Braucot uz Jaunpili, aiz Irlavas, Abavas ielejā, šogad ir bijušas divas reizes, kad gribējās apstāties, apturēt mašīnu un kaut piecas minūtes palūkoties dabā. Pirmā reize bija agri pavasarī, kad ielejas rapša laukos bija sapulcējušās pārlidojošās zosis un gulbji. Putnu bija tik daudz, ka ne saskaitīt! Viņu dēļ vienmuļā, industriālā lauku ainava pēkšņi bija mainījusies, kļuvusi...
Vasaras Saulgrieži jau aiz muguras, un Saule sākusi mērot ceļu lejup no Debesu kalna. Bet mēs laižam tālāk, iekrampējušies laika zirga krēpēs, cerībā, ka izdosies noturēties seglos.
Ikviens, kurš ik dienas kaut uz brīdi ieslēdz televizoru, noteikti būs pamanījis reklāmu, kurā uz braukšanu ”saspārnojušos” krietni sareibušo vīru gādīgā sieviņa ”restartē”… ar pannu. Jāatzīstas: arī man šogad kaut kā tā sanācis, ka vairākkārt pēkšņi ļoti gribējies, lai pie rokas būtu panna…
Pasaule mainās, un, kas priecē, varbūt tiešām uz labu?... Nule kā aizvadītie Jāņi un Līgo svētki varbūt gluži nav tas spilgtākais piemērs, lai apliecinātu cerīgo domu...
Kad tiek lemts par kārtējo garo svētku brīvdienu piešķiršanu darba ļaudīm, uznirst gara acīm skatīta ainiņa, kurā policisti, mediķi un glābēji vienoti grūši jo grūši nopūšas... Kas vieniem ilgi gaidīta atpūta, otriem – papildu darba slodze, ko nodrošina slīcināties, svilināties, ātri braukt kārie un visādi citādi uz pašnāvnieciskām darbībām noskaņotie līdzpilsoņi. Bezkaislīgā statistika gan liecina,...
Cilvēka viedokli par notikumiem, procesiem, lietām, parādībām veido viņa informētība, izglītotība, spriestspēja, valstiskā piederība, reliģiskā nostādne, audzināšana, arī tautība, ādas krāsa, pat dzimums, raksturs utt. Tāpēc var teikt – cik dažādi esam paši, tik atšķirīgas mūsu domas. Kas vieniem šķiet pats par sevi saprotams, otriem var likties pilnīgi nepieņemams. Ir cilvēki, kas savā pārliecībā spēj...
Kad pagājušajā nedēļā policijas ziņās bija rakstīts, ka kādi nezināmi ļaundari izdemolējuši atpūtas vietu Sēmes pagastā, turklāt nodedzinājuši milzīgu skudru pūzni, šķita, ka sirds apstāsies. Lai gan drošu ziņu nav, dzirdēts, ka vainojami bezdarbībā dzīvojuši jaunieši.
Aizvakar gadījās tāds pagarāks pārbrauciens no Jaunpils cauri Viesatām un Zantei uz Vāni. Domāju, ka nu gan pa ceļam varēšu papriecāties par kā jau pirms Jāņiem saziedējušām puķu pļavām. Taču jāatzīst, ka tā īsti nemaz tāda pļava acīs neiekrita: kur labība – tur labība, kur zālāja lauki ar kultivētām graudzālēm – tur zālāji, bet gar...
Lasot ziņas un arī komentārus par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, ripinot auto cauri dievlūdzēju pūlim, vienam uzbraucis uz kājas, savukārt dziesminieka Kaspara Dimitera sieva Līga, protestējot pret Eiropraidu Rīgā, pieteikusi badastreiku, vispirms iedomāju par ne-iecietību.
”Cilvēki mīļie, ko mēs darām?!” Apmēram tā – ar patiesām sirdssāpēm balsī – dzirdēju izsaucamies kādu sievieti. ”Tas, kā mēs – tauta, tagad paši nozākājam savu jaunievēlēto Prezidentu, ir vienkārši… neiedomājami,” viņa teica.
Tas nu atkal ir nodarīts. Kārtējais amatu tirdziņš ir galā. Cipu-capu, pļiku-pļeku – un jaunais valsts prezidents amatā gan. Tagad vien jādomā, kā godāt un rakstos pieminēt – ar lielo, kā likumā, vai tomēr – kā tirgum pieklājas, pietiks arī ar mazo burtu? Pēdējās nedēļās, dienās un stundās tik daudz par to runāts, spriests un...
Atgriežoties Latvijā, pat ja tikai uz brīdi pagadījies pagrozīties kādā no Eiropas ļaužpārpilnajām metropolēm, vēl arvien pārsteidz kontrasts – cik gan te viss tāds mazs, kompakts un... patukšs. Savukārt pāršķirstot iepriekš nelasītās, it kā garām palaistās ziņu lapas, nācies secināt, ka nekas jau daudz nav mainījies – tās pašas problēmas, tās pašas diskusijas un teju...
