Reiz kaut kur salasīta atziņa – cilvēki labprātīgi skatās šausmu filmas, jo tas ir kā savdabīgs psiholoģiskais treniņš, proti, liek darboties smadzeņu šūnām, kas izstrādā iespējamos scenāriju par to, kā būtu, ja būtu, un, nez, planētai uzbruktu, piemēram,... citplanētieši. Reālas krīzes gadījumā, kurai nebūt nav jābūt ārpuszemes civilizāciju ierosinātai, ļoti iespējams, tas var palīdzēt ja...
Kad runājam par konkurencei, tad parasti iedomājamies dažādas saimnieciskās un uzņēmējdarbības jomas, kurās ir labi daudz iespēju sacensties. Tomēr ir kāda joma, kurā šī konkurence nereti ir daudz lielāka, turklāt ar daudz nozīmīgāku ietekmi uz vietējo kopienu, uz ciemu vai pat pagastu, – un tā ir izglītība. Vai, vienkārši runājot – skola. Lai arī arvien...
Vakar Rīgā notika protesta akcijas, kurās tika prasīts atcelt visus ar Covid 19 saistītos ierobežojumus. Šķiet, šai akcijai gan vairāk bija priekšvēlēšanu raksturs, jo starp protestētājiem tika manīts arī Ainars Šlesers, kura aktivitātes acīmredzami liecina par gatavošanos gaidāmajām vēlēšanām, un paņēmienos, kā to veikt, Šlesera kungs nekad nav bijis pārāk izvēlīgs. Daudzi akcijas dalībnieki, kā...
Kad pirms vairākām nedēļām piedzīvojām mūsu praksē un arī nekur citur miera laikā nepieredzētu gadījumu un pie jums, lasītājiem, nenonāca jau iespiešanai nodota avīze, jau tajā pašā vakarā sapratām, ka mūsu lielākā ”nepārvaramā vara” šajā situācijā ir lielā valsts monopoliestāde Latvijas Pasts. Uzzinājuši par ugunsgrēku vienā tipogrāfijā, pārdesmit minūšu laikā atradām divas citas un, neskatoties...
Negribētu būt to pārdevēju, veikalu vadītāju un īpašnieku vietā, kas ne tikai šodien, bet, ticams, vēl gana ilgu laiku tiks sunīti par to, ka ”vella” kaste jeb iepakojuma taromāts neņem pretī, depozīta sistēmu gaidot, sataupīto un pa malu malām salasīto taru. Neņem un neņems arī! Šis nu reiz ir gadījums, kad pat mēs žurnālisti, kas...
Lasot par Latvijas Slēpošanas federācijas kaislībām potenciālo kandidātu izvēlē ziemas olimpiskajām spēlēm, garām nepaslīdēja fakts, ka viens no iemesliem, kāpēc viens vai otrs kandidāts noraidīts, jo... par nebūšanām ar federāciju potenciālie kandidāti bija sūdzējušies presei. Tātad, kā noprotams, izvilkuši uz āru “netīrās zeķes un citas lupatiņas...” Tas, saprotams, izbrīnīja. Lai arī kašķi ap olimpiskajām spēlēm...
Pirms dažiem gadiem mediju virsrakstus pāršalca ziņa, ka “veģetārieši dzīvo ilgāk”! To apliecinot pētījums, kas veikts vairāku gadu garumā. Vēlāk gan izrādījās, ka žurnālistu interpretācija nav gluži precīza, jo sešu gadu garumā tika pētīta konkrēta sabiedrības grupu – septītās dienas adventisti, kas izvairās ne vien no gaļas ēšanas, bet arī no kaitīgiem ieradumiem, to skaitā...
Deg barikāžu atmiņu ugunskuri, notiek piemiņas pasākumi tiem, kuri tolaik atdeva dzīvību par atgūto brīvību. Tie, kuri šo laiku piedzīvoja un pārdzīvoja, dalās atmiņās. Izaugusi jauna paaudze, kas par barikādēm zina tikai no vecāku un muzejos stāstītā. Arī paaudze, kas savulaik pieredzējusi karu, lielākoties šo pasauli jau ir atstājusi. Viņu bērni, kas tagad jau ir...
