Pēdējās nedēļās politiskajās aprindās dažādās politiķu pulcēšanās vietās, tai skaitā augstākā līmeņa valsts informatīvās telpas drošībai veltītās sanāksmēs un speciālu komisiju sēdēs, pašvaldībnieku saietos un jo īpaši sociālajos tīklos izskanējuši vairāki tiešām nopietni uzbrukumi žurnālistiem un medijiem, kas liecina par to, ka vismaz daļai no politiskās elites ir visai maz sajēgas gan par demokrātiju, gan...
Ir pagājis mēnesis, kopš Latvijas iedzīvotāji un pašvaldības uzņem Ukrainas kara bēgļus. Viņu skaits turpina pieaugt ar katru dienu. Ar iedzīvotāju gādību un pašvaldību aktīvu iesaistīšanos bēgļiem tiek gādātas mājas, apzinoties (vai reizēm varbūt arī ne), ka šī situācija neparedzamā agresora – Krievijas – dēļ, var ne tikai ievilkties uz nenosakāmu laiku un pavisam noteikti...
Būs! Nē – nebūs! Aptuveni tāda ir saīsinātā versija diskusijai, kas notika redakcijā, mēģinot paredzēt, kā tad būs ar Covid-19 šī gada rudenī. Interesanti, ka viennozīmīgas atbildes, cik gadījies lasīt, nav arī jomas ekspertiem. Kā paši neslēpj, tas tādēļ, ka šis vīruss pārsteidzis ne vienu reizi vien, īpaši jau ar savu spēju mutēt jeb pārveidoties....
Pirms 73 gadiem laukos saimnieki iekopa savu zemi, greznoja savu sētu un nevienam prātā neienāca, ka vienā naktī kāds iebruks, apcietinās gan bērnus, gan sirmgalvjus – visus, kas tobrīd atradās mājās, salādēs cilvēkus lopu vagonos un aizvedīs uz Sibīriju! No Latvijas, kā vēsta arhīvu materiāli, izsūtīja 42 149 cilvēkus, bet faktiski izsūtījumā atradās 44 191...
Tikai nepagurt, nepierast, nesamierināties!... Pieķeru sevi, ka jau vairāk nekā nedēļu atkal un atkal to sev gan domās atkārtoju, gan arī – kopā ar kolēģiem plānojot katru nākamo laikrakstu. Tas tāpēc, ka, manuprāt, – pagurums no nepārtrauktās bēdu un nelaimju pilnās informācijas plūsmas, negribēšana zināt par zvērībām un šausmām, kas joprojām notiek Ukrainā, sevis pažēlošana,...
Ir dažas spilgtas bērnības ainiņas par tā laika ārzemju viesiem Latvijā. Uz absolūto objektivitāti nepretendēju, jo tās tomēr ir un paliek atmiņas, taču sajūtu līmenī tāda, varētu teikt, zoodārza iemītnieka noskaņa, jo mana uzmanība tika nopirkta, piemēram, ar košļājamo gumiju vai kādu citu sīkumiņu. Vēlāk, jau skolas laikā līdz mums atceļoja, piemēram, ziedotāju sagādātas «Bībeles», ...
Lai arī jau tagad skaidrs, ka karš Ukrainā ienesīs (jau ir ienesis!) pārmaiņas visā Eiropā, tomēr tas nenozīmē, ka ekonomiskā dzīve apstāsies. Būs lietas, ar kurām nāksies rēķināties vairāk nekā jebkad agrāk, un mums – mūsu valstij un iedzīvotājiem – diemžēl vajadzēs tikt galā ar uzdevumiem, ko iepriekšējās valdības tā vienkārši... – nav paveikušas. Pašreizējai...
Šobrīd, līdzīgi kā daudziem, dienu ierastā kārtība šķiet pazudusi uz neatgriešanos – diena sākas un beidzas ar nepārvaramu sirds drebēšanu – kā Ukrainā?!?... Arī nakstmieru par tādu var saukt visai nosacīti – wachapp ziņas ar dažādiem jautājumiem un ziņu pārsūtījumiem pienāk vēl krietni pēc pusnakts un jau atkal atsāk savu ritējumu vēl krietni pirms 6.00...
