Valsts svētki beigušies. Vēls rīts līgani pārtop agrā novakarē. Smidzina sīks lietutiņš – tik sīks, ka arī rudens saucams par sausu, un daudzās akās joprojām pietrūkst ūdens. Gaismas – gandrīz tik vien, cik no svecēm. No elektriskajiem gaismekļiem. Un – vispirmām kārtām! – no mīlestības pilnām tuvo cilvēku acīm. Tas viss – manās un tavās, mūsu un jūsu mājās – Latvijā....
Ir īstais laiks Dieviņam ņemt zelta šķēres un līdzināt mežu galus – harmonizēt šo pasauli, kas nesadalīto resursu, neatrisināto reliģisko domstarpību, uzkrāto ieroču un vēl citu – man nezināmu – iemeslu dēļ atrodas uz pulvera mucas un ir gatava sākt bīstamo spēli ar uguni. Kā mediji vēsta, pēc terorakta Francijā loģiski neizskaidrojamā kustība «Es eju...
Nezinu, kalendāro svētku, rudenīgā laika vai tomēr tikko, avīzē lasītā dēļ kārtējās slejas tēmas gluži kā sen solītajā brāzmainajā vējā griežas pa apli, pa apli vien – par valsti, par mūsu – katra tās pilsoņa – vietu tajā, arī par īpašām vietām, notikumiem un īpašiem cilvēkiem... Kurš gan nav dzirdējis teicienu par tiem neaizstājamajiem, ar...
Valstis dibina divreiz – vispirms de facto un pēc tam de jure (reizēm mainītā secībā). Kas svarīgāk? Starptautiskā mērogā noteikti būtiskāka prasība, lai “papīri būtu kārtībā”, bet pašiem... Pašiem reizēm pietiek arī ar ticību, ticību pašiem sev, savam spēkam un varēšanai. Līdzīgi, man šķiet, ir arī ar patriotismu. Var publicēt ultranacionālas runas, lauzts šķēpus par...
Otrdien bija Mārtiņi – svinības šī vārda īpašniekiem. Bet ne tikai – svētki arī visiem mārtiņbērniem. Ir beigušies rudens darbi un vaļā vērti ziemas vārti. Pagājis veļu laiks un sākas lielā ķekatās iešana. Nezinu, vai latvisku grāmatu un filmu iespaidā, taču itin viegli spēju iztēloties, kā Mārtiņdienu svinēja pirmskara Latvijā. Kupla saime sasēdusi ap garu galdu...
Lai arī par to, kas šeit būs aprakstīts, ir pieņemts labvēlīgs lēmums, prātā un sirdī ir pārdomas par to, kāpēc nereti labām lietām jeb labiem lēmumiem vajag tik ilgu laiku... Vairākās sēdēs Tukuma novada domes deputāti un vēl pirms tam domes darbinieki bija sprieduši, kā kaut daļēji samaksāt ceļa izdevumus bērniem, kas dzīvo pagastos un...
Gan Milzkalnē, gan arī Tukumā ir vairākas vietas, kuras ir kā apsēstas ar klaiņojošiem kaķiem. Vieni tos baro, citi turpretī par to ir dusmīgi, ka klaiņojošos kaķus piesaista konkrētai vietai. Milzkalnes centrā zem eglītēm, kur kaķiem ierīkots kopgalds, viendien saskaitīju 15 kaķus. Jāteic gan, ka šiem kaķiem klājas samērā labi, jo ne viens vien iedzīvotājs...
Atklāti sakot, sekot jel kādām vietējām vai pasaules ziņām nav bijis laika, taču kaut kādas noskaņas aizķērās, kad «YOU TUBē» gribēju atrast kādu fona mūziku. Tur, palūk, topā jaunā krievu izpildītāja Darja (Daša Voloseviča). Meitenei vien 12 gadu, bet ar kādu aknu, kādu balsi izpilda Viktora Coja savulaik sacerēto «Dzeguzi»...! Tiem, kas nezina, atgādināšu –...
