5. decembrī Latvijā atzīmējam Policijas dienu (Paldies kolēģiem, kas to atgādināja, jo pašai tas bija paslīdējis garām.) Tūdaļ jāpiebilst: labi, ka kā! Tas nozīmē, ka dzīve mierīgi rit savu gaitu – bez lieliem satricinājumiem novada, pilsētas, ielas, nama un pagalma ikdienā… Savs nopelns te arī abām struktūrvienībām – gan valsts, gan pašvaldības.

Policijas dienu šogad atzīmējam nu jau 97. gadu. Šī, vērtējot pēc darbinieku skaita (vairāk nekā 7000 policistu), ir viena no lielākajām iestādēm mūsu valstī. Tātad – viņu ir salīdzinoši daudz; viņiem ir atšķirības zīmes – formas tērpi; viņi kalpo sabiedrībai un tās interesēm, un tomēr – par viņiem zinām visai maz. Ja nekas ārkārtējs nenotiek, mēs viņus pat ielās un pasākumos redzam samērā reti.   Ja visapkārt – parastā ikdiena un ”mierīgie iedzīvotāji”…

Taču – izrādās, ka tieši ikdiena ir vislielākais pārbaudījums! Abām pusēm – gan policistiem, kas taču ļoti labi zina, kā rīkoties ārkārtas apstākļos un krīzes situācijās, gan pilsoņiem (strādājošajiem, bezdarbniekiem,  pensionāriem, bērniem, bezpajumtniekiem, visādu pasugu likumpārkāpējiem, utt.), kas ļoti bieži lieliski zina savas tiesības, taču par pienākumiem pret sabiedrību nereti ”piemirst”. Laikā, ”kad nekas ārkārtējs nenotiek”, mēs atslābstam. Kaimiņu nemitīgie skandāli augšstāva dzīvoklī mums jau ir ”parastā ikdiena”; izliekamies neredzot, kad viena zemē nokritušā kabatas steidzīgi pārmeklē cits – tāds, kam pietrūcis santīmu ”krītamtiesai”; kad skaidri zinām, kurās ģimenēs dzērumā sit un dzen ārā no mājām savus bērnus; novēršamies, redzot nelaimīgas, klusējot palīdzību lūdzošas acis. Vēl vairāk: nereaģējam – esam ”akli, kurli, mēmi un nespēcīgi” – pat uz izmisuma pilniem palīgā saucieniem, neatkarīgi no notikuma vietas, diennakts laika un bīstamības pakāpes…

Par ko šis garais ievads? Par mums pašiem, jo no mūsu vides nākuši ir arī policisti! Mūsu ģimenēs auguši gan apbalvotie par priekšzīmīgu darbu, gan cīņās ar noziedzniekiem dzīvības zaudējušie, gan… pelnītus sodus saņēmušie. Gan sabiedrībai apzinīgi kalpojošie, gan pofigisti. No otras puses – mūsu audzināti ir gan tie bērni, kas zina: kritiskā situācijā jāmeklē policijas palīdzība, gan tie, kam no mazotnes mācīts: no mentiem jālaižas lapās. Mēs gan policijas telefona numurus zinām, kad rodas tāda vajadzība, gan… nereti atmetam ar roku: sak’, neies jau sevi apgrūtināt ar iesniegumu rakstīšanu un staigāšanu pa tiesām (cietušā vai liecinieka statusā)…

Šodien policistiem ir svētku diena, tāpēc ne mazāk svarīgs par viņu darba vērtējumu ir arī veiksmes vēlējums: lai pietiek spēka, drosmes, veiksmes, izturības un sirds gudrības, sabiedrības mierīgu dzīvi nodrošinot. Lai vairojas viss labais, par ko varam kopīgi priecāties!