Katra ziņa par mediķiem, kas viltotu sertifikātu izsniegšanu ir padarījuši par ienesīgu peļņas avotu, patiesībā ir bijusi gluži kā spļāviens sejā. Un neba tāpēc, ka kāds tamdēļ kļuvis bagātāks, bet gan tāpēc, ka tā ir spēle ar uguni – ar dzīvību, ar uzticēšanos mediķiem un arī tāpēc, ka – kā visām neatļautām spēlēm – šai...
Pirms kāda laika gadījās paniekoties ar virtuālu testu par to, kā tad nu es rīkotos, ja valstī pēkšņi būtu iestājusies krīze. Varu lepni sev uzsist uz pleciņa, jo savācu teju visus iespējamos punktus. Taču tajā pašā laikā saprotu, ka pārlieku pašpārliecināta tāpat nevaru būt, jo dzīve taču galu galā nepiespēlē atbilžu variantus, kur viens no...
Te nu mēs esam – kārtējie ierobežojumi un mājsēde! Šķiet, ka kopumā to uztveram kaut kā salīdzinoši mierīgi – galu galā nekas jau daudz nav aizmirsies no iepriekšējās reizes gada sākumā. Tik jāatsauc atmiņā, kā jāraksta Pašapliecinājumi, mazliet jāpielāgo ikdienas paradumi... Pat spējam pajokot, daloties pieredzē, kā pēc atļautā laika ”neatliekami staidzināt nocietušos suni” –...
Oktobra nogale izrādās gana depresīva. Gada sākumā tik ļoti gaidījām vakcīnu ar cerību, ka šoruden vairs nebūs jādomā par ārkārtas stāvokli un dažādiem ierobežojumiem, ka varēsim bez bažām par saslimšanu doties uz skolu, darbu un citās gaitās, ka varēsim apmeklēt teātrus un koncertus, svinēt valsts svētkus, būt kopā Ziemassvētkos un līksmi sagaidīt Jauno gadu, galu...
Divarpus tūkstoši jaunu saslimušo un 21 mirušais ir ceturtdienas skumjā Covid-19 bilance. Lasot šos skaitļus, kas patiesībā nav tikai skaitļi, kļūst mazliet baisi, apzinoties, ka diez vai ar triju mēnešu ierobežojumiem būs līdzēts, lai šo straujo saslimušo pieaugumu nobremzētu un redzētu vismaz jelkādu uzlabojumu. Un tas nekas, ka vakcinēties gribētāju rinda pie kultūras nama kļūst...
Īsti vairs nespēju atsaukt atmiņā to, kādas bija emocijas, kad pirmo reizi bērnībā iepazinos ar Eleonoras H. Poteres pagājušā gadsimtā radīto dzīvespriecīgās meitenītes Polliannas tēlu. Iespējams, pat kādu brīdi spēlēju grāmatā aprakstīto “prieka spēli” (tās uzdevums: katrā lietā un situācijā meklēt labo, priecīgo. Piemēram, Polliannas gadījumā – ja tev lelles vietā uzdāvina kruķus, priecājies par...
Kā paskaitījām redakcijā, ar šādu uzrunu savas pastāvēšanas laikā pie jums, mūsu cienījamie un arī uzticamie lasītāji, vēršamies jau 26. reizi – kopš 1997. gada, kad mūsu radošais kolektīvs aizrautīgi veidoja «Tukuma Ziņas» un par pastāvīgu uzņēmējdarbību un trešo vārdu avīzes nosaukumā nemaz nedomāja. Īsta, profesionāla žurnālistika politbiznesam neder Tas tāpēc, ka bijām aizrautīgi žurnālisti,...
Pašlaik dzīvojam tādā dīvainā laikā: daļa sabiedrības neuzticas ārstiem. Lielai daļai valsts iedzīvotāju nākas sadzīvot ar hroniskām kaitēm, jo valsts apmaksā tikai daļu no cilvēkam nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem, turklāt arī ne vienmēr tos efektīvākos pakalpojumus, taču mūsu maciņi diemžēl arī to nevar pavilkt... Tāpēc daudz ko noraksta uz cilvēka vecumu: sak, ko darīt, tie gadi,...