Ar šo laikraksta numuru, kurā publicējām pēdējo daļu ”100 dienu” diskusijai ar domes vadību un citiem domē iekļuvušo partiju pārstāvjiem, savu parādu vispirms jums, cienījamie lasītāji, un arī pašiem deputātiem jūtamies atdevuši. Un atzīsimies, arī paši līdz ar to esam ieguvuši ļoti labu atskaites punktu, lai gan saprastu, gan arī turpmāk spētu izvērtēt, kas un...
Pirms pāris dienām atzīmējām nozīmīgu jubileju – Latvijas presei, turklāt tieši latviešu valodā rakstošajai apritēja 200 gadu. Vēstures liecībās redzams, ka 1822. gada 5. janvārī Lestenes mācītāja Kārļa Vatsona redakcijā Jelgavā tiek izdots pirmais latviešu valodā iznākošā laikraksta «Latviešu Avīzes» numurs. Kā mūsu «Gadagrāmatas» jaunākajā laidienā raksta vēsturnieks Agris Dzenis un arī pirms tam uzsvēruši...
Šodiena, 11. janvāris, kā izrādās, ir gada pieklājīgākā diena, kad pēc ANO un UNESCO iniciatīvas ikviens tiek aicināts vairāk, biežāk un patiesāk sacīt otram paldies. Turklāt ne tikai pateikties, bet arī rīkoties tā, lai otrs cilvēks – svešs vai pazīstams – šo jūsu pateicību sajustu. Un ne tikai pateicību. Šī diena mudina aizdomāties par tiem...
Kad, mazliet paveroties dzelzs priekškaram, 80. gadu beigās Amerikas radi aicināja paviesoties atbildes vizītē, iespēja doties pāri okeānam šķita gluži vai kā šodienas piedāvājums... piedalīties NASAs misijā, lai tuvākajā laikā apmeklētu...Marsu! Tik neiespējams šāds brauciens bija teju ikvienam PSRS pilsonim, kur nu vēl tādam, kam papīrus gan izsūtīto, gan leģionā dienējušo, gan Rietumos dzīvojošo radu...
Gatavojoties slejai, centos atsaukt atmiņā, kādas bija sajūtas pagājušajā gadu mijā. Godīgi sakot, svētku mājsēdi, tāpat kā daudzas citas 2020. gada nebūšanas un neērtības, atceros vien ar tādu kā piespiešanos. Nu, jā, tradicionālā pusnakts radu sveikšana norisinājās… attālināti, tālruņu ekrāniņos un planšetēs, un ik pa brīdim kāda seja kopēji izveidotajā grupā sastinga vai pazuda no...
Nedēļas nogalē, nesot dažas aizkavējušās avīzes kādam mūsu laikraksta lasītājam, pie daudzdzīvokļu mājas Smārdē uz soliņa pamanījām sēžam rūķi. Nu tādu paprāvu, kuru tikpat labi pakrēslī varēja sajukt ar cilvēku, kas piesēdis atpūtināt kājas. Nekā. Tas esot kaimiņu kopdarbs – sveiciens visiem pirms svētkiem. Dienu vēlāk Irlavā, svētku prieku lūkojot, palielas mājas priekšā un pēc...
Jau gandrīz pirms mēneša sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka dabas parkos gatavojas likvidēt apmēram pirms 15 līdz 20 gadiem ievestās taurgovis jeb Heka govis, kas dzīvo savvaļā. Šajā laika periodā ir novērots, ka tās labi sadzīvo ar ievestajiem savvaļas zirgiem, ar kuriem tiek noganītas pļavas un atjaunota dabiskā ainava. Taurgovis ģenētiski ir gana tālu no...
