Līdz šim uz jaunās valdības veidošanas lietām raudzījos salīdzinoši mierīgi un iecietīgi. Politika taču galu galā ir dažādu interešu un viedokļu saskaņošanas māksla. Un intereses, kā zināms, mēdz būt ļoti dažādas… Padižosies, pamērīsies pēc principa kurš kūtī galvenais un, ņemot vērā nedrošo starptautisko situāciju un arī enerģētiskās krīzes draudus, žigli ķersies pie reāliem darbiem. Jo šajos apstākļos tas būtu tikai normāli, ja nākamā gada budžets uz Saeimu jaunā finansu ministra portfelītī nonāktu vēl novembrī vai, pašā sliktākajā gadījumā, decembra sākumā…

Diemžēl tagad jau pavisam droši var teikt, ka tā nebūs. Apvienotā saraksta daudzprofila interešu kopa, kā redzams, pat valsts augstāko – Saeimas priekšsēdētāja – amatu dabūjusi, mierā neliekas. Tukšu salmu kulšana (Tavars), vīzdegunīga pārgudrība (Pīlēns) un augstprātīgas pamācības, kas kam un kā jādara (Smiltēns) – tie nu ir galvenie ”argumenti”, ar kuriem šī ”profesionāļu” kopa acīmredzami bloķē, iespējams, Kariņa vadītās valdības veidošanu. Vai tiešām valsts un nācijas nākotnes vārdā? Un ko tad īsti šie vairumā gadījumu dažādās partijās pabijušie un vēl pavisam nesen krimināli apsūdzēto Lembergu (arī Šķēli un Gobzemu) slavējušie salasītās partijas pārstāvji grib panākt? Tieši viņu iepriekšējo politisko ”biogrāfiju” dēļ nav ne mazākās ticības, ka šī nu būs tā kompānija, kas ar burvju nūjiņas palīdzību (citādi jau tādas lietas nenotiek!) pēkšņi atrisinās visas valstī līdz šim valdījušās nejēdzības.

Žēl, bet arī tas ir fakts, ka politiķu vidū ir daudz ļaužu, kas varā saskata iespēju galvenokārt sakārtot savas un sev pietuvināto labklājības lietās. Tāpēc visas tās augsta lidojuma frāzes par ”nesamierināmām ideoloģiskām pretrunām” un tukšmuldēšanu par saimniecisko augšupeju, ko tieši tagad valstij izšķirīgi jānodrošina, citādi kā par cenas uzsišanu, lai dabūtu labākus amatiņus un attiecīgi lielāku ietekmi, tiekot pie naudas ”jautājumu risināšanas”, nenosauksi. Tieši tāpēc – lai pašiem, labumus dalot, tiktu vairāk, nevis kādu citu nesamierināmu iemeslu dēļ – aiz koalīcijas borta arī bija jāatstāj progresīvie. Esmu pārliecināta, ka tieši tāpēc, ka liela dalāmā nauda varētu aiziet no pašu teikšanas, un nekādu citu iemeslu dēļ topošie partneri tik ļoti iebilda pret jaunās enerģētikas ministrijas izveidi.

Nu bet tagad, tagad kas par vainu?! Amati taču sadalīti un – pat vairāk nekā dāsni! Nenotiek tieši un tikai tā, kā Pīlēns grib, saka un uzskata par pareizu? Varbūt tāds arī ir mērķis – Kariņš paiet malā un Pīlēns sastāda valdību? Bet kas viņš vispār tāds ir? Izcils arhitekts un uzņēmējs? Droši vien, ka joprojām ir. Vai politiķis? Diezin vai. Pirmkārt, jau kaut vai tāpēc, ka vēlēšanās nestartēja un arī nevienas politiskās partijas biedrs šobrīd, kopš izstājās no Tautas partijas, viņš nav. Un vēl, redzot, kā viss notiek, par visiem 100 jāpiekrīt mūsu novadnieka Māra Paidera raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» teiktajam, ka Pīlēns savu darbošanos politikā uztver kā uzņēmuma vadīšanu, kur viņš, protams, galvenais. Un ne jau nu tāds, kas saskaņo intereses un ieklausās citu viedokļos. Priekš kam, ja reiz viņš ir īpašnieks – pats gudrākais, pareizākais un tāds, kam vienmēr pēdējais vārds; kas pieradis, ka viņa idejas un pavēles tiek īstenotas nekavējoties?!…

Bet pēdējo punktu tam, lai šī Brīvības kara dalībnieku piemiņai veltītā sleja pārvērstos par politikas vērotāja sašutumu, pielika «Rīta Panorāmā» redzētā Smiltēna izrunāšanās, tai skaitā vīzdegunīgi norādot, ka, lūk, nez kādēļ tieši Kariņam (un vienīgi viņam!) ir ”pienākums ieklausīties partneros un nākt ar kompromisu”. Un tam seko augstākais lidojums, atgādinājums, ka mums ir parlamentāra demokrātija un tāpēc… Tāpēc kas? Kariņam jādara tas, ko un kā grib Smiltēns, Pīlēns, Tavars un Co?! Bet Smiltēnam un citiem, kas laikam vairs īsti neatceras, ko nozīme parlamentārā demokrātija, gribētos arī atgādināt, ka tajā cita starpā vērā ņemama ir arī vēlētāju griba. Un tā skaidri pasaka: nu nav Apvienotajam sarakstam nekāda vairākuma! Lai kā te neiztaisītos, viņiem Saeimā ir TIKAI 15 vietas. Visvairāk balsu un arī vietu ir Jaunajai vienotībai. Taču, jā, arī tās nedod absolūtas tiesības uz varu, kādu acīmredzami sev gribētu dabūt pīlēnsmiltēnieši…

Jā, laikam pārāk daudz esam savēlējuši tādus, kam ne tikai viena, bet dažam pat visas četras kājas ir vairāk tā kā no āža. Un ar āžiem, kā zināms, nekādas aršanas nav…