Nedēļas sākumā Latvijas Radio ziņoja, ka Latvija pērn par Krievijas gāzi samaksājusi ap 400 miljoniem eiro, tātad dienā – teju miljonu eiro. To bija izrēķinājis Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks, inženierzinātņu doktors Edgars Vīgants. Skaitlis milzīgs, un tieši tas tagad daudz vairāk nekā citkārt liek domāt par mūsu pašu atkarību no Krievijas. Kamēr katru dienu klausāmies,...
Laikā, kad tapināju iepriekšējo redakcijas sleju, kas lielā mērā tika veltīta dezinformācijai sociālajos tīklos, Putins un viņa armija vēl tikai tirinājās pie Ukrainas robežas. Aptuveni nedēļu vēlāk situācija kļuvusi sliktāka…daudz, daudz sliktāka. Ukrainā pat miera (it kā!) sarunu laikā Krievijas armija tikai pastiprinājusi savu agresiju, nežēlīgi apšaudot civiliedzīvotājus. Ir taču tik ērti izšaut raķetes no...
Nakts no 23. uz 24. februāra pasaules vēsturē ierakstīta ar asins smārdu. Kaut arī prāts zināja, ka varmāku no Krievijas nekas nepārliecinās, tomēr dzīva bija arī cerība, ka saprāts, diplomātija spēs novērst ļaunāko. Bet diemžēl brīnumi notiek visai reti, un nu atliek tikai minēt, vai jel kāda paaudze Eiropas valstīs savu Zemes dzīvei atvēlēto laiku...
Pirms kāda laika jau rakstīju redakcijas sleju ar līdzīgu nosaukumu, aicinot padomāt, kāda pasaule tepat, Latvijā, mūs sagaida, pandēmijas laikam beidzoties. Toreiz dalījos bažās par to iespaidu, ko citādā dzīve būs nodarījusi kultūrai un izglītībai. Arī tagad, jāatzīst, zināms uztraukums par šīm mūsu nācijai vitāli svarīgajām jomām nav zudis, lai gan ir saņemti vairāki ļoti...
Pirms neilga laika pašvaldība ziņoja, ka uzņēmums «Krants» Lapmežciemā likvidē komunālo maksājumu kasi. Iemesls? Nenoticēsiet, – ”valdības izsludinātā ārkārtas situācija un noteiktie ierobežojumi”. Laikā, kad visā valstī tiek runāts par to, ka beidzot, beidzot pagājušā gada oktobrī ārkārtas situāciju varētu atcelt, atsaukties uz ko tādu liecina vai nu par vienkāršu atrakstīšanos, vai... gatavošanos 1. aprīlim....
Reiz kaut kur salasīta atziņa – cilvēki labprātīgi skatās šausmu filmas, jo tas ir kā savdabīgs psiholoģiskais treniņš, proti, liek darboties smadzeņu šūnām, kas izstrādā iespējamos scenāriju par to, kā būtu, ja būtu, un, nez, planētai uzbruktu, piemēram,... citplanētieši. Reālas krīzes gadījumā, kurai nebūt nav jābūt ārpuszemes civilizāciju ierosinātai, ļoti iespējams, tas var palīdzēt ja...
Kad runājam par konkurencei, tad parasti iedomājamies dažādas saimnieciskās un uzņēmējdarbības jomas, kurās ir labi daudz iespēju sacensties. Tomēr ir kāda joma, kurā šī konkurence nereti ir daudz lielāka, turklāt ar daudz nozīmīgāku ietekmi uz vietējo kopienu, uz ciemu vai pat pagastu, – un tā ir izglītība. Vai, vienkārši runājot – skola. Lai arī arvien...
