Gluži vai palēcos, kad 13. augusta raidījumā «Rīta Panorāma» izdzirdēju veselības ministra Hosama Abu Meri skaidrojumu par to, kāpēc Tukuma slimnīca kā pirmā un arī visskaļāk iebildusi pret ministrijas iecerēm ar pilnu tvaiku dzīt uz priekšu it kā divus gadus ar milzu pūlēm sagatavoto slimnīcu reformu. Izrādās, tas esot ”tīri politisks jautājums” un vēlme absolūti nepelnīti iegūt augstāku līmeni! Kaut kas neiedomājams! – tā ministrs. Bet, atbildot uz jautājumu, vai slimnīcām, kas ar savu jauno statusu kaut kādā ziņā ir neapmierinātas, būtu arī iespējams ko mainīt, ministrs bija vēlīgs – jā, protams, ”viņiem ļoti jācenšas, ar datiem, faktiem ir jāpierāda”…

Laikam man tomēr gadu un pieredzes joprojām ir par maz – jo tiešām esmu ne tikai izbrīnīta, bet arī ļoti sašutusi par to, ka var tā melot un pat nepieminēt patiesos konflikta iemeslus! Un iemesls ir viens – visām reģionu slimnīcām (vai kā nu tās tur tai sadalījumā sauc) bez brīdinājuma jau gada sākumā, 5. janvārī, tika atņemts ievērojams līdzekļu apjoms. Tieši mūsu slimnīcai vislielākā naudas summa. Vienpusēji tika noteikts, ka turpmāk par viena pacienta ārstēšanu Tukuma slimnīcai vairs nemaksās iepriekš apsolītos 1020 eiro, bet tikai 800! Ak, tas nesedz izmaksas?! Ak, budžets jau saplānots un līdzekļi vajadzīgi attīstībai?! Ak, tagad nesanāks algas uzrunātajiem speciālistiem? Ņem, ko dod, citādi… nedabūsi neko! Tieši tā sākās šis gads mūsu un ticu, ka arī daudzās citās pēc būtības novadu slimnīcās.

Balvu slimnīca, piemēram, izrēķināja, ka vairs nevarēs atļauties Dzemdību nodaļu… (Un nevis slimnīca laikus par to nepaziņoja, bet Nacionālais veselības dienests nostādīja fakta priekšā, nebrīdinot atņemot naudu!) Arī Tukuma slimnīcā ātri izrēķināja, ko tas nozīmēs… Budžetā peļņas vietā ar vienu rāvienu radušies zaudējumu draudi 500 000 eiro apmērā! Un jā, nu ļoti ”politiski” – ar iebildumu vēstuli ministrijai – sāka arī pierādīt, ka tās rīcība ir aplama, negodīga un nav balstīta uzticamos aprēķinos. Jo tajos bija izmantoti 2017. un 2020. gada dati. Domājiet, kāds uzklausīja, centās argumentēti ko paskaidrot, piedāvāja kādus kompromisa variantus? Lika drusku pagaidīt! Tieši tā – gan uz mūsu, žurnālistu, gan uz pašvaldības un slimnīcas vadības jautājumiem atbildes bija izplūdušas un neskaidras – sak, vērtējam, rēķinām, domājam… Un pēkšņi, bac!– jau Ministru kabinetam pastumts lēmums – reforma gatava!

Bet iedziļinoties… Visa tā muldēšana par uzlabojumiem, augstajiem medicīniskās aprūpes kvalitātes rādītājiem un ekskluzīvajām iespējām, ko it kā divus gadus bīdītā un nu beidzot izbīdītā reforma dos visiem Latvijas iedzīvotājiem un jo īpaši mums – reģionos dzīvojošajiem – taču nav ne plika graša vērta. Ir tiešām pilnīgi vienalga, kā kuru slimnīcu sauc, bet skaidrs, ja veselības aprūpi kāda novada slimnīcā atstāj bada maizē, tad cietēji būsim tieši mēs – šeit dzīvojošie! Jā, jā zinu, arī kopienas ”viss slikti” iebildumus par to, cik slikta slimnīca un kā te nav ko meklēt, jo var taču uz Rīgu aizbraukt!...Un jā, kas tad ir tie 60 km līdz Rīgai! Viena vīle, un Ikšķile!

Bet realitāte diemžēl ir gluži cita. Stundām garās ”ātro” rindas pie Stradiņiem un tās Uzņemšanas nodaļā nav kāds atsevišķs un vienreizējs gadījums – tā ir sistēmiska nelaime, jo nevar, vienkārši nevar Stradiņi uzņemt daudzmaz pieņemamā ātrumā visus tur aizvestos slimniekus! Tāpat kā trīs līdz četras Neatliekamās palīdzības brigādes, kas šobrīd darbojas mūsu novada teritorijā, manuprāt, tomēr nevar tikt galā ar visiem izsaukumiem, jo īpašu kādās, teiksim tā, sastrēguma situācijās…

Un tad vēl tie gana biežie gadījumi, kad Rīgas slimnīcas ar ”ātrajiem” atvestos novadu pacientus pēc apskates vienkārši izliek uz ielas. Labi, ja cilvēkam tiešām veselība uzlabojusies un ir iespējas sazināties ar tuviniekiem. Bet domāju, teju katrā ģimenē nu jau ir pa kādam patiesībā traģiskam stāstam, kad kāds vecāka gadagājuma, ļoti jau apjucis tuvinieks bez telefona un naudas Rīgā ir palaists pa slimnīcas durvīm savā vaļā… Un ja vēl padomā, ka ir taču cilvēki, kam nav ātri reaģēt spējīgas ģimenes līdzās, kam nav sava transporta un nav jau arī naudas, lai atpakaļ mājās tiktu?

Bet arī bez visa šī tik lielā novadā kā Tukums sava slimnīca ir vajadzīga! Jā, varbūt Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir bišku jāpamaina prasības un nevajag ārstus, kas mācījušies n-tos gadus, ar superspecializācijas prasībām par muļķīšiem taisīt. Jā, varbūt reformas vietā beidzot vajag saņemties drosmi un iedibināt pilnīgu veselības apdrošināšanas sistēmu? Varbūt beidzot laiks arī parevidēt tā saukto kvotu sistēmu? Ir ļoti daudz jautājumu, kas medicīnas aprūpes jomā nav sakārtoti. Melojot, manipulējot ar skaitļiem un atņemot novada slimnīcām naudu, neviena no tām atrisināta netiks.

Agnese Leiburga

Raksti

Kad citu dzīvībām – sīknaudas svars