Vēl nebūt nav noplakušas vēlēšanu kaislības, jo nu jāveido koalīcija, jauna valdība. Tomēr dzīve  un  darbs turpinās. Vēl joprojām ministri strādā savos amatos un arī dažādu rangu ierēdņi saņem atalgojumu par savu ikdienas darbu. Skatoties Latvijas Televīzijas ziņu dienesta sagatavoto reportāžu no Grebņevas robežkontroles punkta, neviļus rodas jautājums, vai tiešām dzirdu un redzu pareizi, vai tiešām tas notiek Latvijā? Reportāžā tiek stāstīts par ukraiņu bēgļiem, kas vairākas diennaktis pavadījuši zem klajas debess, pārciešot gan lietavas, gan krievu robežsargu pazemojumus Krievijas pusē gaidot, kad būs iespēja šķērsot robežu. Un izrādās, ka, pārnākot robežu, ukraiņi, kuri bēg no okupētajām teritorijām, tāpat tiek pakļauti izmirkšanai lietū, palikšanai zem klajas debess līdz pat vairākām stundām un līdz pat diennaktij, kamēr atnāk autobuss. Pārsteidzoši arī tas, ka robežkontroles punktā nav nevienas tualetes. Jājautā, kā tad tie, kuriem robeža bija jāšķērso līdz šim, turklāt vēl garās rindās, iztika?  Pirms vairākiem gadiem preses slejās un ziņās lasījām, ka robežkontroles punktam piešķirti līdzekļi modernizācijai…

Situāciju palīdz glābt Ludzas novada dome un biedrība „Tavi draugi” un nu jau arī sabiedrība Rīgā ziedojot kafiju, pārtiku, ko var ātri pagatavot aplejot ar karstu ūdeni. Bet tas ir daudz par maz, salīdzinot ar to, kāda palīdzība šeit būtu nepieciešama un tomēr, tā neprasa pārāk lielus līdzekļus. Kuriozākais, īstenībā sāpīgākais tas, ka apmēram pirms nedēļas šeit viesojies arī Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, kurš redzēto atstāstījis valdības sēdē, taču  lemšana valdībā, kā situāciju risināt, gaidāma tikai vēl šīs nedēļas beigās. Nudien nav grūti iedomāties, cik vēl ilgs laiks paies, līdz reālai palīdzībai ukraiņu bēgļiem. Līdzīga situācija esot vēl divos citos robežkontroles punktos. Vai tiešām nepieciešami speciāli lēmumi, lai aizvestu tualetes, noorganizētu pretī autobusus, kur paglābties no lietus? Cik neskaitāmi daudzus tūkstošus šī valsts palīdzība izmaksātu? Ja problēma bija un valdības sēde arī bija, kāpēc nerisināja uzreiz? Otru līdzīgu nevarības piemēru nodemonstrēja problēmas ar jaunās kārtības ieviešanu skolēnu ēdināšanā Rīgā: ja nedarbojas jaunā ēdināšanas reģistrācijas sistēma, tad nu ne kādi… (Tas, kāpēc valsts nauda ieguldīta šādā sistēmā tāpat kā E veselībā, kas nedarbojas vai darbojas slikti, tie jau ir citi stāsti).  Atceros laikus, kad brīvpusdienu visiem nebija un naudu par pusdienām savāca  klases audzinātājs un attiecīgi noziņoja, cik ēdāju būs un nebija nekādu problēmu! Tagad tā ir problēma, ko televīzijas ziņās apspriež ne vienu dienu vien.

Protams, politiķi šobrīd aizņemti ar koalīcijas un jaunās valdības veidošanu. Jau tiek runāts, kuri varēs ieņemt ministra krēslu un kuriem dažādu noteiktu kritēriju dēļ tas būs liegts. Un nereti katrs ministrs savā tuvumā vēlas redzēt sev tīkamus ierēdņus, kā tas, piemēram, bija Zemkopības ministrijā. Vai tas nav viens no iemesliem, kāpēc birokrātijas saites kļūst aizvien ciešākas un kāpēc esam atradinājušies nepieciešamības gadījumā pieņemt ātrus, patstāvīgus lēmumus un arī būt par to atbildīgi?