Katru gadu maija pirmajā svētdienā mēs apsveicam savas mammas svētkos – Mātes dienā. Tad mēs zvanām viņām rīta agrumā vai steidzamies ciemos ar pavasara ziediem – kā šķiet, ar tiem visskaistākajiem pasaulē, un vēl gādājam pārsteigumus. Tik ļoti gribam no mammas acīm nolasīt vēlmes un paklusām izdarīt visu tā, lai viņai vieglāk, ērtāk, labāk… Gribas tik ļoti to sajūtu – ka spēj mammas dēļ kalnus gāzt un upes otrādi pagriezt. Jo mamma ir mamma. Turklāt svētkos – jo īpaši kopā ar mīļu buču – tiek aizmirstas arī kādas lielas vai mazas reiz abpusēji nodarītas sāpes… Mātes dienā arī tas tiek piedots, turklāt abpusēji…

Bet ne jau vienmēr tā būs bijis, vai ne? Noteikti prātā lielākie kašķi, mammas viedoklis, jo mammām taču vienmēr taisnība; kā dusmojāties, kad, kā jums šķieta, tie lielākie darbi bija nolikti vislabākajā ballīšu laikā vai, kad izrādījās, ka mammai kārtējo reizi bijusi taisnība… Bet tajā pašā laikā prātā paliek arī brīži, kad mamma bija vislabākā mierināja un varēja izpestīt no, kā tolaik šķita, no visbezcerīgākajām bedrēm un bedrītēm… Tāpēc jāsecina, ka tikai jaunības trakumā gribas būt mūžīgajā opozīcijā un savu viedokli aizstāvēt gluži kā karā. Bet tas pāriet… Mātes dienā (vai kādā citā tikšanās reizē) gribas tā vienkārši – pasēdēt blakus uz lievenīša piesaulītē vai apsēsties pie galda un parunāties par kādiem niekiem…  Lai arī tās nav nekādas svētku sarunas, tās dod gandarījumu par būšanu kopā. Jo arī tas tā interesanti dzīvē iekārtots – ka, jauns būdams, tu ar varu raujies prom no mājām, lai sasniegtu tik tālus apvāršņus, no kuriem i ne smakas no mājas nav jūtams, taču iet gadi, un katrs durvju vēriens ir kā īpašā miera apsolījums – pie mammas un – mājās.

Saprotams, ka katrā mājā būs sava Mātes diena. Varbūt – nekāda. Varbūt nav mammas, nav sajūtas, nav saticības. Un ar varu – tikai svētkiem par godu vai tāpēc, ka vajag, to īpašo māju, mīļuma un siltuma sajūtu nedabūsi. Taču, ja ir pie kā – noteikti vajag aizbraukt vai aiziet pie mātes, mammas, māmiņas, māmulītes…. Lai samīļotu un pateiktos. Lai atkal un atkal māmiņas mīļumā kā saulītē sildītos.