31. oktobrī (pēc jaunā stila) aprit 180 gadu kopš tās dienas, kad ar sudraba virvītēm uz Zemes – mīļās Māras šūpulī – māmulītes klēpītī nolaidās kāda dvēsele. Mazais abrkasītis (tā viņš vēlāk pats sevi nosauca, jo bija astotais un pēdējais bērns ģimenē) piedzima apmēram 30 km attālumā no Tukuma – Struteles muižā, un tam vajadzēja nest lepnu uzvārdu – Barons. Dzejnieks Ojārs...
Pēc definīcijas – jo attīstītāka sabiedrība, jo vairāk tā izmanto svešu spēku (vergu, tehnikas vai... emigrantu) nogurdinoši vienmuļu un smagu darbu veikšanai. Un attiecīgi tie, kas tiek atzīti par šīs sabiedrības pilntiesīgajiem locekļiem (zemes īpašnieki, politisko ietekmi pirkt spējīgie, brīvie iedzīvotāji vai vēl brīvākie pilsoņi), iegūst daudz vairāk laika domāšanai, sevis izglītošanai un tātad arī...
Sākšu ar pretmetiem. Latviešu tautasdziesmas «Tumša nakte, zaļa zāle» meditatīvi fascinējošais skanējums Dziesmusvētkos un… grupas «Elektrofolk» izpildītās it kā mūsu pašu tautas dziesmas, kur koncertā dažbrīd decibeli tā ”uzskrūvēti”, ka vārdus vispār nesaprast. Rudens lapu čaboņa zem kājām mierīgā novakarē mazpilsētas skvērā un… TV pārraides piebļauta istaba, kārtējo “atpūtas programmas” pārraidi skatoties. It kā...
Pāreju uz vasaras laiku 1915. gadā pirmie uzsāka vācieši, lai I Pasaules karā ietaupītu ogļu patēriņu. Latvijā pulksteņu grozīšana turp un atpakaļ notiek no 1981. gada (tātad Eiropu vainot te nevaram). Kopš tā laika nerimst strīdi par šī pasākuma lietderību. Cik tur tās ekonomijas, joprojām neviens īsti nav izskaitļojis, bet vasaras rītos būt par cīruli...
Atzīšos – neviens sports mani neievelk tik dziļi, lai par to regulāri interesētos, taču darba pienākumi reizēm liek būt klāt pasākumos vismaz kā skatītājam. Tā arī pagājušo svētdienu, ieelpojot spirgto gaisu pie Sēmes ezera, kur notika viens no Ziemeļeiropas rallija čempionāta posmiem, pilnīgi skaidri zināju, ka šodien kādam nepaveiksies. Ne par intuīciju būs stāsts, taču aizdomājos –...
Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar ziņu, ka tā vislabāk zina, cik daudz skolēnu pēc skaita jābūt pilsētu un lauku skolu 10. klasēs un vidusskolu klasēs kopumā. Laukos – 10 bērni klasē un ne dvēseles mazāk. Vidusskolā kopā – 27. Arguments – citādi klibo mācību kvalitāte un skolotājs nevar nopelnīt cilvēka cienīgu...
Vides Aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija iecerējusi veikt tālāku novadu reformu. Veids, kā to veiks, pagaidām gan vēl īsti nav zināms. Taču priekšvēstneši tam jau saskatāmi. Radušies priekšlikumi dažādiem kritērijiem, kādi jāizpilda, lai novads varētu pastāvēt, kā, piemēram, katrā novada obligāti jābūt vidusskolai, novada centrā jābūt noteiktam iedzīvotāju skaitam utt. Tā nu izskatās, ka...
Droši var teikt, ka veselīgs dzīves veids ir mūslaiku jaunā reliģija! Atšķirība vienīgi tajā, ka kārtīgs kristietis tic uz mūžīgo laimību pēc nāves, savukārt fanātiskie sodas ūdens dzērāji vai placentas rijēji cer uz “saules mūžu” vēl šepat, zemes dzīvē. Protams, protams, tikai mazliet prātā pavieglais noliegs, ka pīpēt – fū!, dzert – pē!, un, ka...