Ļoti iespējams, jau rīt, 3. jūnijā, uzzināsim, kurš būs nākamais mūsu Valsts prezidents. Politikas vērotāji domā – diezin vai politiķi vēlēšanu procesu gribēs stiept līdz Jāņiem, tāpēc, visticamāk, pēdējā balsojumā par kādu no izvirzītajiem kandidātiem vienosies.
Latvijā ar joni norisinās diskusijas par visdažādākajiem Izglītības modeļiem un skolotāju algām. Tiesa, atbildīgie vēl baidās mest kauliņus, līdz ar to visas sarunas notiek tikai un vienīgi par projektiem, idejām un aprisēm, neko konkrētu nepasakot.
Plašāk izskanējušas kaislības ap vienu no izstādes «Disidents» (Rīgā, Stūra mājas pagalmā) tēliem – krustā sisto un it kā Putinam līdzīgo lelli. Lai nu anonīmais instalācijas autors ar pseidonīmu Some1 vēlāk skaidroja, ka lelli veidojis pēc kāda paziņas – uzņēmēja no Itālijas ģīmja un līdzības.
Apsveicu visus Aminatas līdzjutējus ar uzvaru Eirovīzijā. Jā, tieši ar uzvaru, jo nelielai valstij bez dižas pārstāvniecības citās pasaules malās 6. vieta ir liels sasniegums. Tā ir uzvara arī tāpēc, ka tas nebija vis vienas dienas projekts, Eirovīzijas rāmjos sakonstruēts priekšnesums, tas ir, uz ātro uzcepta kūka, bet gan oriģināla, spilgta uzstāšanās. Prieks, ka profesionālisms, nopietna...
…citām veiksmes atslēdziņām. Saka, ka tieši pirmās trīs lietas esot tās, kas vislabāk palīdzot saglabāt mieru, vienlaikus dodot nepieciešamo enerģiju un uzturot skaidru galvu… Jo – ir taču eksāmenu laiks! Pamatskolu un vidusskolu beidzējiem šodiena, rītdiena, tuvākās nedēļas un visa šī vasara nupat šķiet kā viens vienīgs eksāmens: skola jābeidz, augstskolā jāiestājas, darbs jāatrod… Un – kas...
Kad ģimenes ceļojuma laikā kārtējo reizi sastingstu, lai pēc mirkļa mestos karstasinīgā cīniņā, ko jau kuro reizi uzsācis jaunākais dēls un vecākā mazmeita (12 un 8 gadi) vai otrādi, pie sevis un, ko tur liegties, nereti arī visai skaļi un uzstājīgi kliedzu: ”Nekad! Ar jums kopā – nekad! Nekādi ceļojumi, nekādas izklaides!” Taču tie ir...
Kad biju vēl tā paknapāk no zemes atlēkusi, vecāki mācīja, ka putnu ligzdiņu cītīga izpēte var beigties arī pavisam skumji – svešas smakas un intereses izbiedēti, putni varot ligzdā vairs neatgriezties un avu perējumu nolemt drošai bojā ejai. Bet gribējās taču tos mazos putnēnus redzēt tā, ka vai acīs cērtas… Tādēļ liels paldies internetam un dabas...
Katru gadu Muzeju naktī izdodas sastapt ģimenes, kas no vakara līdz pat tumsai izstaigā visu to, ko šajā sestdienā Tukums un apkārtnē piedāvā. Vai – ko piedāvā citas pilsētas un novadi, jo interesanta šī diena ir visā Latvijā. Noguruši, bet spožām acīm ļaudis pēc tās parasti stāsta, ko redzējusi, dzirdējuši un sapratuši. Sarunā nepateiktais, bet ar...
Šī gada maiju noteikti var saukt par hokeja mēnesi. Dažs labs īsteni kaislīgs šī sporta veida fans, iespējams, nemaz nav pamanījis, kā ārā aiz loga viss salapojis un sazaļojis. Ko tur slēpt – dzirdot savas valsts himnu mača beigās, saviļņojums tāds, ka asaras saskrien acīs. Līdzīgas emocijas izdzīvotas arī, vērojot mūsu labāko sportistu ceļu līdz...
10. maijā – Mātes diena, tāpēc nevilšus nākas aizdomāties, cik daudz ietverts šajos divos ar sarkanu kalendārā atzīmētajos vārdos, jo – Mātes taču tik dažādas... 20 žurnālistikā aizvadītos gados ir pieredzēts daudz. Esmu rakstījis par iereibušiem vecākiem Smārdes pusē, kas četrgadīgu bērnu aizmirsa mežā – bērnu tā arī neatrada... Par jaundzimušā atliekām atkritumu urnā... Par......
Jā, par ko gan citu tagad, pavasarī?! Aizvadīta arī daļa pavasara svētku, Neatkarības atjaunošanas gadadienu ieskaitot. Ar to gan prātā nāk tādas kā rudenīgas asociācijas: varam pētīt un vētīt, cik patiesuma bijis valstsvīru svētku uzrunās, cik godīguma – bijušo valsts vadītāju un valdītāju pēdējo 25 gadu vēsturiskajās atmiņās. Par to, ko rakstām un ko – paturam prātā. Un –...