Nav pagājušas ne 100 jaunās domes dienas, bet no mantojumā saņemtā darbu maisa teju vai ik pārdienas izšaujas... te ragi, te nagi, te – plušķaina aste... Par ilgākā periodā saceptajiem «Piejūras» zaudējumu miljoniem laikā, kad turpinās kriminālie un tiesas procesi, šoreiz pat varam nerunāt.... Lai arī laikrakstā jau par to gari un plaši bijām rakstījuši...
Šī sleja noteikti nebūs nekas jauns tiem, kas tās lasa, jo par to, ka sabiedrībai jābūt aktīvai, esam rakstījuši daudzkārt. Un jo īpaši tad, kad pašvaldība izstrādā dokumentus, kas ļoti cieši skar mūs katru, mūsu ģimenes, darba vietas, Un viens no šādiem dokumentiem ir teritorijas plānojums. Lielākais un svarīgākais dokuments, kas nosaka ne tikai to,...
Gatavojoties šai slejai, ko redakcijā bijām nolēmuši veltīt Tēvu dienai, samulsu... Iespējams, tas tāpēc, ka pirms tam – arī jau, domājot par šo laikraksta numuru, – biju izlasījusi vairākus blāķus dažādu pētījumu un ieteikumu, kāda tad īsti ir tēva loma ģimenē, kādi ir svarīgākie uzdevumi, pienākumi un atbildība. Tad nu, kā varat nojaust, teorija man...
Nenoliedzami pandēmijas laiks mūsu dzīvē ienesis daudzas pārmaiņas un ne tās labākās. Un tomēr katram mākonītim ir arī maza zelta maliņa. Tieši šajā laikā cilvēki saprata, ka drošāk ir dzīvot, atgriežoties pie dabas: atgriežoties savās senču mājās, atrodot kādas pamestas mājas, kuras iegādāties, iekopt savu dārzu – kādas nu kuram ir iespējas un cik liela...
Mācību gads sācies. Saprotams, tajā ikvienam – bērniem, vecākiem, skolotājiem – būs daudz satraukumu, jautājumu, pārdzīvojumu, taču – vismaz pirmajā septembrī – visi bija priecīgi satikties, jo īpaši jau bērni. Tāpēc, neraugoties uz Covid-19 izplatības pieaugumu, Zinību dienas īpašaiss noskaņojums mudināja par to, “kā būs”, nedomāt, bet ļauties ziedu pušķiem, smaidiem un nemainīgajam šīs dienas...
Kaut bērnībā tīri labi patika izrīkot sētas sīkos un organizēt izrādes, ko, samaksājot ceriņlapu naudiņu, piespiedu kārtā-brīvprātīgi nācās noskatīties pagalmā samedītajiem kaimiņiem, pievērsties pedagoģijai tā pa nopietno nekad neesmu pat apsvērusi. Ne tādēļ, ka nepatiktu bērni. Tieši pretēji, gribētos ticēt, ka ar viņiem saprotos itin labi un – nezinu pat, kā lai to labāk noformulē...
Esmu absolūti pārliecināta, ka kovidsāga beigsies. Jā, vēl iespējami gan vīrusa izraisītās infekcijas uzliesmojumi, gan tiem sekojošas ekonomiskās un arī sociālās problēmas. Tām būs risinājumi. Ļoti ceru, ka tie būs atbildīgu, jēdzīgu un pārdomātu valdības un arī parlamentāriešu lēmumu rezultāts. Tāpat kā ceru, ka tās bažas un pretestību, nīgrumu un neiecietību, ko daudzos no mums...
