Sociāls – jo pat pārākajam Tibetas vientulim gan jau reizēm dvēsele notrīc ilgās kaut tikai astrālā formā pačalot par sava izvēlētā ceļa viedumu. Un ko nu runāt par mums pārējiem – neapgaismotajiem – kas ne tikai nepieņem lielo domu par iepriekš noteikto vientulīgo cilvēka ienākšanu un aiziešanu no šīs Dieva pasaulītes, bet pat nav dzirdējuši tādus eksistenciālus prātuļojumus! Klātienē iepazīstoties ar Trīs Džēē (Dailes teātra režisoru Dž. Dž. Džilindzeru jeb Raimondu Rupeiku) režisorisko neveiklību un bonusā uzzinot par viņa kārtējām (piektajām?) laulībām, nez kādi garīgie spēki jāapkopo, lai par situācijas publisko neveiklību pasmīkņātu vien lepnā vientulībā? Tā vien nagi niez atrast dzirdīgas ausis un atsaucīgu, cilvēcīgu dvēseli, kopīgai klaču piecminūtei…

Dzīvnieks – jo, lai cik pārņemts ar vispārējās vienotības ideju, vienā brīdi kā likts cilvēks tiek kārdināts ļaut vaļu instinktiem un aizstāvēt savu baru, savus bērnus, savu kailo eksistenci. Un te nu pavisam lieki pārmests tiem, kas pa sociālo trepi uzrausušie mazliet augstāk un, varenības spožuma apžilbināti, pēkšņi tikai un vienīgi par savu personīgo, ne bara labklājību domā! Kas zina, varbūt paši, nonākot viņu jau iesildītājās vietiņās, savas kvēlākās sociālisma jūtas ziedosim uz pašlabuma altāra? Kā tādas vāverītes, kas visus riekstiņus stiepj tik uz savu dobumiņu. Bet vai tādēļ vāveres mazāk mīlīgi radījumi?…

Bet ja pavisam nopietni, tad pēdējo nedēļu laikā uz savas ādas pārliecinājos, ka “sociālā dzīvnieka” ideālais paraugmodelis ir…vīruss. Atšķirībā no cilvēka, vīrusā iekodēto replicēšanās jeb vairošanās un “draudzēšanās” tieksmi nepārmāc kaut kādi intelektuāli klejojumi ideju pasaulē. Vairoties un iefiltrēties dzīvā organismā, kur uzsākt ilgstošu sarunu Sāpju un Ciešanu valodā – lūk, vienīgā vīrusa pastāvēšanas jēga un mērķis! Kā izvairīties no šīs uzspiestas draudzības? Nu, pirmkārt, rūpīgi mazgāt rokas! Otrkārt, stiprināt savu garu un miesu, lai spētu pretoties tik svešādajiem (jo ideālajiem) vīrusiem. Bet, ja arī tas nelīdz, un savstarpējie kontakti ar neredzamo vīrus pasauli jau nodibināti, tad kaut uz laiku, bet tomēr kļūt par tādu kā Tibetas vientuli. Ja ne paša, tad vismaz visas sugas vārdā…