Redakcijas sleja

Nenoliedzami pandēmijas laiks mūsu dzīvē ienesis daudzas pārmaiņas un ne tās labākās. Un tomēr katram mākonītim ir arī maza zelta maliņa. Tieši šajā laikā cilvēki saprata, ka drošāk ir dzīvot, atgriežoties pie dabas: atgriežoties savās senču mājās, atrodot kādas pamestas mājas, kuras iegādāties, iekopt savu dārzu – kādas nu kuram ir iespējas un cik liela...

Mācību gads sācies. Saprotams, tajā ikvienam – bērniem, vecākiem, skolotājiem – būs daudz satraukumu, jautājumu, pārdzīvojumu, taču – vismaz pirmajā septembrī – visi bija priecīgi satikties, jo īpaši jau bērni. Tāpēc, neraugoties uz Covid-19 izplatības pieaugumu, Zinību dienas īpašaiss noskaņojums mudināja par to, “kā būs”, nedomāt, bet ļauties ziedu pušķiem, smaidiem un nemainīgajam šīs dienas...

Kaut bērnībā tīri labi patika izrīkot sētas sīkos un organizēt izrādes, ko, samaksājot ceriņlapu naudiņu, piespiedu kārtā-brīvprātīgi nācās noskatīties pagalmā samedītajiem kaimiņiem, pievērsties pedagoģijai tā pa nopietno nekad neesmu pat apsvērusi. Ne tādēļ, ka nepatiktu bērni. Tieši pretēji, gribētos ticēt, ka ar viņiem saprotos itin labi un – nezinu pat, kā lai to labāk noformulē...

Esmu absolūti pārliecināta, ka kovidsāga beigsies. Jā, vēl iespējami gan vīrusa izraisītās infekcijas uzliesmojumi, gan tiem sekojošas ekonomiskās un arī sociālās problēmas. Tām būs risinājumi. Ļoti ceru, ka tie būs atbildīgu, jēdzīgu un pārdomātu valdības un arī parlamentāriešu lēmumu rezultāts. Tāpat kā ceru, ka tās bažas un pretestību, nīgrumu un neiecietību, ko daudzos no mums...

Mūsu valsts ir sagaidījusi savu 30. dzimšanas dienu vai, pareizāk, apaļu gadadienu, kopš tā tika atzīta oficiāli. Tā kā vairāk esam ieraduši svinēt 4. maiju, kad par neatkarību tika nobalsots, šī diena parasti paiet daudz klusākā noskaņojumā. Lai gan patiesībā – tā ir kā zīmogs uz dokumenta. Tas nozīmēja, ka citas demokrātiskās valstis mūs pieņēma...

Nedaudz dīvaina sajūta, ka gandrīz tajā pat laikā, kad 1991. gadā notika augusta pučs, kad tik daudz cilvēku riskēja ar savu dzīvību, lai saglabātu brīvību Latvijai, antivakseri Rīgā rīko protesta akcijas pret valdību. No pieejamās informācijas gan grūti saprast, vai protesta akciju rīkotāji patiešām ir tie, kuri baidās no vakcinācijas un savu protestu izsaka atbilstošos...

Šobrīd Latvijā ir ap 60 reģistrētu partiju un partiju apvienību, tā liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija. Taču nav mājās zem tamborētas sedziņas jātur kristāla bumbu, lai spētu paredzēt, ka jau pavisam drīz šis skaitlis atkal varētu pieaugt, ja ņem vērā, ka jau pēc gada gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas. Arvien lielāka viļņošanās patiesībā manāma jau šobrīd....

Ik dienas mums nākas sastapties, kā tagad mēdz teikt,  ar jauniem izaicinājumiem. Lielākā mērogā tie sagaidāmi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Kā noprotams, tad Eiropas Savienība šajā ziņā ir pasaules centienu avangardā. Tas, ka tik izšķērdīgi, kā līdz šim, tērēt dabas resursus nedrīkstam, tas ir jāsaprot katram no mums. Tomēr šis process ir gana sarežģīts gan...

Laikā, kad visā valstī bija noteikti stingri Covid-19 ierobežojumi, pieradām, ka darbiniekus valsts un pašvaldību iestādēs labāk netraucēt, jo uz tālruņa zvaniem reti kurš atbildēja, līdz ar to nokārtot vajadzīgo bija grūti, reizēm pat neiespējami. Nereti pat nebija skaidrs – vai pati iestāde Covid-19 laikā strādā vai nē, jo, palīdzot iedzīvotājiem kārtot dažādus jautājumus, sapratām,...

Karā kā jau karā – visi līdzekļi labi. Tā šobrīd, vismaz spriežot pēc sadursmēm virtuālajā telpā, var teikt par vakcinēšanās pretinieku aizvien pieaugošo aktivitāti. Jāpiebilst arī, ka šim cīniņam ir gan partizānu, gan hibrīdkara pazīmes. Pēdējo raksturo plašas puspatiesību, izdomājamu un arī klaju melu akcijas. Gluži kā bubuļi bērnu guļamistabās daži mīti apaug ar arvien...

Šāds jautājums radās, redzot, kā uzņēmīgi puiši ar trimeriem un traktoriņu pirms neilga laika ar milzu entuziasmu metās virsū dažiem Milzkalnes daudzdzīvokļu  māju apkārtnes zāles stiebriem. Tā kā lietus (lietus, nevis pāris pilienu izpratnē) šai pusē nav redzēts nedēļām ilgi, ir skaidrs, ka nav arī zāles, tāpēc pļaušanas rezultāts bija vien... milzu putekļu mākonis... Mēģinot...