Mūsu valsts ir sagaidījusi savu 30. dzimšanas dienu vai, pareizāk, apaļu gadadienu, kopš tā tika atzīta oficiāli. Tā kā vairāk esam ieraduši svinēt 4. maiju, kad par neatkarību tika nobalsots, šī diena parasti paiet daudz klusākā noskaņojumā. Lai gan patiesībā – tā ir kā zīmogs uz dokumenta. Tas nozīmēja, ka citas demokrātiskās valstis mūs pieņēma...
Nedaudz dīvaina sajūta, ka gandrīz tajā pat laikā, kad 1991. gadā notika augusta pučs, kad tik daudz cilvēku riskēja ar savu dzīvību, lai saglabātu brīvību Latvijai, antivakseri Rīgā rīko protesta akcijas pret valdību. No pieejamās informācijas gan grūti saprast, vai protesta akciju rīkotāji patiešām ir tie, kuri baidās no vakcinācijas un savu protestu izsaka atbilstošos...
Šobrīd Latvijā ir ap 60 reģistrētu partiju un partiju apvienību, tā liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija. Taču nav mājās zem tamborētas sedziņas jātur kristāla bumbu, lai spētu paredzēt, ka jau pavisam drīz šis skaitlis atkal varētu pieaugt, ja ņem vērā, ka jau pēc gada gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas. Arvien lielāka viļņošanās patiesībā manāma jau šobrīd....
Ik dienas mums nākas sastapties, kā tagad mēdz teikt, ar jauniem izaicinājumiem. Lielākā mērogā tie sagaidāmi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Kā noprotams, tad Eiropas Savienība šajā ziņā ir pasaules centienu avangardā. Tas, ka tik izšķērdīgi, kā līdz šim, tērēt dabas resursus nedrīkstam, tas ir jāsaprot katram no mums. Tomēr šis process ir gana sarežģīts gan...
Laikā, kad visā valstī bija noteikti stingri Covid-19 ierobežojumi, pieradām, ka darbiniekus valsts un pašvaldību iestādēs labāk netraucēt, jo uz tālruņa zvaniem reti kurš atbildēja, līdz ar to nokārtot vajadzīgo bija grūti, reizēm pat neiespējami. Nereti pat nebija skaidrs – vai pati iestāde Covid-19 laikā strādā vai nē, jo, palīdzot iedzīvotājiem kārtot dažādus jautājumus, sapratām,...
Karā kā jau karā – visi līdzekļi labi. Tā šobrīd, vismaz spriežot pēc sadursmēm virtuālajā telpā, var teikt par vakcinēšanās pretinieku aizvien pieaugošo aktivitāti. Jāpiebilst arī, ka šim cīniņam ir gan partizānu, gan hibrīdkara pazīmes. Pēdējo raksturo plašas puspatiesību, izdomājamu un arī klaju melu akcijas. Gluži kā bubuļi bērnu guļamistabās daži mīti apaug ar arvien...
Šāds jautājums radās, redzot, kā uzņēmīgi puiši ar trimeriem un traktoriņu pirms neilga laika ar milzu entuziasmu metās virsū dažiem Milzkalnes daudzdzīvokļu māju apkārtnes zāles stiebriem. Tā kā lietus (lietus, nevis pāris pilienu izpratnē) šai pusē nav redzēts nedēļām ilgi, ir skaidrs, ka nav arī zāles, tāpēc pļaušanas rezultāts bija vien... milzu putekļu mākonis... Mēģinot...
Ganoties sociālajos tīklos, teju vai netīšām uzdūros intervijai ar pētījumu centra «SKDS» direktoru Arni Kaktiņu, kurš izteicies: nez, vai valsts mums vēl 20 gadus izvilkšot. Par to, cik korekti ir publikācijas autora izcēlumi intervijā un precīza statistikas datu interpretācija, iespējams, var pastrīdēties. Proti, gribas ticēt, ka dusmīgi sakāvnieciskas aptauju atbildes (61% neticot Saeimai, 51% –...
