Cilvēka īpašā izdzīvošanas stratēģija – dabas noteikto apstākļu meistarīga apiešana. Auksti? Ielienam citu lopiņu ādā. Karsti? Izgudrojam ventilatoru utt.utjp. Bet, kad saulīte tā spīd, putniņi čivina – līdz ar visām citām dzīvām  radībiņām arī cilvēciskai būtnei pavisam dabiski gribas nomests visu ziemā uzkrāto smagumu – kā miesā, tā garā. Un tādā laikā, kad pat Rīgas zooloģiskais dārzs aicina apmeklētājus lūkot, kā pavasarīgi liderīgā noskaņojumā čubinās dārza iemītnieki, arī cilvēku kopiena aizvien vairāk pievēršas attiecībām vai to aprakstiem.

Bet to kopējais noskaņojums, vēl atceroties, ka tuvojas Sieviešu diena – tiešām pārdomu vērti. Viens. Sieviete  – vēl ne gluži pusmūžā, skaista, aktīva, inteliģenta, bet…pamesta, jo vienā brīdī otra pusīte to atzinusi par pārlieku vecu esam. Protams, stāstā ir daudz pustoņu, tomēr, pat negribot un īpaši nepiedomājot, tas mudina atcerēties tos neskaitāmos, pavisam konkrētos gadījumus, kad nav izprotams, kāpēc “vecā sieva“ tiek iemainīta pret “jaunāku modeli”. Otrs. Sieviete – nedaudz jaunāka, arī izskatīga, darbīga un precējusies, bet – ar ārzemnieku. Un sarunā izskan ne vienu reizi vien dzirdēta frāze, ka par labu svešzemju puisim nosliekusies, jo novērtējusi – viņš ciena sievietes.

Abi stāsti savstarpēji nav saistīti un arī uz jautājumu, kāpēc Latvijā ir tik daudz foršu brīvu sieviešu, visticamāk, neatbild. Tomēr tieši no Latvijas vīriešiem dzirdēts, ka saistīšanās ar cittautiešiem ir visādā ziņā nepatriotiska, neprātīga, neestētiska un pat nehigiēniska rīcība (izteikumi, kas radīti īpašos rasisma uzplūdu gadījumos). Un te nu atkal, ai, kā mēle niez norādīt – tā vietā, lai satrauktos par aizjūras prinču potenciālo konkurenci, laiks pavērties pašiem iztrūkstošo tikumu virzienā… Jo, ko tad sievietes īsti grib, nu kaut vai tai drīz vien sagaidāmajā Sieviešu dienā? Nu neba ziedu klēpjus un īpašu apčubināšanu (tam domāta jebkura cita gada diena), bet apziņu, ka neesam kādam vien piedeva, ko vērtē nevis pēc cilvēciskām īpašībām, vērtībām, bet pavisam lietišķi un prasti – pēc “noskrējiena“…