Dažkārt atliek vien pabrīnīties par to, cik ļoti viss mums ir reglamentēts atbilstoši Eiropas Savienības regulu prasībām. Arī dzīvnieku labturības noteikumi visos sīkumos, pat tas, kā makšķerniekam humāni nogalināma lomā paturamā zivs vai, piemēram, tas, ka savu nomirušo kanārijputniņu vai jurascūciņu nevaram apglabāt savā lauku mājas dārzā, bet gan tas jāved uz vairāku desmitu vai simtu kilometru attālumā esošu dzīvnieku kapsētu. Un visam tam pretī arī paredzētās soda naudas par šo noteikumu nepildīšanu. No malas skatoties, jau viss ir it kā vislabākajā kārtībā, pat par visiem sīkumsīkumiem padomāts. Bet kā tas reāli ir dzīvē?

Nu jau vairāk nekā gadu atrodamies teju vai gluži bezspēcīgā situācijā, par kuru trauksmi ceļ vienīgi suņu īpašnieki un prese. Veterinārārstu biedrība ziņo, ka ar smagu, nāvējošu slimību (suņu barības vada dilatāciju, kas saistīta ar polineiropātiju – nervu sistēmas bojājumiem) ik mēnesi vidēji saslimst astoņi suņi. Speciālisti konstatējuši, ka 95% gadījumu suņi esot ēduši barību «Dogo». Savukārt barības ražotāji apgalvo, ka visas nepieciešamās kontroles un paškontroles, atbilstības standartiem ir veiktas un viss atbilst standartiem. Pagājušā gadā Zemkopības ministrija, BIOr un PVD piešķīra vairāk nekā 46 000 eiro pētījumiem, kas notika BIOR institūtā. Pētījumi nekādus secinājumus nedeva. Vajagot naudu vēl. Nu to piedāvā barības ražotājs. Tomēr pētnieku grupas vadītāja atsakās no tālākas pētniecības, ja to finansē «Tukuma straume». Bet ZM naudas pētījumu turpināšanai neesot… Un vispār, ZM viedoklis – nav ko ar neproduktīviem lopiņiem ņemties. Bet… Veterinārārsti mudina attapties – neko daudz jau tās barības, kas tiek dota suņiem un produktīvajiem lopiem, neatšķiras. Tātad šo to no tā visa, kas tiek sunīšiem, iespējams, saņem katrs no mums…

Lai nu kādi viedokļi vai baumas apkārt neklīstu, tas nu ir fakts, ka suņi slimo un mirst. Tāpat kā neapstrīdami – šī ieilgušā neziņa par slimības cēloņiem ir ļoti draudīgs risks Latvijas dzīvnieku barības ražotāja, liela nodokļu maksātāja uzņēmumam. Patiesībā neziņa un vilcināšanās apdraud ikviena dzīvnieku pārtikas, īpaši sausās barības, dažādu piedevu ražotāju reputāciju. Un tāpēc vēl jo vairāk ir neizprotama Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterināra dienesta attieksme. Cita starpā, PVD mājas lapā nevaram atrast nevienu skaidrojumu, pat nevienu preses relīzi, kurā būtu izvērtēta šī satraucošā situācija… Ierēdņi klusē, problēmas nav?