Lai arī pirmā janvāra nedēļa mūs jau ierāvusi ikdienas steigā un darbu mutulī, laba vēlējumi jaunajā gadā izskan joprojām, un patiesībā tie ir arī īsti vietā, jo pareizticīgajiem gadumijas svētki vēl tikai priekšā, tāpat kā tiem, kas sagaida Austrumu Jauno gadu. Ja gribam kaut domās būt kopā un saistīti, varam izdzīvot visus šos svētkus un visu janvāri un pat vēl februārī domāt par savu apņemšanos visu gadu. Tāpat kā katru dienu un katru stundu darīt labus darbus, sasniegt lielākus mērķis vai arī pavisam vienkārši – kaut ko mainīt. Jo patiesībā jau it viss, kam pieķeries ar domu darīt citādāk – labāk, gudrāk, mērķtiecīgāk – prasa nelielu pacīnīšanos ar sevi. Lai arī saka, ka viss jaunais, ko gribi savā dzīvē ieviest, pēc divu nedēļu praktizēšanas, ieietas un darās it kā pats no sevis, labi zinām, kādas pūles tas prasa un ka ne vienmēr tā notiek.

Un it kā apstiprinot, ka šādas apņemšanās ir vajadzīgas, šai laikā laimējies satikt cilvēkus, kas tiešām ir šādus mērķus izvirzījuši, turklāt nereti pilnīgi trakus, un arī īstenojuši. Tātad – nevis saknē apcirtuši iedomu putnam spārnus, bet gan ar darbu sasnieguši mērķi. Un kad viens mērķis bijis sasniegts, domājuši nākamo. Aizvadītā gada nogalē satiku kādu puiku, kas sajūsmināts stāstīja par panākumiem jaunā skolā. Tāds arī bijis viņa mērķis – mācīties arvien labāk. Jūs teiksiet, tas taču katra skolēna vienīgais uzdevums, bet tikpat labi zinām, ka pašsaprotami – bez mērķa – nekas nenotiek. Šo to piepildīt būs izpalīdzējis Ziemassvētku vecītis, taču arī viņa varā nav dzīvot mūsu vietā. Ja redzi, ka kāds uz mērķi ļoti tiecas un ar to aizrauj citus, tad saproti, ka šim spēkam ir vara kalnus gāzt. Kā nupat muzeja jubilejā pieminētajam māksliniekam Leonīdam Āriņam, kam iecere veidot Tukumā muzeju pirms 80 gadiem šķita kā joks, kam ir vērts gadiem ilgi mērķtiecīgi gatavoties. Un, kad “joks” bija gatavs īstenošanai, neviens tam neteica ”nē”. Šis stāsts lai noder tiem, kas šaubās par izdošanos un saka, ka nav ko smīdināt Dievu ar plāniem. Lai arī varam pieļaut, ka mūsu plosīšanās un mēģinājumi uzkāpt dažādos stikla kalnos pirmo un jau nez kuro reizi, ir tikai tāda ampelēšanās un ka tas viss no augšas izskatās spocīgi, labi zinām, ka pat visneprātīgākās idejas piepildās, un to apliecina tik daudzie stiprie stāsti mūsu laikrakstā. Un kad pieraksti katru nākamo, tad redzi, ka nekad nav par vēlu ko vēlēties un to arī piepildīt.