Gājēju pārejas Tukumā ir temats, par ko runāts un rakstīts neskaitāmas reizes.  Šoreiz iemeslu satraukumam radīja fakts, ka pēc Kurzemes ielas pārbūves nav plānots atjaunot gājēju pārēju Kurzemes iela, kur tā savieno, nosacīti runājot, ietvi no mazās maksimas uz «Mego veikalu. Sākotnēji domājām, ka pāreja nav atjaunota, jo vēl jau ielu pārbūvē un zīmes uzlikt gan jau pagūs, taču nedaudz tālāk pie «Narvesen» kioska pārejas zīme tomēr jau uzlikta…

Mēģinājām uz vietas izdomāt, kādas ir alternatīvas, bet nācās secināt, ka, piemēram, nākot no maksimas puses, nav citas iespējas, kā šķērsot ielu tieši tajā vietā, kas jau pirms gadiem tur tika ierīkota, jo, palūkojoties pa labi – ietves nav, un pa kreisi – arī ne. Protams, var iziet cauri Kurzemes ielas 3. nama pagalmam, taču to būs grūti izdarīt vecam cilvēkam, mammai ar bērnu ratos un invalīdam ratiņkrēslā, jo veikala stāvlaukumu apjož paaugsta apmale. Protams, cilvēki arī tagad iet ielai pāri, bažīgi skatoties, vai nedrāžas automašīnas, kas diemžēl samērā reti ievēro 30 kilometru ātruma ierobežojumu darba laikā…

Par lēmumu noņemt pāreju jābrīnās vēl arī tāpēc, ka ikdienā to izmanto daudzie Kurzemes, Spartaka un Celtnieku ielas iedzīvotāji, vecāki ar bērniem, kas dodas uz bērnudārzu… Kad apvaicājos, vai kāds zina, ka pāreju noņems, visi bija pārsteigti, jo par to nekur nav ticis runāts. Piemēram, koku ciršana apspriesta, bet kāpēc pāreja ne?! Labs jautājums.

Kad reiz par pārejām un satiksmi runājām ar kādu tukumnieci, kas cēla trauksmi par ieceri noņemt gājēju pāreju Spartaka un Raudas ielas krustojumā, arī iedzīvotājus par to neinformējot, viņa aicināja aizdomāties par to, ka pamazām vien pat pilsētā par galvenajām paliek automašīnas. Jo – ja uz ielas uzbrauks gājējam, kurš iet, kur pats iedomājas, viņš arī būs vainīgs, bet uz pārējas – vainīgs autovadītājs, tāpēc jau pārejas noņem, jo pašvaldība par katru cenu vēlas izdabāt autovadītājiem nevis gājējiem, kuru vidū turklāt ir ļoti daudz bērnu, kas uz skolu un mājās iet ar kājām…

Tas, protams, ir viedoklis. Un tomēr. Pāreja nav kas tāds, ko vienā dienā var ierīkot un nākamajā noņemt. Pieradinot sabiedrību ielu šķērsot vienā vietā, ir jāuzņemas liela atbildība. Tāda pati – lielai atbildībai ir jābūt arī tad, ja kādu no pārejām plānots noņemt, turklāt, kā šajā gadījumā – tranzītielā, ka jau tā gluži nepiemēroti iekārtojusi pašā pilsētas vidū. Ko ieteikt bērnam, kas no mazotnes radināts ielu pilsētā šķērsot tikai pa gājēju pārejām un arī pieradis, piemēram, Kurzemes ielu šķērsot pa konkrētu gājēju pāreju? ”Skrien pāri, kamēr nenāk auto?!” Tikai – vai ikviens bērns spēj līdz galam novērtēt, cik tuvu vai tālu ir automašīna, kuras šoferis ne vienmēr apzinīgi pilda visus satiksmes noteikumu, tai skaitā tos, kas paredz noteiktu ātruma ierobežojumus konkrētajā ielas posmā?

Ir arī cits viedoklis. Ir zināms, kāpēc pašvaldības Satiksmes komisijai ir vēlme noņemt pārejas, jo – uz tām notiek nelaimes gadījumi, kuru iemesls nereti ir tie paši bērni un jaunieši, kas, piemēram, ar elektrisko skrejriteni vai velosipēdu, vienkārši runājot, mauc, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Protams, arī šādas situācijas daudzi būs piedzīvojuši un pārmetuši krustu laimē, ka nav braucēju notriekuši. Ko lai piebilst? Ka būs tieši tā, kā notiek, varēja paredzēt jau pirms sešiem gadiem, kad valstī mainīja Ceļu satiksmes noteikumus, atļaujot velosipēdistam šķērsot gājēju pārēju, nenokāpjot no velosipēda, bet – gājēja ātrumā. Tikai šos pēdējos divus vārdus liela daļa ir piemirsusi.