Klāt oktobris – ar daudzkrāsaino puķu prieku, tikai šoreiz vēl bez lapu zelta. Un vēl ar tādu kā satraukumu sirdī, sagaidot Skolotāju svētkus.

Lai gan mums pašiem Latvijā un arī starptautiski teju vai katrai gada dienai var piemeklēt atzīmēšanas mērķi – interesentu, iesaistīto grupu vai notikumu, un tāpēc nereti šķiet, ka tās īpašās dienas pat tā kā zaudē jēgu. Tomēr Skolotāju diena ir un paliek īpaša diena. Iespējams, tāpēc, ka atšķirībā no daudzām citām, kas vēl tikai ieietas mūsu kalendāros, šo dienu oktobra svētdienā atzīmējam jau sen, kā arī tāpēc, ka katrs ir piedzīvojis vai vēl piedzīvos satikšanos ar savu Skolotāju.

Un tieši tāpēc, ka no skolotājiem mums nekur nesprukt, tais brīžos, kad par viņiem tiek runāts, tik daudziem ir viedoklis. Jo – skolotājs atstāj “pēdas”. Un tu jau nekad nezini, kurš skolotājs, kurš padoms, jauši vai nejauši izteikts vārds kādam kļūs par ceļa rādītāju visai dzīvei. Ir gadījies dzirdēt, ka tieši dusmās ieteiktais skolotāja pārmetums ir bijis tas pagrieziena punkts, kas licis uz sevi paraudzīties citām acīm. Un ka prātā kopš tā laika cilvēkam ir nevis dusmas par skolotāja skarbumu, bet dziļa pateicība… Bet ir arī pavisam citādi gadījumi, kas palikuši neizrunāti un skolu kopš tā laika no kādreizējā skolēna tur teju gaismas gadu attālumā. Tā ir – dzīve nav glītrakstīšana, kur raksti, kamēr izdodas uzvilkt skaistus un glītus burtus, vai melnraksts, kur smērējies, kamēr sanāk labi. Un arī skolotājs nav pasaku tēls vai stalts un atturīgs piemineklis, bet gan cilvēks. Turklāt pasaulē tā iekārtots, ka sastapšanās ar skolotāju notiek tad, kad tais prāta apcirkņos graudi vēl tikai uzkrājas un kad liekas, ka pasaule pie kājām ir nodrošināta. Tā dzīves īstenība apjaušas vēlāk, kad kāds gala dokuments jau ir dabūts. Vai arī tikai tad, kad paiet laiks, gadi, kad pats esi sava kādreizējā skolotāja vecumā, redzi, ko esi guvis vai arī ko, nesaprātīgs būdams, tomēr no skolas un skolotājiem nevarēji, negribēji vai arī nespēji paņemt…

Bet par to visu, kas no skolotājiem sevī uzkrāts, par visiem pamudinājumiem, aicinājumiem un iespējām, par skolas laikā piedzīvotājiem prieka mirkļiem, par visu to, kas atstājis pēdas, klātienē vai domās ir vērts aizsūtīt paldies. Vai klātienē uzdāvināt rudens ziedu pušķi.

Priecīgus un gandarījuma pilnus svētkus, Skolotāji!