No rudenīgi nosarkušas kļavas klusi atraisās lapa un lēni planē lejup. Sīks zirneklītis, noaudis stipru jo stipru pavedienu, pacietīgi gaida īsto ceļavēju. Dienas kļūst aizvien īsākas, un mēs apzināmies, ka jāapbruņojas ar pacietību, jaunas Gaismas atnākšanu gaidot… Reizēm šķiet, ka cilvēkam visgrūtāk izprotamais un sasniedzamais ir tieši miers – gan fiziskais, gan dvēseles stāvoklis, ko...
Es vēlētos, lai man mazbērnus atnestu nevis stārķis, bet Karlsons. Jā, ļoti labi apzinos viņa trūkumus – izplūdušās miesas, analfabētismu un neprasmi pieklājīgi uzvesties –, bet to visu atsver viņa veselīgā pašapziņa un nemitīgā dzīves svinēšana. Kā noturēties uz zelta vidusceļa – dzīvot, apzinoties savu nozīmīgumu, spējas, spēkus –, nenomaldoties narcisma un mazvērtības kompleksu biezoknī? Īsāk sakot – kā...
Jau vairākus gadus, kopš arī Latvijā notiek Emocionālās (arī psihiskās) veselības dienas, šīs jomas speciālisti mudina uz interesantām pārdomām. Piemēram, vai maz apzināmies, ko nozīmē būt emocionāli un tātad arī vispārēji veselam cilvēkam? Vai mākam noteikt savas un citu cilvēku emocionālā komforta un arī gluži pretēji – vardarbības robežas? Vai maz protam pamanīt (pirmkārt, jau...
Var vīpsnāt par to, ka teju jebkurā augstskolas programmā šobrīd ietūcīts mācību priekšmets “filosofija” (matemātiķis, topošais lauksaimnieks vai kino kritiķis – katrs kaut kā nebūt cenšas to “gudrību iemīlēt”). Laikam tas darīts ar cerību, ka pat vien tādai domāšanas vēstures apgrābstīšanai varētu būt pamatīgs terapeitiskais efekts – sak`, tas varbūt mudinās būt nedaudz zinošākiem, apdomīgākiem...
Klāt oktobris – ar daudzkrāsaino puķu prieku, tikai šoreiz vēl bez lapu zelta. Un vēl ar tādu kā satraukumu sirdī, sagaidot Skolotāju svētkus. Lai gan mums pašiem Latvijā un arī starptautiski teju vai katrai gada dienai var piemeklēt atzīmēšanas mērķi – interesentu, iesaistīto grupu vai notikumu, un tāpēc nereti šķiet, ka tās īpašās dienas...
Šogad vasara bija neparasti gara un pirmās rudenīgās vēsmas sajūtām līdz ar astronomiskā rudens iestāšanos – 23. septembri. Bērzu zaļajos vainagos iezadzies pa kādam zeltlapainam zaram, šur tur redzama kāda nosarkusi kļava... Arī raža no dārziem pamazām vien nonākusi pagrabos, noliktavās un apcirkņos. Miķeļdiena klāt, un tumšie vakari kļūst aizvien garāki, garāki un garāki... Tātad...
Īsti rudenīgas lietavas komplektā ar siltajām gaisa masām ir kā starta šāviens nacionālajai histērijai – sēņošanai. Virsuzdevums jeb lielā balva visiem it kā viens – sēne, tomēr, ja vaicātu, kas tad īsti latvieti katru rudeni mežā dzen, iespējams, atbildes būtu atšķirīgas… Sēņotājs-Praktiskais. Viņš ir labi ekipēts un augsti motivēts. Mežā lien, jau pirmajai gaismiņai svīstot (lai apsteigtu...
