

Bet noteikti atbalstu streikotājus, atceroties, cik maza alga tiek piedāvāta ļoti labiem un talantīgiem, taču jauniem skolotājiem. Viņi, lielākoties strādājot skolā bez mentoru atbalsta un pat ar visai lielu slodzi, tik un tā ”uz rokas” saņems mazāk nekā valstī minimāli noteiktā alga…

Zinu skolotājus, kas ne tikai nemīl bērnus, bet kam arī riebjas viņu darbs un kas ir noguruši no skolas un skolēniem jau apmēram septembra vidū…

Taču… man pašai ir paveicies ar skolotājām, jo īpaši ar dēla klases audzinātājām, turklāt ļoti. Redzu, cik smagi un profesionāli viņas strādā, bet ne vienmēr viņu pūliņi tiek novērtēti…

Un tāpēc – uzskaitot visus ”par” un ”pret” – es nestreikoju, bet balsoju par pārmaiņām. Par cienījamiem, zinošiem, radošiem un visnotaļ novērtētiem skolotājiem, kas dara visu, lai tādi būtu arī viņu skolēni!