Ganoties sociālajos tīklos, teju vai netīšām uzdūros intervijai ar pētījumu centra «SKDS» direktoru Arni Kaktiņu, kurš izteicies: nez, vai valsts mums vēl 20 gadus izvilkšot. Par to, cik korekti ir publikācijas autora izcēlumi intervijā un precīza statistikas datu interpretācija, iespējams, var pastrīdēties. Proti, gribas ticēt, ka dusmīgi sakāvnieciskas aptauju atbildes (61% neticot Saeimai, 51% –...

Nu jau vairāk nekā gadu esam pieredzējuši, kā daudzas neizdarības, kļūdas un arī klajas bezkaunības gluži kā antīkos plikumus viduslaikos atbildīgie piesedz ar... vīģes lapu – tfu, ak, nē jau – ar kovidu taču! Kāpēc nav laikā sarīkots iepirkums? Vai tad nezināt? – kovids! Kāpēc iestādei durvis slēgtas un iekšā sēdošie ļautiņi nav arī sazvanāmi?...

Saka jau, kas viss jaunais esot labi aizmirsts vecais. Kārtējais apliecinājums tam ir vakcinēšanās gaita un arī to saistītās peripetijas valstī. Patiešām ļoti gaidījām vakcīnu, dusmojāmies uz bijušo veselības ministri, ka viņa nav pieņēmusi pareizos lēmumus un līdz ar to vakcīnas Latvijā nav pietiekošā daudzumā. Tad nāca baumas par «Astra zenek», ka tā bīstama. Daudzi...

Šonedēļ iegadījušās vairākas savstarpēji it kā pavisam nesaistītas sarunas ar cilvēkiem, kas spēj tā garšīgi pastāstīt par lietām, kas viņus aizrauj. Un nebūt nav tā, ka aizrautībai ir kāds noteikts vecuma cenzs. Tikpat labi tā var būt jauna dzejniece, kas sev un arī citiem atklājusi vārdu spēku, cik iesirms dabas pētnieks, kurš droši brien purvā...

Jau rīt valdība sola lemt par to, ar kādiem nosacījumiem rudenī skolas varētu sākt darbu klātienē un vai skolotājiem vakcinēšanās būs obligāta. Šī tēma – drīkst vai nedrīkst prasīt no darbinieka obligātu vakcinēšanos – pēdējā laikā daudziem ir kā karsts kartupelis. Ne rīt nost, ne tūdaļ laukā spļaut. Pat Tiesībsargs izteicies daudznozīmīgi –...

Tas nu ir noticis – dzīvojam jaunā novadā, mums ir jauna pašvaldība un jauna tās vadība. Kā katrs jauns sākums, arī šis ir iesācies ar daudz laba vēlējumiem un vēl vairāk cerību. Vispirms jau par to (ko arī novēlam!), ka nu mums būs pašu valdība, kas, pirmkārt, būs atbildīga – gan par saviem vārdiem, gan...

Ir pagājušas pāris nedēļas, kopš pašvaldību vēlēšanām, un, kamēr vēl jaunā dome nav sākusi darbu, mēs varam tikai zīlēt, ko no saviem solījumiem jaunie deputāti īstenos un vai vispār atcerēsies, ko pirms mēneša solījuši... Bet, ko tad, ja ir jomas, kas vispār netika pieminētas?! Piemēram, par koku saglabāšanu pilsētā, ciemos, ceļu malās, alejās, piepilsētas mežos?......

Tās bija 50. gadu beigas. Biju apmēram sešus septiņus gadus vecs bērns, kad manos laukos – «Liepkalnā», kur pavadīju vasaras pie tantes, no kaut kurienes uzradās radi: vīrs, sieva, vecmāmiņa un trīs ņipri puišeļi, jaunākais no viņiem – manā vecumā. Esot atbraukuši no Sibīrijas. Tikai vēlāk  uzzināju, ka viņi ir īstie šo māju saimnieki... Viņi...

Ko vēlējāmies, to arī esam saņēmuši. Jaunais domes sastāvs ievēlēts. Par rezultātiem – kā vienmēr – domas dalās. Bet kopumā, vismaz tie vēlētāji, ar kuriem izdevās aprunāties mums un kas vēl vakar turpināja sazināties ar redakciju, lai dalītos pārdomās, bija apmierināti un pat ļoti priecīgi. Vieni par to, ka ievēlēti ”īstie” un ”labākie”, otri –...

Kad skolēns noraksta savu darbu no klasesbiedra, acīgs skolotājs to pamana un vainīgo vai nu norāj, vai ieliek sliktu atzīmi. Kad students gala darbu noraksta no cita autora, to sauc par plaģiātu un, kā liecina pēdējā laika notikumi, tā dēļ arī bijušie studenti var zaudēt krietni vēlāk iegūtos amatus... Bet – ko darīt, ja partija...

Vēl dažas dienas, pāris soļu, un viens grūta darba cēliens, vismaz mums – žurnālistiem, būs galā. Pārlapojot atmiņā un arī avīžu lappusēs, dokumentu kaudzēs un dažādu institūciju sarakstē fiksētos aizvadītā gada notikumus, jāsecina, ka gads tiešām ir bijis izaicinājumu pārpilns. Un ne jau nu tikai kovidinfekcijas dēļ. Mēs – liela daļa Tukuma novada iedzīvotāju –...

Itin bieži vārdiņš ”digitalizācija“ iegūst pat tādu kā negatīvu nokrāsu, īpaši, kad kārtējo reizi atkal jārunā par sabiedrības digitālajām prasmēm jeb neprasmēm un to, kā daža laba iestāde, šķiet, ļaunprātīgi šos apstākļus izmanto. Tā teikt, nav tev elektroniska paraksta vai nemāki to īsti lietot, – pat pasūdzēties tev nebūs ļauts! u.tml. Bet nu, ko tur...