Vienalga – rakstītās kamanās vai pelēcīgos vāģos, bet Ziemassvētki ir klāt. Šodien 6.48 ir iestājusies ziema, šai ziņai jātic uz vārda, jo nekāda apstiprinājuma dabā nevar ieraudzīt. Liekas, ka daba sākusi integrēties citās klimata joslās un šo savu stingro apņemšanos pierāda, pārspējot gaisa temperatūras rekordus. Šogad nav ne sniegpārslu danču, ne sudrabiņa mirdzināšanās koku zaros, bet tautasdziesmu pūra lādē vat atrast arī šiem laika apstākļiem piemērotu žēlu dziedamo: “Visi meži miglu meta/ no kaķītes asarām.” Ja klimats nav pilnīgi sagrozījies, tad, pēc ticējumiem spriežot, būs baltas Lieldienas, bagāts zivju gads, bet ne visai laba augļu raža. Ja Ziemassvētkos vārtos svilpj vējš, tad nesvilpiet pretim, jo tad var uznākt krampji (acīmredzot no pārpūles – nav jau viegli vēju pārspēt)! Redzēsim, vai šogad piedzīvotais pārtaps par ticējumu: ja Valsts prezidentu ievēl vējainā laikā, tad pēc laika krīt valdība un Ziemassvētki ir zaļi.

Tik nemīlīgā laikā “bez gulbjiem un bez sniega debesīs” (I. Ziedonis) kādam, ko nomāc vientulība, var pastiprināties pamestības sajūta, tāpēc ikviens īstens bagātnieks varētu uzdāvināt vientuļajiem kripatiņu sava laika un sarunu, tā gada visīsākās dienas padarot mazliet garākas un gaišākas. Mierinājumam – nu jau pavisam drīz Saule sāks savu ceļu kalnup līdz pilnīgai gaismas uzvarai Jāņos.

Nav ko gaidīt kalendāros Ziemassvētkus – svinēt varam sākt jau šodien, jo 22. decembris, kā vēsta zvaigžņu tulki, esot ļoti piemērots ģimeniskām svinībām. Mūsu senči ticēja, ka laikā, kad atjaunojas pasaule, ir jāveic rituāli, kas nodrošinātu auglību, veiksmi un izdošanos jaunajā laika ciklā. Tātad bija svarīgi nevis lēnprātīgi saņemt likteņa dāvanas vai sodu, bet pašam ietekmēt lietu kārtību. Šodien, kad lielveikals tuvāks par labības lauku un šķiet, ka viss apēdamais un izdzeramais jau piedzimst safasēts, rituāli zaudējuši savu nozīmi. Bet, lai saglabātu tradīcijas un saturīgi aizpildītu svētku brīvbrīžus, varētu šo to no rītiem izmēģināt. Ja kāds tomēr grib tikt pie labas ābolu ražas, neskatoties uz to, ka logu rūtis bez leduspuķēm liecina: augļu ražas nebūs, tad tam Ziemassvētkos pēc pirts pilnīgi kailam jāiet purināt ābeles (šis rituāls realizējams attālāk no citām apdzīvotām vietām). Lai papildinātu valsts budžetu, finanšu ministram jāsadūšojas un jāapstaigā baznīca ar melnu kaķi azotē. Redzēs – piepildīsies vai ne, bet mēģināts jau nav zaudēts.

Priecīgus Ziemassvētkus!