Vakar Rīgā notika protesta akcijas, kurās tika prasīts atcelt visus ar Covid 19 saistītos ierobežojumus. Šķiet, šai akcijai gan vairāk bija priekšvēlēšanu raksturs, jo starp protestētājiem tika manīts arī Ainars Šlesers, kura aktivitātes acīmredzami liecina par gatavošanos gaidāmajām vēlēšanām, un paņēmienos, kā to veikt, Šlesera kungs nekad nav bijis pārāk izvēlīgs. Daudzi akcijas dalībnieki, kā...
Kad pirms vairākām nedēļām piedzīvojām mūsu praksē un arī nekur citur miera laikā nepieredzētu gadījumu un pie jums, lasītājiem, nenonāca jau iespiešanai nodota avīze, jau tajā pašā vakarā sapratām, ka mūsu lielākā ”nepārvaramā vara” šajā situācijā ir lielā valsts monopoliestāde Latvijas Pasts. Uzzinājuši par ugunsgrēku vienā tipogrāfijā, pārdesmit minūšu laikā atradām divas citas un, neskatoties...
Negribētu būt to pārdevēju, veikalu vadītāju un īpašnieku vietā, kas ne tikai šodien, bet, ticams, vēl gana ilgu laiku tiks sunīti par to, ka ”vella” kaste jeb iepakojuma taromāts neņem pretī, depozīta sistēmu gaidot, sataupīto un pa malu malām salasīto taru. Neņem un neņems arī! Šis nu reiz ir gadījums, kad pat mēs žurnālisti, kas...
Lasot par Latvijas Slēpošanas federācijas kaislībām potenciālo kandidātu izvēlē ziemas olimpiskajām spēlēm, garām nepaslīdēja fakts, ka viens no iemesliem, kāpēc viens vai otrs kandidāts noraidīts, jo... par nebūšanām ar federāciju potenciālie kandidāti bija sūdzējušies presei. Tātad, kā noprotams, izvilkuši uz āru “netīrās zeķes un citas lupatiņas...” Tas, saprotams, izbrīnīja. Lai arī kašķi ap olimpiskajām spēlēm...
Pirms dažiem gadiem mediju virsrakstus pāršalca ziņa, ka “veģetārieši dzīvo ilgāk”! To apliecinot pētījums, kas veikts vairāku gadu garumā. Vēlāk gan izrādījās, ka žurnālistu interpretācija nav gluži precīza, jo sešu gadu garumā tika pētīta konkrēta sabiedrības grupu – septītās dienas adventisti, kas izvairās ne vien no gaļas ēšanas, bet arī no kaitīgiem ieradumiem, to skaitā...
Deg barikāžu atmiņu ugunskuri, notiek piemiņas pasākumi tiem, kuri tolaik atdeva dzīvību par atgūto brīvību. Tie, kuri šo laiku piedzīvoja un pārdzīvoja, dalās atmiņās. Izaugusi jauna paaudze, kas par barikādēm zina tikai no vecāku un muzejos stāstītā. Arī paaudze, kas savulaik pieredzējusi karu, lielākoties šo pasauli jau ir atstājusi. Viņu bērni, kas tagad jau ir...
Ar šo laikraksta numuru, kurā publicējām pēdējo daļu ”100 dienu” diskusijai ar domes vadību un citiem domē iekļuvušo partiju pārstāvjiem, savu parādu vispirms jums, cienījamie lasītāji, un arī pašiem deputātiem jūtamies atdevuši. Un atzīsimies, arī paši līdz ar to esam ieguvuši ļoti labu atskaites punktu, lai gan saprastu, gan arī turpmāk spētu izvērtēt, kas un...
Pirms pāris dienām atzīmējām nozīmīgu jubileju – Latvijas presei, turklāt tieši latviešu valodā rakstošajai apritēja 200 gadu. Vēstures liecībās redzams, ka 1822. gada 5. janvārī Lestenes mācītāja Kārļa Vatsona redakcijā Jelgavā tiek izdots pirmais latviešu valodā iznākošā laikraksta «Latviešu Avīzes» numurs. Kā mūsu «Gadagrāmatas» jaunākajā laidienā raksta vēsturnieks Agris Dzenis un arī pirms tam uzsvēruši...