Ir parasts avīzes vakars. Trīs un brīžam arī četrās balsīs sasaucas datorklaviatūru taustiņi. Brīdi pa brīdi tiem pievienojas no vienas nodarbības uz otru kursējošo redakcijas skolas bērnu čalas un kāda vēlīna apmeklētāja vaicājums pēc Gadagrāmatas. Ir gandrīz parasts vakars. Gandrīz, jo šoreiz, rakstot sleju, nepietiek ar austiņās skanošo dzīvespriecīgo un vienlaikus arī tik mierinošo Mocarta...
Nu zinu, zinu, – nav jau smuki par cilvēka nelaimi smieties, tomēr nevarēju noturēties vismaz nepasmīnējusi par kādu ziņās pieminētu gadījumu. Proti, kāds britu kareivis pilnā nopietnībā tiesā iesūdzējis savu valsti, pieprasot kompensāciju miljons mārciņu apmērā, jo pirms dažiem gadiem, dienot NATO armijas sastāvā Igaunijā, viņam gadījies…sasaldēties. Nē, visi locekļi puisim, paldies dievam, ir pie...
Ceļu sakārtošana ir tā joma, kur jebkādas izmaiņas izmaksā ļoti dārgi, vārdā vistiešākajā un pat vairākās nozīmēs. Piemēram, lai kādā krustojumā izveidotu apļveida kustību, lai uzbūvētu nogriešanās joslu, gājēju un velobraucēju celiņu, tas izmaksās simtiem tūkstošus vai pat miljonus eiro. Tomēr tieši šie un vēl citi uzlabojumi var pasargāt ko daudz dārgāku – cilvēku dzīvības....
Tā varētu teikt par veidu, kā šobrīd veidojas mūsu jaunā un it kā jau vienotā Tukuma novada kopiena vai, pareizāk, tās ”administratīvi likumiskais un sabiedriski iezīmētais” rāmis. Ir pagājis jau krietni vairāk par ierasto 100 dienu saudzēšanas laiku, ko parasti nosakām jaunievēlētām un jaunieceltām varām un pārvaldībām, bet... i roka vēl neceļas, i mēle nekust,...
Nu jau dienas septiņas ir pāri tam brīdim, kad skolotājiem bija jāpasaka – vai viņi – nevakcinēti – pārdomās un turpinās darbu skolā vai nepārdomās. Šim lēmumam šobrīd ir ļoti liels svars, jo neba jau skolotājiem uz amata vietu skolā ir bijis jāgaida rindā, kā Somijā, vismaz tā ir gadījies lasīt.
Brexit, kas tika mocīts četru gadu garumā, visām iesaistītajām pusēm pa ceļam daudz ko paspējot nožēlot, lielā mērā varēja notikt, pateicoties kārtējai migrantu krīzei. Tā vismaz runāja tie briti, kuru viedokli bija iespēja uzklausīt. Vai brīdī, kad 2020. gada janvārī Lielbritānija tiešām no Eiropas Savienības beidzot oficiāli izstājās, problēma automātiski tika atrisināta? Diezin vai. Tikvien,...
Kamēr dienas lielāko daļu esam aizņemti ar Covid ierobežojumu izvērtēšanu, vakcinēšanos un viedokļu apmaiņu, tikmēr negaidot piezadzies tumšais laiks ar saviem pārbaudījumiem, turklāt – tikpat nopietniem. Piemēram, gājēji, velobraucēji un arī aktīvie sportotāji – skrējēji un soļotāji – ir piemirsuši, ka tumšajā laikā pašu drošības labad būtu jāvalkā atstarojošā veste, jo nelielie atstarotāji lielākoties nav...
Pašlaik kā viena no lielākajām problēmām mūsu valstī un pasaulē ir Covid 19, kas savas sekas liek un vēl arī liks manīt ne tikai veselības, bet arī ekonomiskajā jomā. Un arī te savu artavu būs ieguldījuši gan pašpārliecinātie antivakseri, kuru dēļ nespējam pievarēt infekciju un tādējādi nākas slēgt kafejnīcas, bezdarbībā spiesti dzīvot pakalpojumu sniedzēji, slēgtas...
